Dzirkstele.lv ARHĪVS

Īstiem bļitkotājiem sals netraucē

Evita Brokāne

2009. gada 6. janvāris 10:22

1480
Īstiem bļitkotājiem sals netraucē

Mārtiņš Šīrons spriež, ka kādreiz zivju bija vairāk

Kad ezerus ir pārklājis ledus vāks, zemledus makšķernieki dodas uz ezeriem pēc lomiem. Viņus neuztrauc ne nelabvēlīgi laika apstākļi un sals, kas diezgan pamatīgi kniebj degunā vaigos un pirkstu galos, ne arī tas, ka ne jau vienmēr mājup varēs doties ar labu lomu.

Stāmerenietis Mārtiņš Šīrons dzīvo netālu no Stāmerienas ezera. Viņš atzīst, ka kauns būtu neiet pamakšķerēt, ja jau tik tuvu dzīvo pie ezera.

 

"Gribi sēdi uz ezera, negribi - ej mājās, bet nav jau ko citu arī darīt, jo esmu pensionārs. Es jau vairāk bļitkoju tādēļ, lai būtu kāda zivtele, ko kaķim iedot, un sporta un prieka pēc," stāsta Mārtiņš.

 

Sarmā negrib ņemt

Vakar pusdienlaikā, kad sastapām Mārtiņu uz Stāmerienas ezeru, cope gan diez ko laba nebija.

 

"Esmu uz ezera jau no pulksten 9.00. No rīta vēl nedaudz ķērās, bet pēc tam vairs nekā, negribēja ņemt. Tas laikam tāpēc, ka mainījās laiks, šorīt palika aukstāks. Šodien, redz, arī sarma ir kokos, sarmā zivis negrib ņemt. Vislabāk ķeras, kad ir rietumu vējš, tad arī labi ņem līdakas," spriež makšķernieks.

 

Mārtiņa loms ap pusdienlaiku bija tikai dažas nelielas raudiņas.

 

"Vēl jau ir par agru. Janvāris parasti ir klusais mēnesis. Kad nāks februāris, marts, tad gan būs ko ķert."

 

Kādreiz zivju bija vairāk

Mārtiņš ar īpaši lieliem lomiem šobrīd nevar lepoties, lielākais esot bijis kādi divi trīs kilogrami dienā, bet kādreiz lomi ir bijuši pavisam vareni.

 

"Ir bijis, ka pa ziemas sezonu tiku noķēris vairāk nekā 100 līdakas, pat pa 12 gabalām dienā, tagad gan vairs nekā. Jau vasarā makšķernieki sūdzējās, ka ezeri ir palikuši tukšāki, acīmredzot uzdarbojas arī maluzvejnieki," secina makšķernieks.

 

Mārtiņš makšķerē tikai pa Stāmerienas pagasta ezeriem, nekur tālāk makšķerēt viņš nedodas.

 

"Negribas nekur tālu braukt. Alūksnieši, piemēram, brauc pie mums, laikam jau arī tur nekā daudz nav. Kādreiz gan Alūksnes ezerā bija ļoti daudz zivju, nespēji valkāt," stāsta makšķernieks.

 

Jābūt uzmanīgiem

Šoziem Mārtiņš gan īpaši daudz vēl nav makšķerējis.

 

"Uz ezera esmu gan laikam tikai kādu ceturto reizi. Negribas peldēt. Pirms kādiem diviem gadiem tepat Stāmerienas ezerā pie malas ielūzu uz pirmā ledus. It kā bija sals mīnus 10 grādi un ezers bija aizsalis, bet es ielūzu. Dziļums tur bija apmēram seši metri. Labi, ka viss labi beidzās, bet varēju aiziet arī pie Dieviem - biju jau ticis zem ūdens un drēbes jau arī sāka piemirkt, labi, ka cilvēki brauca garām. Tajā vietā ir upes gals un ūdens droši vien kustīgāks. Makšķerniekiem ir jābūt uzmanīgiem. Tagad gan jau var droši iet virsū, ledus ir apmēram 20 centimetrus biezs," stāsta M.Šīrons.