Valsti baro zemnieki

2009. gada 3. februāris 16:19

1304

Andris Gargurnis: "Latvieša sapnis ir tikt lielā amatā, pastiept sānis roku un gaidīt, kad tajā kaut ko ieliks."
Galgauskas pagasta zemnieks Gulbenes lauksaimnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Gargurnis pašreizējo situāciju lauksaimniecībā raksturo kā traģisku. "Zemnieki ir visu ieķīlājuši, lai varētu ņemt kredītus standartu ieviešanai, iegādātos lauksaimniecības tehniku un tamlīdzīgi. Ja viņa saimniecība beidz pastāvēt, tad zemnieks nav pat bezdarbnieks atšķirībā no atbrīvotajiem ierēdņiem," saka A.Gargurnis

Izaug kredītprocenti "Zemnieks kredītu būtībā ir ņem valstij, jo viņa darbība vairo nodokļus tai. Privātpersonas ņem kredītu, lai komfortabli dzīvotu, bet zemnieks sev uzliek kredītu valgu, lai ar visu savu īpašumu barotu valsti un banku. Tāpēc no valsts puses jābūt vismaz kaut kādai atbildībai par zemnieku," uzskata A.Gargurnis.

Viņš norāda, ka Zemkopības ministrija savulaik noteikusi, ka saimniecībā, kas nodarbojas ar piena lopkopību, jābūt modernām iekārtām piena dzesēšanai un daudz kam citam.

"Ja tādi bija valdības norādījumi, tad valdībai arī par kaut ko vajadzēja būt atbildīgai," uzsver zemnieks.

A.Gargurnis pārliecināts, ka lielajām un perspektīvajām saimniecībām problēmu ar bankām nebūs, cita situācija būs nelielajām saimniecībām. Viņa zemnieku saimniecība "Torņkalns" šobrīd apsaimnieko 540 hektāru platību un nodarbojas ar graudu audzēšanu. Tiek audzēts arī rapsis. Saimniecībai ir pašai sava graudu kalte.

Visi vienā ķēdē

Ja šobrīd problēmas ir piensaimniekiem, tad pavasarī tās būs arī graudu audzētājiem.

"Arī man līdz jaunai graudu ražai naudas nepietiks. Ja pirms jaunāgada firmas solīja, ka minerālmēslus kreditēs, tad tagad to vairs nedarīs. Tas nozīmē, ka būs jādodas uz banku un jāizbauda to jaunās iespējas. Manai saimniecībai kredītu nasta ir pietiekami liela. Tas, ka līdz šim spēju salīdzinoši viegli atmaksāt, nozīmē, ka visu laiku tiek strādāts uz naudas deficīta. Jauda nedaudz par mazu, tehnika - nedaudz par mazu. Raža diezgan bieži no tā cieš. Rajonā ir saimniecības, kam graudu kalte pilna graudu. Zemnieks gaida naudu, kad nespēj sagaidīt, tad atdod graudus par 50 latiem tonnā. Tas būtībā ir par velti, bet zemniekiem nākas to darīt, jo citas izejas nav," situāciju raksturo zemnieks.

Nevar ticēt solījumiem

A.Gargurnis uzskata, ka zemkopības ministram Mārtiņam Rozem nevar ticēt.

"Viņam sen bija jāatkāpjas, jo vispār nekad nav strādājis un nestrādā. Uzskatu, ka arī šajā krīzes situācijā valdībai ir jāatkāpjas, jo pretējā gadījumā iznāk tā, jo lielākus mēslus valdība savāra, jo tā ir stabilākā. Latvijā zemniekiem maksājumi ir vismazākie. Var jau katrreiz atbumboties, ka Eiropā mums nav lobija, ka nepārtrumposim frančus, bet ministrs vienmēr ir nobloķējis kaut kādas izmaiņas, nav aiznesis mūsu prasības līdz Ministru kabinetam," piktojas A.Gargurnis.

Viņš norāda, ka arī Valsts prezidents Valdis Zatlers Briselē nav runājis par reālo situāciju, tikai atzinis, ka Latvijā viss ir labi, ka esam nostiprinājuši ierēdniecību. "Tā ir liela taisnība, jo no valsts budžeta vislielākais procents aiziet ierēdņiem. Manuprāt, katru reizi, kad kāds no valdības aizbrauc uz Briseli, ir jāatgādina, ka Latvijā zemniekiem ir vismazākie maksājumi un mazākās kvotas. Arī nacionālo subsīdiju apjoms šim gadam nav tāds, kāds tas pienākas pēc likuma. 29 miljonu vietā ir tikai 17. Iestādes, kas šos līdzekļus administrē, tērē vēl lielākus līdzekļus. Latvieša sapnis ir tikt amatā, pastiept sānis roku un gaidīt, kad tajā kāds kaut ko ieliks. Tā tiek būvēta arī ierēdniecība. Mēs paši pie daudz kā esam vainīgi arī kā vēlētāji, jo vēlējām pēc principa: viņš var kaut ko izsist, jāievēl. Būtībā jau līdz vēlēšanām rezultāti ir zināmi. Visu izšķir tas, kas samaksā par ievēlēšanu," uzskata A.Gargurnis.

Viņš ir pārliecināts, ka zemniekiem daudz agrāk vajadzēja izrādīt savas aktivitātes.

"Arī tad, kad ievēlēs jaunu Saeimu, arī tai nevajag ļaut "aizmigt"," piebilst A.Gargurnis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Valsti baro zemnieki

Kategorijas