Pagaidām arodskolu neslēgs

2009. gada 24. janvāris 23:54

2172

Liāna Jansone: "Cilvēki runā visu ko, jo diemžēl ir neziņa."
Šajā krīzes laikā sabiedrībā šonedēļ izplatījās runas par Jaungulbenes arodvidusskolas slēgšanu. Taču rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Liāna Jansone kategoriski noliedz šādas ziņas. Skolā šobrīd zināšanas apgūst 184 audzēkņi. Viņi ir noskaņoti optimistiski un nepieļauj domu, ka viņiem varētu tikt atņemta iespēja mācīties.

Liāna Jansone informē, ka otrdien Pašvaldību Savienības Izglītības komitejas sēdē gan esot runāts par to, ka pašvaldības vai novadi ar laiku varētu pārņemt arodskolas savā paspārnē.

"Ministrijā vispārējās izglītības departaments ir apvienots ar profesionālās izglītības departamentu ar domu, ka mūsu valstī kādreiz varētu notikt sistēmas maiņa. Tas ir saistīts ar noteikta līmeņa sasniegšanu vidusskolās, kā arī ar iespēju bērnus labāk sagatavot darba dzīvei, tādēļ arī iet runa par šādu modeli," saka L.Jansone.

"Ministrijas pārstāvei personīgi jautāju, vai kādām skolām varētu būt problemātiska turpmākā pastāvēšana, taču viņa man atbildēja, ka tā neesot."

Izglītības pārvaldes vadītāja atzīst, ka krīze ir visur un naudas ir tik, cik ir.

"Līdzīga situācija ir gan vispārējās izglītības skolās, gan arī profesionālās izglītības skolās. Naudu iedos un būs jādomā, kā varēs izdzīvot. Varbūt būs jāslēdz kādas programmas - to gan es paredzu," atzīst L.Jansone.

"Cilvēki runā visu ko, jo diemžēl ir neziņa. Es nesaprotu, kāpēc mūsu valdība to kultivē. Acīmredzot tas ir tāpēc, ka viņi paši neko nezina."

Izstrādā taupības plānu

Jaungulbenes arodvidusskolas direktore Valentīna Jermaševica atzīst, ka skolai iet grūti tāpat kā visiem šajā laikā, taču ir sastādīts taupības plāns un skola mēģina dzīvot tālāk.

"Pirmkārt, taupām uz elektrību, gaiteņos elektrību neslēdzam, taupības skars arī štatus, samazinājām slodzes. Šogad skolai neesam pasūtījuši nevienu preses izdevumu, jo ir pieejams internets, kur gūt informāciju. Meklējam dažādus risinājumus," stāsta direktore.

"Stipendiju fonds mums tika pārskaitīts. Tiesa, arī šeit ir jūtams samazinājums, taču bērni saņem gan stipendijas, gan ceļa naudu, arī skolotājiem algas ir izmaksātas."

Kopumā šobrīd skolā mācās 184 audzēkņi.

"Vairākus gadus uzņemam automehāniķus, daudz jauniešu izvēlas šo specialitāti. Jāpiebilst, ka 4.kursa audzēkņiem šobrīd arī visiem ir izdevies atrast prakses vietas. Otra specialitāte ir tūrisma speciālisti. Mums ir izveidojušies labi kontakti ar tūrisma uzņēmumiem, tādēļ prakses vietas atrast var. Trešā specialitāte ir pavāra palīgs. Visas šīs profesijas ir pieprasītas," norāda V.Jermaševica.

Viņa atklāj, ka pēdējo gadu laikā vairums skolas audzēkņu nāk no mūsu pašu rajona, tiesa, ir arī skolēni gan no Madonas, gan Alūksnes, gan arī Balvu rajona.

Gūst papildu zināšanas specialitātē

"Bērni nāk un mācās. Iet runa, ka ar laiku vidusskolās nevarēs vairs tā vienkārši "ieslīdēt" un būs jāiet mācīties uz arodskolām, taču es domāju, ka bērniem, kas domā tehniski, tas ir pat vēl labāks variants. Mūsu audzēkņi, kas, piemēram, ir beiguši automehāniķa specialitāti, atrod darbu un papildus arī studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē," stāsta V.Jermaševica.

"Skolas audzēkņi kārto centralizētos eksāmenus un iegūst sertifikātus tāpat kā vidusskolās. Protams, mēs varbūt nevaram lepoties ar tādu pašu zināšanu līmeni, kāds, piemēram, ir ģimnāzijā, taču eksāmeni tiek nokārtoti. Pērn audzēkņi ļoti labi nokārtoja svešvalodas, arī latviešu valodas eksāmenu. Taču šajā skolā viņi papildus vēl gūst arī papildu zināšanas kādā specialitātē."

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pagaidām arodskolu neslēgs

Kategorijas