Dzirkstele.lv ARHĪVS

Saņem veicināšanas balvas

Malda Ilgaža

2008. gada 9. decembris 08:00

2049
Saņem veicināšanas balvas

Tirzas, Daukstu un Rankas pagasta saimniecības konkursā "Sējējs 2008" gūst pelnītu atzinību
Rankas pagasta zemnieku saimniecība "Kalnapakalnieši", Tirzas pagasta piemājas saimniecība "Avotiņi" un Daukstu pagasta SIA "Upītes USG" konkursa otrajā kārtā nekļuva par laureātiem, bet saņēma veicināšanas balvu - dāvanu karti 300 latu vērtībā un diplomu. Konkursa noslēguma pasākums notika pagājušajā piektdienā Rīgas Latviešu biedrības namā.

Izbauda lauku idilli "Patīkami, ka tikām izvirzīti konkursam "Sējējs 2008". Arī braucot uz tā noslēguma pasākumu, bijām pārpilni ar pozitīvām emocijām. Piedalījāmies nominācijā "Ģimene lauku sētā", lai gan mūsu darbībai tā varbūt nebija īsti piemērota. Manuprāt, piemērotāka būtu nominācija "Videi draudzīga saimniekošana" vai "Ekotūrisms"," saka "Kalnapakalniešu" saimniece Gunta Kalniņa.

 

Viņa stāsta, ka saimniecības vadības grožus pirms diviem gadiem esot uzticējusi saviem dēliem Gatim un Auseklim, bet pati sevi dēvējot par padomdevēju un visa pieskatītāju. "Kalnapakalnieši" bioloģiskajai lauksaimniecībai pievērsušies 1996.gadā. Saimniecības darbības galvenie virzieni ir piena lopkopība, graudaugu un zemeņu audzēšana. Piekto gadu saimniecība nodarbojas arī ar lauku tūrismu. Cilvēki arvien vairāk un vairāk atrod ceļu uz "Kalnapakalniešiem", lai iegādātos ekoloģisku pienu, biezpienu un citus pārtikas produktus. Ģimenes tradīcija no paaudzes paaudzē ir pašu cepta rudzu maize. Apgūt tās cepšanas prasmi brauc cilvēki pat no Rīgas. Saimniecībā ir viesu māja, pirts, viesi var vērot lauku sētas dzīves norises. Ja ir vēlme, viesi var piedalīties visos lauku darbos. Lai būtu interesantāk, top arī dabas taka.

 

"Negatavojamies pāriet uz masu tūrismu, lai ir mazāk, bet labāk. Ir idejas arī par bērnu nometņu veidošanu nākotnē. Jau sadarbojamies ar vienu saimniecību, kurā mūsu viesi var jāt ar zirgu. Savā mežā iegūstam koksni, mums ir galdnieks, kas gatavo dažādas lietas. Pagaidām ražojam tikai sev, bet nākotnē - tad jau redzēs," stāsta jaunais saimnieks - 22 gadus vecais Gatis Kalniņš.

 

Breša zemnieku desmitniekā

SIA "Upītes USG" piedalījās nominācijā "Videi draudzīga saimniekošana". Tās saimnieks Uldis Hanzens stāsta, ka piecus gadus saimniecībā ražo bioloģiskos produktus, attīstot piena lopkopību un gaļas lopu audzēšanu. Nedaudz audzē arī kartupeļus. Saimniecībā ir 30 govis, pienu pārstrādei nodod akciju sabiedrībai "Cesvaines piens", bet gaļu - tiem, kas vairāk maksā.

 

"Ar lauksaimniecību nodarbojos kopš 1989.gada. Sākumā biju pirmajā Breša zemnieku desmitniekā Gulbenes rajonā. Tad arī sāku apstrādāt šo zemi, kur pēc meliorācijas bija palikuši akmeņi un koku saknes, plēsos kā traks, kamēr zemi padarīju lauksaimniecībā izmantojamu. Visas saimniecības ēkas ir uzceltas no jauna. Vēl tikai pašam māja jāuzceļ," stāsta U.Hanzens.

 

Saimniecībā ir 59 hektāri lauksaimniecībā izmantojamo platību, bet kopā ar mežiem tie ir 72 hektāri. Tiek audzēti tikai zālāji lopbarībai, bet graudus lopu barošanai pērk no bioloģiskajām saimniecībām. Saimnieks domā arī par saimniecības paplašināšanu, bet to noteiks samaksa par saražoto produkciju.

 

Izauguši no mazpulkiem

Tirzas pagasta Ligitas Zvirbules piemājas saimniecība "Avotiņi", kas startēja nominācijā "Ģimene lauku sētā", ir izaugusi no mazpulkiem. "Bērni kopš mazotnes tika radināti pie lauku darbiem. Esam piedalījušies dažādos konkursos. Nu jau trešā paaudze rosās dārzeņu dobēs. Bērni mani palaida pat uz Dziesmu svētkiem, jo bija jāpiedalās," stāsta L.Zvirbule.

 

"Avotiņos" audzē visu, ko laukā iespējams izaudzēt: kartupeļus, burkānus, sarkanās bietes, melnos rutkus, sīpolus, pupiņas, dilles, gurķus, ķiplokus, kāpostus. Dārzeņi aug 20 hektāros. Ir iestādīti arī apmēram 200 cidoniju stādi, nu tiek gaidīts, kāda būs raža. Dārzeņus saimniecība pārdod apkārtnes tirgos, nodod veikaliem un skolu ēdnīcām. Dārzeņi ir ekoloģiski tīri.

 

"Cilvēki to zina un tos pērk no mums. Pat ja gribētu, tagad vairs nevarētu atļauties sākt lietot ķīmisko mēslojumu vai kaitēkļu apkarotājus. Katru gadu sertificējamies kā bioloģiskie lauksaimnieki," stāsta L.Zvirbule.