Dzirkstele.lv ARHĪVS

Konkursā saņem stikla ābolu

Malda Ilgaža

2008. gada 17. decembris 18:21

1333
Konkursā saņem stikla ābolu

Vides ministrijas organizētajā konkursā gada balvai "Ābols 2008", kas notika piekto gadu, atzinības balvu - stikla ābols - saņēma Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecība "Priednieki", Stāmerienas pagasta padome.

Izraugās pašvaldība Stāmerienas pagasta zemnieku saimniecība "Priednieki", kuras īpašnieks ir Mārtiņš Upāns, speciālbalvu saņēma nominācijā par videi draudzīgu produktu ražošanu un videi draudzīgu pakalpojumu sniegšanu.

 

"Konkursā biju vienīgais zemnieks starp pašvaldībām, pilsētām un lielajām firmām, bet pašvaldība šogad pirmo reizi varēja konkursam pieteikt arī kādu pretendentu konkursam no savas administratīvās teritorijas, tad pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups izraudzījās mani," stāsta M.Upāns.

 

"Priednieki" ir pirmā zemnieku saimniecība rajonā, kas sekmīgi turpina pirms 15 gadiem sākto bioloģisko saimniekošanu lauksaimniecībā. Šobrīd M.Upāns apsaimnieko 87 hektārus bioloģiski sertificētas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Graudus viņš audzē 53 hektāru platībā, bet griķus - 8 hektāros. Bioloģiski audzētos graudus "Priednieki" pārdod Rankas pagasta zemnieku saimniecībai "Ķelmēni", kur no tiem ražo bioloģisku produkciju.

 

Bažījas par nākotni

Zemnieks piebilst, ka esot gandarīts par balvu, tomēr tā nespējot kliedēt smagās domas par saimniecības izdzīvošanu nākotnē.

 

"Staigāju pa savu mežu un to novērtēju, meklējot finansiālu izeju, kā atmaksāt bankas kredītus. Diemžēl šobrīd arī kokmateriālu cenas strauji krītas, dažviet tos pat neiepērk. Nezinu, kā izrāpties no siles, kurā esam iekrituši," piebilst M.Upāns.

 

Zemnieks uzskata, ka Latvijā nav mērķtiecīgas lauksaimniecības politikas. Politiķi saka vienu, bet domā un dara otru. "Praktiski strādājot savā saimniecībā, redzu lauksaimnieciskās politikas aplamības, to, ka tai trūkst mērķtiecības, jo neatbalstām nozares, kas ir mūsu bagātība," saka M.Upāns.

 

Liek padomāt

"Priednieki" nav izņēmums starp citām rajona zemnieku saimniecībām, jo bankās ir kredīti. "Man par laimi tie nav pārāk lieli, drīzāk vidēji, tomēr arī tad ir jādomā, kā tos atmaksāt. Par jauniem aizdevumiem šobrīd pat neatļaujos domāt. Izvērtēju saimniecību, ko nepieciešamības gadījumā varētu pārdot, lai gan citkārt nepārdotu, protams, ja būs tāda iespēja. Ja valstī būtu cita ekonomiskā situācija, varētu pārdot, piemēram, metāllūžņus, bet arī tos nevienam nevajag," secina

 

M.Upāns. Šobrīd viņam piederošajā mežā strādā krūmu šķeldotājs, bet saimnieks nav pārliecināts, ka noteiktajā laikā saņems atlīdzību par sagatavoto šķeldu, lai gan nauda būtu ļoti nepieciešama.