Izmāna Peipusa asarus un raudas
Peipusa ezera tā sauktas "siltais gals" un Pērnavas jūras līcis Igaunijā šobrīd ir tās vietas, kur, pēc kārtīga loma tīkojot, sabrauc zemledus makšķernieki no tuvienes un tālienes. Starp viņiem neiztrūkstoši ir arī gulbenieši. Arī pagājušajās brīvdienās, apbruņojušās ar ziemas zvejas rīkiem, ēsmu zivīm, turp devās vairākas makšķernieku ekipāžas.
Saule traucē Lai cik agri arī kāptu uz Peipusa ledus, vienmēr kāds jau ir priekšā. Krēslainajai rīta stundai kļūstot gaišākai, vīri kā skudras pajūk uz visām četrām debespusēm. Vieni ir gatavi vai simts metru noskriet pa ledu, otri turas tuvāk malai. Kad ledus pleķis nolūkots, vīri steidz urbt āliņģus jeb "lunkas", kā tos dēvē zemledus makšķernieki, sarindotu zvejas rīkus un noskaņotos lieliem asaru, raudu un ķīšu lomiem.
Āliņgu urbšana ir pamatīga rītarosme, jo šobrīd Peipusā ledus biezums ir no 25 līdz 35 centimetriem. Daudzi pa to pārvietojas vieglajās automašīnās. Kam spēka vairāk, ledū izurbj vairākus caurumus, bet, ja spēka mazāk, meklē iepriekšējā dienā izurbtos āliņģus. Tas dod cerības, ka varbūt kāds būs zivis jau iebarojis, tāpēc arī asari pulcēsies šinīs vietās. Lielo asaru lomu kāro ikviens. Ledus ir bez sniega, tāpēc caurspīdīgs. Makšķernieki atzīst, ka tas traucē, īpaši, ja ir skaidrs un saulains laiks, tāpēc labāka cope, ja saules nav. Vienas dienas loms te daždien mērāms pat desmitos kilogramu.
Mājo baros
Asari ir plēsoņas zivis, kas izteikti mājo baros. Tas ir izskaidrojums tam, kāpēc labā copes dienā vienam makšķerniekam veicas labāk, otram sliktāk. Jau šoziem viens otrs, kas uzdūries zivju baram, ar asariem piepildījis pamatīgu maisu, ko citkārt izmantojis kartupeļiem. Katram makšķerniekam savi paņēmieni.
Kamēr viens iebaro zivis vienā āliņģī, otrs pa motiļu jeb odu kāpuru šķipsnai iebēris katrā no vismaz sešiem septiņiem āliņģiem. Tiesa, tas ir dārgs prieks, jo kilograms motiļu maksā 60 lati kilogramā. Pirmo pusstundu rūpīgi tiek pārlūkoti visi āliņģi, vienalga - ir vai nav cope, jo tikai tā iespējams secināt, kurš urbums cerīgs, kurš ne. Arī asaru pievilināšanai vīri uz āķa liek gan sliekas, gan odu, gan gaļas kāpurus.
Pārbauda auklu
Makšķernieki stāsta, ka asaru izmānīšanai ar smalku auklu neiztikt, lai gan šī zivs salīdzinoši ar citām nav izteikts auklu rāvējs. Vissparīgāk asaris sāk pretoties tad, kad ir pievilkts pie āliņģa apakšējās malas. Tad arī tiek plēsta aukla, tāpēc pēc katra asara izvilkšanas tā noteikti jāpārbauda.
Nav nekāds retums, ka strīpainis, pievilkts pie āliņģa pašas malas, pazūd ezera ūdeņos ar visu mormišku un gabalu auklas. Makšķerniekam nekas cits neatliek, kā vien veltīt zivij "sulīgus" ceļa vārdus. Bļitkotāji stāsta, ka, piemēram, lai izvilktu apmēram 300 gramu asari, pietiek ar 0,10 milimetru auklu.
Ievēro noteikumus
Igaunijā zivju inspektori jokus nesaprot, tāpēc neatkarīgi no tā, ar kādām makšķerītēm - bļitku, mormišku vai citu - tiek copēts, vienlaikus izurbtajos āliņģos nedrīkst būt vairāk par divām mazmakšķerēm. Vēlams ievērot arī noteiktos zivju izmērus un cienīt zvejas noteikumus. Ja asara izmērs neatbildīs, var "norauties" prāvu soda naudu.
Nav vēlams mājās aizmirst arī makšķerēšanas atļauju, jo tad sods var būt pat 1000 kronu. Viss atkarīgs no inspektora konkrētā brīža noskaņojuma. Bez atļaujas var makšķerēt bērni līdz 16 gadu vecumam, pensionāri, kas vecāki par 65 gadiem, kā arī cilvēki ar īpašām vajadzībām.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"