Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lizumā pulcēsies bioloģiskie lauksaimnieki

Malda Ilgaža

2009. gada 4. marts 08:00

379
Lizumā pulcēsies bioloģiskie lauksaimnieki

Lizuma pagastā piektdien, 6.martā, kopsapulcē pulcēsies rajona bioloģisko saimniecību īpašnieki, lai kopīgi diskutētu par iespējām piedāvāt patērētājiem ar bioloģiskām metodēm saražotu pārtiku.

"Gribu mudināt zemniekus šajā situācijā padomāt par savas saimniecības nākotni, kurā, iespējams, varētu tikt mainītas tās līdzšinējās ražošanas nozares, piemēram, piena ražošanu nomainīt pret kaut ko citu. Manuprāt, ir sācies jauns iespēju laiks, tāpēc lauksaimniekiem vajadzētu padomāt par kooperēšanos," saka rajona bioloģisko lauksaimnieku organizācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Upāns. Gatavi atbraukt uz saimniecību

M.Upāns iesaka lauksaimniekiem padomāt par iespējām pašiem veidot savus tirdzniecības punktus, lai patērētājiem piedāvātu veselīgu pārtiku.

"Ir notikušas sarunas ar vairākiem pārstāvjiem no Rīgas, kuri ir izteikuši vēlmi paši atbraukt uz konkrētām saimniecībām, lai savāktu bioloģiski saražoto lauksaimniecības produkciju. Piektdien viņi piedalīsies arī bioloģisko lauksaimnieku kopsapulcē. Šis priekšlikums nav vienīgais. Bioloģisko saimniecību 15 gadu pastāvēšanas laikā ir bijuši daudzi priekšlikumi, kas tā arī nav īstenojušies, bet ceram, ka pašreizējā situācijā šāda iespēja būtu zemniekiem gūt kaut nelielu peļņu," informē M.Upāns.

Tiekoties ar biedrības valdes locekļiem, lielpilsētas pārstāvji pauduši, ka ir gatavi iepirkt visu bioloģiski audzēto produkciju.

"Lai saimniecība varētu pārdot šo produkciju, tai jābūt sertificētai un bioloģiski atzītai," piebilst M.Upāns.

Iesaka veidot sadarbību

M.Upāns uzskata, ka starp bioloģiskās produkcijas ražotājiem ir jāveicina sadarbība, piemēram, viena saimniecība ražo bioloģiskos graudus, otra no tiem cep bioloģisko maizi un citus miltu izstrādājumus, trešā piedāvā bioloģiskās olas un tamlīdzīgi. Daudzviet Latvijā šāda sadarbība jau notiek.

"Gulbenes rajona specifika ir, ka lielākoties bioloģiskajās saimniecībās ražo pienu, ir izveidotas lielas un modernas saimniecības, tāpēc no šīs ražošanas nozares nevajag atteikties, bet saimniecības, kur govju skaits ir mazāks, varētu nedaudz pārstrukturizēties, piemēram, pašiem uz vietas pārstrādāt šo pienu. Arī Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti ir kļuvuši nedaudz pielaidīgāki," saka M.Upāns.

Viņš uzskata, ka rajona zemnieku lielākā problēma ir lielais attālums līdz Rīgai, tāpēc pārdošanas iespējas jārod arī apkārtējās pilsētās.

"Kooperēties iespējams arī bioloģisko dārzeņu audzētājiem, tikai jārod cilvēks, kurš šos dārzeņus savāc un aizved pārdošanai uz Rīgu, jo pieprasījums ir," domā M.Upāns.

Priekšsēdētājs vēlas, lai ideja par kooperatīva veidošanu izskanētu no pašiem zemniekiem. Pieņemot lēmumu par kooperatīva veidošanu, varētu smelties pieredzi no lauksaimniekiem citos rajonos, kur šādi kooperatīvi jau darbojas.

"Līdz šim mēs paši tomēr esam bijuši pārāk kūtri, vienmēr gaidījuši, lai kāds pasaka priekšā, kas jādara. Esmu gatavs uzklausīt katru lauksaimnieku un salikt visas idejas kopā. Līdz piektdienai vēl ir laiks, tāpēc mudinu visus padomāt par iespēju veidot bioloģisko lauksaimnieku kooperatīvu vai iesaistīties kādā citā kooperatīvā," piebilst zemnieks.