Noliktavās siers gaida pircējus

2009. gada 13. februāris 08:00

2444

Aldis Spalviņš: "Ja lauksaimnieki domā, ka piena pārstrādātāji diži pelna, tad viņi rūgti kļūdās."
Akciju sabiedrības "Rankas piens" noliktavā ir izveidojušies gatavās produkcijas uzkrājumi. Šobrīd savu realizācijas brīdi gaida 35 tonnas "Valmieras siera". Ar katru dienu tā cena krītas. Tas kavē arī naudas izmaksu piena ražotājiem.

"Siera pašizmaksa ir apmēram 2,80 lati, bet pārdot par tādu cenu, tas nav iespējams. Mums šis siers jāpārdod līdz Jāņiem, jo tad beigsies tā derīguma termiņš,"saka akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs Aldis Spalviņš. Pircēji šobrīd lielākoties izvēlās pienu, krējumu un biezpienu. Sieru tikpat kā nepērk.

"Vienu brīdi gatavojāmies likvidēt piena ražošanas līniju, lai ražotu kaut ko dārgu nelielā iepakojumā, bet labi, ka to neizdarījām. Pagājušā gada nogale bija unikāla pārdoto piena paku apjoma ziņā. Arī šogad bija dienas, kad klientam pēc pasūtījuma pakās safasējām 24 tonnas piena dienā," stāsta A.Spalviņš.

No piena ražotājiem "Rankas piens" šobrīd dienā iepērk 40 tonnas piena. Apjoms ir konstants.

"Ja lauksaimnieki domā, ka piena pārstrādātāji diži pelna, tad viņi rūgti kļūdās. 2008.gad skaitļi liecina, ka esam cietuši zaudējumus. Normāli būtu, ka pārstrādes uzņēmums strādā ar peļņu vismaz 10 procentu apmērā, bet mēs esam priecīgi, ja kārtējo mēnesi nostrādājam pa nullēm," situāciju raksturo valdes priekšsēdētājs.

Gads ar zaudējumiem
Problēmas "Rankas pienam" sākušās jau pagājušajā gadā. "Beidzoties pirmajam ceturksnim, sapratām, ka jau pirmajā ceturksnī esam strādājuši ar lieliem zaudējumiem - aptuveni 200 000 latu. Gada nogalē kritās piena cena, samazinājās eksporta tirgus, lielie piena pārstrādes uzņēmumi lielākā vai mazākā mērā palika Latvijas tirgū, nevarēdami realizēt savu preci uz Krieviju vai kādu citu valsti. Sākās sīva konkurence, tāpēc 2008.gadu beidzām ar 120 000 latu zaudējumu," stāsta A.Spalviņš.

Strādnieku skaits - 110 cilvēki - ražotnē ir saglabāts. Darbu turpina trīs vairumtirdzniecības bāzes - Rīgā, Cēsīs un Rēzeknē, kā arī visi tirdzniecības punkti.

Zūd eksporta iespējas

A.Spalviņš uzskata, ka tiem uzņēmumiem, kas šobrīd spēj eksportēt piena produktus, jāpiešķir ordenis.

"Esam centušies eksportēt arī "Rankas piena" produkciju. Diemžēl 2008.gadā izdevās eksportēt tikai divas produkcijas kravas."

Pirms pāris gadiem uzņēmums iegādājās iekārtu mazo "Jāņu sieru" fasēšanai. Iepakojums bija garants, ka tie gadu var glabāties istabas temperatūrā, jo eksportam būtiski, lai būtu ilgs realizācijas laiks. Lielākās tirgus iespējas saskatītas Krievijā, kur "Rankas piens" gadiem ilgi ir eksportējis produkciju. Sākušās veiksmīgas sarunas arī par jauno produktu, bet viss mainījies brīdī, kad Eiropas Savienība visām valstīm piena produkcijai noņēmusi eksporta kompensācijas.

"Ar Krieviju bijām vienojušies par cenām, rēķinoties ar kompensācijām, bet kamēr kārtojām dokumentus, lai tās saņemtu, kompensācijas atcēla. Cena kļuva konkurēt nespējīga. Pērn sākām veiksmīgas sarunas Pleskavas apgabalā, bet šo iespēju "nogrieza" izmaiņas Krievijas ievedmuitā un iekšējā rubļa devalvācija," stāsta akciju sabiedrības "Rankas piens" padomes priekšsēdētāja Laila Dūte - Spalviņa.

Šis ir iemesls, kāpēc uzņēmums pagaidām neieguldīs līdzekļus attīstībā. Tomēr drīzumā pircējiem tiks piedāvāts jauns produkts - "Rankas majonēze" 600 gramu paciņās.

Zāģē zaru, uz kura sēž

A.Spalviņš uzskata, ka ar dažādiem paņēmieniem ir jāatbalsta uzņēmēji, starp tiem arī piena produktu ražotāji, lai viņi varētu eksportēt produktus ārpus Latvijas, kas ievērojami atvieglotu vietējo - Latvijas tirgu. Daudz stingrāka uzmanība jāpievērš importētajai produkcijai, jo tā rada lielas problēmas piena pārstrādātājiem Latvijā. Tirgū ienāk Lietuvas, Polijas, Vācijas produkcija. Ziemas periodā Latvijā piena pārstrādes uzņēmumi dienā iepērk vidēji 800 tonnas piena. Apmēram 300 tonnas piena tiek importētas siera, krējuma un biezpiena izteiksmē.

"Kāpēc šis daudzums būtu jāieved, ja mēs paši to varam saražot un pārdot Latvijas tirgū? Kāpēc jāatbalsta citu valstu piena pārstrādātāji, ja tas veicina piena iepirkuma cenu krišanos, kas ir "nāves spriedums" piena ražotājiem. Paredzu, ka Latvijā vidējā piena cena noslīdēs no 15 santīmiem līdz 11, 10 santīmiem," uzskata valdes priekšsēdētājs.

"Rankas piens" pagājušajā dekādē piena ražotājiem maksāja vidēji 14,5 santīmus par kilogramu.

Neaizsargāts iekšējais tirgus

L. Dūte - Spalviņa uzskata, ka Latvijā piena iepirkuma cena salīdzinājumā ar Vāciju ir apmēram vienāda, bet produkcija veikalos - lētāka.

"Eiropas Savienībā ir striktas prasības, kā aizsargāt valsts iekšējo tirgu pret importu. Diemžēl Latvijā iekšējā tirgus aizsardzības mehānisma nav. Labi, ka veikalos vismaz notiek importēto piena produktu kontrole, jo ir daudz neatbilstību produktu marķējumā," saka padomes priekšsēdētāja.

Arī par valsts iepirkumu neviens nedomā. Te ieguvēji nav pārstrādes uzņēmumi, bet starpnieki.

"Esam mazs kuģis, tāpēc mūs viegli stūrēt. Esam elastīgāki. Jūtot, ka tirgū mainās situācija, mēs pielāgojamies. Pirms gadiem, kad būvējām jauno pārstrādes cehu, iesniedzot projektu "Sapard" programmā, bija noteiktas vadlīnijas, kādām bija jāseko. Mēs to arī darījām - centralizējāmies un orientējāmies uz specializāciju. Labi, ka līdz galam nepārorientējāmies, jo šobrīd ejošākā prece nav dārgākā, bet vienkāršākā," piebilst L.Dūte - Spalviņa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Noliktavās siers gaida pircējus

Kategorijas