Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zemniekiem piens jāizlej zemē?

Malda Ilgaža

2009. gada 21. janvāris 17:28

1649
Zemniekiem piens jāizlej zemē?

SIA "Zeltaleja" valdes priekšsēdētājs Ivars Babris sola, ka mēģinās glābt vismaz 30 lielākās piena ražotājas saimniecības no Gulbenes un Alūksnes rajona. Vai viņam tas izdosies? Pagaidām atbildes nav.

Rajona 50 zemnieku saimniecībām, kas līdz šim nodeva pienu akciju sabiedrībai "Rīgas piena kombināts" ar SIA "Zeltaleja" starpniecību, tagad piens burtiski jāizlej zemē, jo "Zeltalejas" piena savāktuvi februārī paredzēts slēgt. Netiks parakstīti arī līgumi ar piena piegādātājiem.

Spiež bankas aizdevumi "Šobrīd esmu neziņā, kur likt pienu, jo "Rīgas piena kombinātam" pieder 51 procents no SIA "Zeltaleja" akcijām, tāpēc tas nolēmis "Zeltaleju" likvidēt.  

Pārstrādātājs atsakās slēgt ar mums līgumus, aizbildinoties, ka līdz minimumam sarucis piena eksports, tāpēc pietiek ar piena daudzumu, ko piegādā kooperatīvi. Kopā ar pagasta lauku attīstības speciālisti meklējam jaunas iespējas piena pārdošanai. Diemžēl lielākoties ir tikai atteikumi, jo apkārtējiem pārstādes uzņēmumiem pietiek savu klientu. Ja man nebūtu kredītu, tad visu likvidētu, bet tas nav iespējams," saka Beļavas pagasta zemnieku saimniecības "Jaunpūriņi" īpašniece Sniedzīte Puķe.

 

Viņa aprūpē 40 slaucamas govis, dienā pārstrādei šobrīd piegādājot apmēram 600 kilogramus piena, bet gada kopējā piena kvota saimniecībai ir 148 tonnas piena.

 

Stradu pagasta zemnieku saimniecības "Jaunkapenieši" saimniece Līga Strade uzskata, ka zemnieks nevienam nav vajadzīgs.

 

"Vismaz būtu atļāvuši piena ražotājiem strādāt, jo lielākajai daļai bankā ir kredīts. Vienā dienā visu likvidēt nav iespējams. Līdz šim par piena litru mums maksāja 0,16 latus. Nu, lai samazina līdz 14, 13 santīmiem, vismaz kaut ko saņemsim. Vai kāds ir padomājis, kas notiks, ja zemnieki sāks izkaut šķirnes ganāmpulkus? Ko iesāks tās ģimenes ar maziem bērniem, kurām piena nauda ir vienīgais ienākumu avots?" sašutusi L.Strade.

 

Gulbenes lauksaimnieku biedrības konsultante Mudīte Motivāne sašutumu adresē zemkopības ministram Mārtiņam Rozem.

 

"Ministrs solīja, ka pievērsīsies piena lopkopības nozarei, bet tagad tā stāv bezdibeņa malā. No tā sauktās piena akcijas pagājis gandrīz gads, bet nekas nav mainījies," saka M.Motivāne.

 

Sadārdzina piena pašizmaksu

SIA "Zeltaleja" valdes priekšsēdētājs Ivars Babris atzīst, ka piensaimniecībā stāvoklis ir traģisks.

 

"Diemžēl nav valdības atbalsta piena produktu eksportam. Uz to valdībai ir norādījis arī "Rīgas piena kombināts" un citi lielie piena pārstrādes uzņēmumi, bet nekas netiek darīts, lai veicinātu eksportu. Valstī iepludina lielu piena produktu daudzumu no ārzemēm, tāpēc mūsu ražotāji spiesti samazināt iepirktā piena daudzumu un ražošanas apjomu. Tas nozīmē, ka ir jāsamazina daļa piena piegādātāju. Vispirms tiek likvidētas piena savāktuves, jo tās sadārdzina piena pašizmaksu. Vērā tiek ņemta arī piena kvalitāte," stāsta I.Babris.

 

No SIA "Zeltaleja" divām piena savāktuvēm spriedums parakstīts Zeltalejas savāktuvei, bet savāktuve, kas atrodas Limbažu rajonā, darbu turpinās. Visu izšķīris attālums no Rīgas līdz Gulbenei, lielais mazo piena ražotāju skaits, kā arī piena kvalitāte. "Pirmdien sazinājos ar "Rīgas piena kombināta" valdes priekšsēdētāju Henriju Fogeli, lūdzot rast risinājumu piena pieņemšanai vismaz no lielākajiem piena piegādātājiem, kuriem ir kredīti un kuri investējuši šo naudu nozares attīstībā. Tikai trešdien būs skaidrs risinājums," stāsta I.Babris.

 

Viņa interesēs ir paturēt vismaz 30 tās zemnieku saimniecības no Gulbenes un Alūksnes rajona, kuras strādā ar perspektīvu.

 

Drošības garants

Lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Trikāta KS" valde, tiekoties ar lielākajiem Latvijas piena ražotājiem, ieteikusi zemniekiem domāt pašiem par sava piena pārstrādes uzņēmuma iegādi. Lai uzsāktu projektu, nepieciešams koncentrēt vismaz 200 000 tonnu lielu piena apjomu gadā, paļaujoties uz katra zemnieka apņemšanos vismaz 5 līdz 7 gadus garantēt noteiktu piena apjomu.

 

Ir jāveido organizācija, kura apvienotu ieinteresētos piensaimniekus un veiktu turpmākos darījumus. Savs piena pārstrādes uzņēmums ļautu optimizēt piena savākšanu, pārstrādi un realizāciju, tādējādi samazinot izmaksas. Optimizējot piena savākšanas lokus, būtu iespējams ekonomēt 5, 6 latus uz katru piena tonnu līdzšinējo 15 un 16 latu vietā.

 

"Tas nozīmē, ka zemnieki 5 līdz 7 gadu laikā var kļūt par liela pārstrādes uzņēmuma īpašniekiem, līdz ar to var būt droši, ka nepienāks diena, kad piena pārstrādes uzņēmums atsakās pieņemt pienu," saka "Trikāta KS" sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Ābelīte - Medne.