Vai ledus ir kārtējā dabas stihija?

2009. gada 15. janvāris 08:00

1321

Autobusu vadītājiem iesaka novērtēt braukšanas apstākļus, bet ietvju kaisīšanai izmantot pelnus

Autovadītājiem un gājējiem ne tikai laukos, bet arī pilsētā grūtības rada apledojušie ceļi un ietves. Laikrakstam "Dzirkstele" zvanīja vairāki cilvēki, kuri katru rītu dodas uz darbu šūšanas cehā, kas atrodas bijušajā "Alfā", un stāsta, ka ceļš ir tik apledojis, ka nākas pārvietoties gandrīz četrrāpus. Daudzviet arī pie privātajām un daudzdzīvokļu mājām ietves ir ledus pārņemtas. Kā stikls ir arī valsts nozīmes brauktuves rajona pagastos.

Izsūta brīdinājumus "Pilsētā pārbaudām situāciju. Līdz šim brīdim pilsētas domes sabiedriskās kārtības sargs ir izsūtījis jau 67 brīdinājumus privātmāju īpašniekiem un arī to daudzdzīvokļu māju vecākajiem, kur netiek kaisītas ietves mājai piegulošajā teritorijā, jo ne visas daudzdzīvokļu mājas ietilpst pilsētas jurisdikcijā. Tas nozīmē, ka ar cilvēkiem tiek runāts. SIA "Alba", cik iespējams, brauc un kaisa smilti, bet tās darbībai varētu būt labāks rezultāts," saka Gulbenes pilsētas domes izpilddirektors Gvido Stucka.

Situāciju sliktāku esot padarījis otrdienas vakarā uzlijušais lietus, daudzviet kaisīšanu nācies veikt atkārtoti. Te gan jāpiebilst, ka ir vietas, kur vispār nav kaisīts, tāpēc gājēji pārvietojas pa apsnigušo zālienu teritoriju vai brauktuvi, tādējādi apdraudot savu dzīvību.

"Otrdien tika savestas smiltis kaisīšanai. Nemitīgi tiek papildināts smilšu krājums ielu malās novietotajās kastēs, bet to tilpums nav liels, tāpēc tās šādā laikā iztukšojas pusstundā," piebilst G.Stucka.

Gulbenes pilsētas labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte atgādina, ka ietve, kas ved garām privātmājām un ko nekopj sētnieks, kārtībā jāuztur šo māju īpašniekiem. "Tas nozīmē, ka slidenā laikā ietve ir jākaisa. Saprotu, ka kaisīšanai var nebūt smilšu, bet tai var izmantot, piemēram, pelnus," iesaka L.Miezīte.

Nepasūta laika apstākļus

Valsts akciju sabiedrības "Latvijas Autoceļu uzturētājs" Gulbenes ceļu rajona direktors Kārlis Cunskis stāsta, ka šim gadam paredzētie līdzekļi ceļu uzturēšanai samazināti par vienu piekto daļu.

"Ja kādreiz šī summa gadam bija vairāk nekā miljons, tad tagad tie ir apmēram 800 000 latu. Arī laika apstākļus nevaram pasūtīt. Piemēram, pagājušā gada novembrī un decembrī šiem mēnešiem paredzēto summu, ko iedala akciju sabiedrība "Latvijas valsts ceļi," esam pārtērējuši aptuveni par 80 000 latu. Tas nozīmē, ka vasarā šīs naudas būs mazāk," stāsta K.Cunskis. Šobrīd ceļu uzturētājam galvenokārt jānodrošina ar pretslīdes materiālu A klases brauktuves atbilstoši to specifikai.

"Pārējos valsts nozīmes ceļos šobrīd kaisām tikai bīstamos posmus - kalnus, līkumus, nevis visu pēc kārtas. Esam spējīgi nokaisīt visus ceļus, bet līdzekļu šim uzdevumam ir tik, cik ir. Tos saņemam no valsts budžeta," norāda K.Cunskis.

Direktors stāsta, ka šajā laikā saņemot zvanus no vietējām pašvaldībām, kas ziņojot par slidenajiem ceļiem. Uz šīm norādēm iespēju robežās tiekot reaģēts.

Iesaka nogaidīt

SIA "Gulbenes autobuss " šoferi vistiešāk pārliecinās, kā brauktuves tiek uzturētas ziemas apstākļos. Viņiem, vadot autobusus pa ceļu , kas klāts baltā ledū, jāizceļas ar augstāko pilotāžu, lai autobuss un pasažieri neieslīdētu grāvī. Uzņēmuma direktors Aloizs Priedeslaipa nenoliedz, ka Gulbenes ceļu rajona ļaudis kaisa ceļus, tomēr viņš ieteicis autobusu vadītājiem jebkurā situācijā izvērtē braukšanas apstākļus.

"Galvenais, lai autobusam ieslīdot grāvī, neciestu pasažieri un transportlīdzeklis, kura remonts ir ļoti dārgs. Tāpēc šoferiem esmu teicis, lai brauc, cik tālu iespējams aizbraukt, tad lai griež apkārt un gaida grafikā noteikto laiku, kad autobusam pa konkrēto maršrutu jākursē atpakaļ," stāsta A.Priedeslaipa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vai ledus ir kārtējā dabas stihija?

Kategorijas