Dzīve beigusies pašā tās sākumā

2009. gada 13. janvāris 15:09

7033

Pēc sākotnēji šķietami vieglās traumas - kājas sasituma - mirst 12 gadus vecs zēns
"Nākotnē es vēlētos kļūt par biznesmeni vai ugunsdzēsēju." Tāds bija Gulbīša vidusskolas 6.klases audzēkņa Kaspara Dreimaņa, kura vairs nav starp mums, sapnis. Sapnis, kurš varēja piepildīties...Vēl vakar Kaspara klases telpā valdīja klusums un dega svecīte, godinot viņa piemiņu. Rīt viņu gulda zemes klēpī. Dzīve Kasparam ir beigusies pašā tās sākumā.

"Joprojām neviens nespējam noticēt, ka Kaspara vairs nav starp mums. Vēl tik nesen bija Ziemassvētku eglītes pasākums, kad visi sēdējām kopā un našķojāmies ar saldumiem. Esmu šokā, kā tik pēkšņi no dzīves var aiziet bērns? Tagad ir bailes, ka arī ar citiem var notikt šāda nelaime. To ir grūti pieņemt. Visu laiku ir sajūta, ka tomēr atvērsies klases durvis un ienāks Kaspars. Viņš bija viens no labsirdīgākajiem, paklausīgākajiem un apzinīgākajiem skolēniem klasē, nekad neaizskāra ar savu rīcību vai kādu asu vārdu citus skolēnus. Ja viņam lika kaut ko izdarīt, tad to arī izdarīja. Nekad nerunāja pretī. Viņš bija ļoti jauks puika. Es tiešām nevaru nosaukt nevienu slikto viņa rakstura iezīmi. Visu laiku domas ir tikai par viņu," stāsta Kaspara klases audzinātāja Sarmīte Puriņa.

Viņam patika makšķerēt un braukt ar riteni

Klases audzinātāja dalās atmiņās par Kasparu un rāda viņa darbus, kuros puika par sevi ir rakstījis, ka viņš ir zinātkārs, atsaucīgs, čakls un apņēmīgs. Reizēm viņam paticis pasapņot un pafantazēt. Kaspars par sevi raksta, ka viņam ļoti paticis kaut ko meistarot, rūpēties par augiem un dzīvniekiem, braukt ar velosipēdu un makšķerēt zivis, savukārt no mācību priekšmetiem viņam vairāk pie sirds nācis sports.

Klasesbiedriem Kaspars palicis atmiņā kā nopietns, izpalīdzīgs un draudzīgs puisis.

Savukārt mūzikas skolotāja Indra Ieviņa piebilst, ka Kasparam esot bijis jauks puika ar ļoti labu balsi. "Viņš ļoti labi dziedāja un varētu dziedāt..."

Palīdzēt nespēj

Plašsaziņas līdzekļos jau ir izskanējis, ka 12 gadus vecais Kaspars slēpojot nokrita un sasita kāju. Sākotnēji šķietami vieglā trauma dažu dienu laikā izraisīja asins saindēšanos, un pēc sešām dienām viņš nomira Gulbenes slimnīcas reanimācijas nodaļā, jo palīdzēt vairs nespēja arī Katastrofu centra mediķi.

Gulbenes slimnīcas galvenās ārstes vietniece Alda Buša "Dzirkstelei" saka, ka visi medicīnas darbinieki pārdzīvo notikušo traģēdiju.

"Mēs šo gadījumu izskatām paši. Tagad gaidīsim, kad būs pilnīga patoloģiski anatomiskā diagnoze ar visām analīzēm. Analīzes paņem, un tad tās nogādā uz sertificētām laboratorijām Rīgā. Kad tas būs zināms, izskatīsim patoloģiski anatomiskajā konferencē, bet fakts ir tāds, ka bērns nomira no smagas slimības - asins saindēšanās. Pamats šādai saslimšanai ir tāds, ka asinsritē iekļūst izsaucējs, un tur, kur ir vājākā vieta organismā, tur arī tad tas izpaužas. Šādai slimībai rosinošs faktors bija trauma, bet to precīzi noteiks tad, kad būs zināmi analīžu rezultāti," skaidro A.Buša.

"Dzirkstele" sazinājās arī ar puikas mammu Maigu Dreimani, kura saka, ka dēls vienmēr esot bijis veselīgs puika.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzīve beigusies pašā tās sākumā

Kategorijas