Ievēl jaunu valdi un meklē tirgu

2009. gada 9. marts 17:30

940

Rajona lauksaimnieki savu produkciju vēlas pārdot Gulbenē
Rajona lauksaimnieku apvienība, kurā šobrīd ir 105 biedri, pagājušajā nedēļā ievēlēja jaunu valdi, bet vakar tās locekļi izraudzījās valdes priekšsēdētāju.

Lauksaimnieku biedrības valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās veikt līdzšinējais tās priekšsēdētājs Galgauskas pagasta zemnieks Andris Gargurnis. Valdē strādās Olita Keibeniece, Ligita Zvirbule, A. Gargurnis, Stanislavs Gžibovskis, Aivars Rakstiņš, Inese Berga un Mārtiņš Upāns.

"No jauna valdē ir ievēlēti trīs jauni locekļi," informē rajona lauksaimnieku biedrības konsultante Mudīte Motivāne. Kopumā valdes vēlēšanām lauksaimnieki bija izvirzījuši 13 kandidātus.

Meklēs tirgus iespējas uz vietas

Galvenā problēma, kas izskanēja biedrības kopsapulcē, ir lauksaimnieciskās produkcijas pārdošanas iespējas.

"Situācija diemžēl ir briesmīga, piemēram, uzzināju, ka akciju sabiedrība "Preiļu siers" kādam zemniekam par piena litru ir samaksājusi tikai 2,4 santīmus. Vainīgas esot piena tauku satura analīzes. Varbūt tas ir tikai vienam zemniekam, tāpēc sazināšos ar pārstrādātāju, lai izzinātu situāciju. Kopsapulcē runājām arī par lauksaimnieciskās produkcijas pārdošanas iespējām vietējā tirgū - tepat Gulbenē. S.Gžibovskis tiksies ar pilsētas domes priekšsēdētāju Nikolaju Stepanovu, lai apzinātu iespējas, kur varētu notikt šī tirdzniecība līdzīgi kā tas bija Galgauskas pagastā, kur zemnieku produkciju izpirka stundas laikā. Tā būtu vismaz kaut kāda iespēja zemniekiem kaut ko nopelnīt," stāsta M.Motivāne. Tirgus iespēju meklēšana būs arī jaunās biedrības valdes pirmais un šobrīd galvenais uzdevums. "Tā nav izeja no bezizejas, bet vismaz kaut kāds risinājums," piebilst konsultante.

Subsīdijas nozīmē - izdzīvot

Lauksaimniekiem bija daudz jautājumu arī Zemnieku saeimas pārstāvjiem par valsts subsīdijām, jo to saņemšana nozīmē izdzīvošanu. "Diemžēl zemnieki visu viņiem pienākošos subsīdiju naudu vēl nav saņēmuši. Vienam tā ieskaitīta ātrāk, bet otrs to vēl gaida. Tuvojas pavasaris, tāpēc zemniekiem šī nauda ir ļoti vajadzīga. Lauki balstās tikai uz zemnieku pleciem. Ja viņi nestrādās, tad tie aizaugs. Zemniekam šodien nav izvēles. Lai varētu uzturēt savu ģimeni, viņam laukos ir jāpaliek un jāstrādā, cerot, ka reiz būs kaut kas labāks. Ja nebūs valsts subsīdiju, tad nebūs arī lauku," spriež M.Motivāne.

Centīsies izvest no pesimisma

Arī lauksaimnieku biedrībai turpmāk nāksies domāt par savu pastāvēšanu un izdzīvošanu, jo valsts subsīdijas biedrībai vairs netiek piešķirtas. Tas nozīmē, ka biedrībai būs jāiztiek tikai no biedru naudas. Ar to pietiks tikai telpu īrei un kancelejas precēm.

"Centīsimies neļaut zemniekiem ieslīgt pesimismā, tāpēc organizēsim pieredzes apmaiņas braucienus, lai redzētu, kā šajos apstākļos dzīvo un strādā citi zemnieki, kādus viņi meklē risinājumus izejai no situācijas. Organizēsim arī dažādus mācību seminārus, kuri būs par brīvu," stāsta M.Motivāne.

Konsultante norāda, ka zemniekiem ir prasība izstrādāt arī nolikumu par darba aizsardzību. "Lielajām saimniecībām šāds nolikums ir, bet tas ir vajadzīgs arī pārējām saimniecībām. Šo nolikumu izstrādāsim biedrībā un izdalīsim nelielajām saimniecībām," prāto M.Motivāne.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ievēl jaunu valdi un meklē tirgu

Kategorijas