Vajag atbrīvoties no smaguma nastas dvēselē!
Vjačeslavs Bogdanovs: "Brīnumi notiek! Tikai ir jāspēj ieraudzīt tos, pamanīt. "
Šis ir desmitais adventes laiks, ko Gulbenē vada katoļu draudzes priesteris Vjačeslavs Bogdanovs. Šovakar pulksten 18.00 viņš gaidīs savā dievnamā ne tikai katoļus, bet visu konfesiju kristiešus uz kopīgu lūgšanu, iededzot pirmo sveci adventes vainagā. Par to arī "Dzirksteles" saruna ar priesteri.
- Adventes laiks šogad tāds depresīvs.
- Jo tuvāk svētki, jo mazāk depresijas cilvēkos. Gulbenieši ir miermīlīgi. Nosvērti. Jā, mēs dzīvojam ekonomiskajā krīzē. Tomēr ceru, ka adventes laiks cilvēkiem mazāk būs saistīts ar kaut ko materiālu, vairāk ar garīgiem meklējumiem. Mans kalendārs līdz pašiem Ziemassvētkiem ir piesātināts ar dažādiem pasākumiem. Jāviesojas pašvaldībās, pansionātā, skolās, arī viesi nāks uz baznīcu. Par ko tas liecina? Kad kļūst smagi materiālajā pasaulē, tad sirsniņa atveras, jūtot vajadzību pēc garīgām vērtībām.
- Taupības režīms uz Dieva lūgšanām neattiecas?
- Tur nu gan taupīt nevar, lūgšanu nekad nav par daudz.
- Šovakar katoļu draudze kopā ar citu konfesiju kristiešiem iedegs pirmo sveci adventes vainagā.
- Nedomāju, ka tas ir tikai draudzes pasākums. Tas ir pilsētas notikums. Mēs visi esam gulbenieši. Un tā arī sanākam kopā - uz lūgšanas mirkli, lai Kristus vārds mūs vienotu, nevis sašķeltu un liktu iet katram uz savu pusi. Pirmo reizi esmu aicinājis šajā lūgšanā kopā ar mums būt arī Tēvu Aleksandru no Stāmerienas pareizticīgo draudzes. Šajā konfesijā Ziemassvētkus svin vēlāk, tomēr nekas mūs nevar traucēt vienoties kopīgā lūgšanā.
- Adventes laiks nozīmē arī gavēšanu?
- Katoļu baznīcā šajā laikā ticīgie atturas no gaļas un piena ēdieniem. Piemēram, piektdienās un trešdienās. Tā ir katra personiskā izvēle. Pats galvenais - šis ir klusuma, garīgo pārdomu un Svēto Rakstu lasīšanas laiks. Katrā adventes svētdienā dievkalpojumos aicinu cilvēkus uz pārdomām. Pirmajās divās svētdienās - par Kristus otrreizējo atnākšanu. Nākamajās divās svētdienās - par Kristus atnākšanu pirms vairāk nekā divām tūkstošgadēm. Vēl katoļiem šajā laikā ir tradīcija pie Dievmātes altāra nolikt īpašu, skaistu sveci. Tā tiek dēvēta par roratu sveci Dievmātes godam.
- Pirms Jēzus dzimšanas īpaši godāta tiek Dievmāte?
- Jā, kas viņa ir? Jaunava Marija, kurai dzima Kristus - taisnības saule. Pirms saule lec, ir ausma. Dievmāti var tēlaini salīdzināt ar šādu ausmu tumšā naktī, kad pasaule vēl dzīvoja saskaņā ar Veco Derību. Dievmāte mirdzēja šajā tumsā ar šķīstību un to, ka bija Dieva izredzētā. Tāpēc katoļiem adventes laikā Jaunava Marija ir īpašā godā. Baznīcās notiek rorātu svētā mise - par godu Dievmātei. Tā ir diezgan sena tradīcija kopš 12.gadsimta.
- Mazliet par adventes vainagu.
- Tā tradīcija nāk no protestantu - luterāņu - vidus. Iesākums bija draudzēs Vācijā. Gulbenē šodien katoļu baznīcā mums ir adventes vainags. Taču ne visur Latvijā katoļiem tas ir raksturīgi.
- Adventes laiks ir klusuma laiks.
- Ievērot klusumu - tas arī ir šā adventes laika aicinājums. Taču prakse liecina, ka Ziemassvētku egles daudzviet tiek iedegtas jau pirms pašiem svētkiem, jau pirms adventes laika. Tāpēc cilvēkam ir grūti saglabāt klusumu savā sirdī, dvēselē, lai sagaidītu Ziemassvētkus kā brīnumu, nevis kā gadskārtējo notikumu, kas cilvēkam neko nenozīmē. Nereti mēs ļaujamies meliem, teikdami, ka dzīvojam klusumā. Pienāk 24.decembris, bet viss jau ir nosvinēts, zaudēts, aizmirsts. Atliek vēl tikai piedzerties.
Klusuma sajūta ir sevī jāuztur. Tā ir gatavošanās Ziemassvētkiem. Adventes laikā katoļi baznīcā dabū tā saucamās oblātas jeb maizītes, kuras katrā ģimenē pēc tam Ziemassvētku vakarā lauž un dala visiem mājiniekiem pa gabaliņam ar Dieva svētības, veselības, saticības, pārticības vēlējumiem. Maize - tas ir siltuma, mīlestības, ģimeniskuma simbols.
Vai šajā laikā pirms Ziemassvētkiem cilvēkiem arī gribas sūdzēt grēkus?
Cilvēks ir aicināts sakārtot savu dvēseli un izlīgt ar savu sirdsapziņu. Pirms katra dievkalpojuma es esmu savā vietā un gaidu cilvēkus, kas nāk uz grēksūdzi. Advente ir laiks, kas īpaši piemērots tam.
- Kā sagatavoties grēksūdzei?
- Katrs konkrētais gadījums ir atšķirīgs. Pārsvarā atnācēji jau iepriekš zina, ko grib pateikt, jo grib atbrīvoties ko smaguma nastas, kas nospiež dvēseli. Ir arī tādi, kas nevīžīgi sagatavojušies grēksūdzei. Ir pat kuriozi. Vīrs pusmūžā, bet tik vien grēkus sūdzēt var, ka tēvu un māti nav klausījis. Gadās arī, ka to, kas sūdz grēkus, nevar apturēt. Viņam aiz muguras ir vēl rinda, kas gaida.
Lai sagatavotos grēksūdzei, vislabāk ir palasīt lūgšanas. Tas palīdz.
- Vai priesteris pats reizēm sagurst no svešu grēku smaguma?
- Sevišķi tā tas man bija, sākot kalpot par priesteri. Nezināju, kā atbrīvoties no šī smaguma. Sāku lūgties Dievu. Priesteris ir tikai cilvēks, taču grēksūdzes laikā darbojas ne tikai garīdznieks, bet, pirmkārt, - Dieva žēlastība. Dažkārt un samērā bieži ir tā, ka cilvēks sūdz grēkus, uztic problēmas, un es viņam atbildu. Tajā brīdī pilnībā apzinos, ka tos vārdus nesaku es pats, tie nav mani vārdi, es nemaz tā neprotu pateikt, noformulēt domu, bet pateikts tiek. No manām lūpām atskan tā cilvēka ausīm vajadzīgie vārdi. Viņš aiziet, guvis vajadzīgo, es runāju ar nākamo cilvēku, un man nav laika vairs domāt un atcerēties par to, kas bijis iepriekš. Galvenais - cilvēks pēc grēksūdzes aizgāja Dieva žēlastībā. Un es ticu, ka šajā cilvēkā līdz ar to kaut kas arī mainās.
Ne jau katru reizi priesteris grēksūdzē saka kādu pamācību, tikai velta cilvēkam gandarījuma lūgšanas. Un viss. Grēksūdze un grēku atlaišana ir sarežģīts un individuāls process.
- Cilvēki paši nepietiekami lūdzas vai pat neprot lūgt Dieva žēlastību.
- Cik cilvēku, tik arī sirdsapziņu, tik atvērtības Dieva žēlastībai. Katru reizi priesterim grēksūdzē ir jāpalīdz cilvēkam spert soli uz priekšu garīgajā dzīvē. Mēdz būt arī tā, ka runā ar cilvēku, bet viņam viss ir vienalga.
- Vai cilvēki uz baznīcu nāk pēc mierinājum vai brīnuma gaidās? Kādu ir vairāk?
- Dažādi. Cilvēki nav vienādi. Ir tādi, kas tic brīnumam. Un brīnumi notiek! Tikai ir jāspēj ieraudzīt tos. Pamanīt.
Kāds atnāk uz baznīcu pēc piedzīvotās traģēdijas, piemēram, tuvinieka nāves. Atnāk un paliek baznīcā. Ir tādi, kas Dievam pievēršas, kad pēkšņi kaut kas it kā ar āmuru iesit pa pieri. Ir tādi, kas ienākuši dievnamā garāmejot. Un viņos viss mainās. Vēl citi atnāk uz šejieni, cenšoties savu dzīvi racionāli sakārtot, noskaidrot un garīgi izskaidrot personiskus notikumus. Dievs visu redz, un katram atsevišķi atbilde tiek sniegta ar vienu mērķi - lai cilvēks sasniegtu mūžīgo svētlaimi. Tas ir viss. Vai brīnumi notiek tagad vai mazliet vēlāk, vai jau ir notikuši - tas ir Dieva un konkrētā cilvēka attiecību jautājums.
- Šķiet Ziemassvētkos Gulbenes katoļu baznīcā nespēj pat visi iekļūt... Un tomēr baznīca gaida visus.
- Liekas, tā šajā laikā ir visās baznīcās. Taču ir kāda iezīme, kas mani izbrīnīja jau pagājušajos Ziemassvētkos. Baznīca kā parasti bija pilna ļaužu. Man ir laba redzes atmiņa - starp pazīstamām sejām es redzēju daudz svešinieku. Jau pēc dievkalpojuma, esot starp draudzes cilvēkiem, uzzināju, ka starp agrāk neredzētajām sejām daudz ir tādu, kas strādā ārzemēs un svētku brīvdienās atbrauc ciemos uz mājām, pie savējiem. Tuvinieki, draugi kopā atnāk uz baznīcu. Tas ir gan skaisti, gan skumji. Paies svētki, un pilsēta atkal kļūs tukšāka. Mūsējie atkal aizbrauks no Gulbenes.
- Jums patīk gulbenieši, ne jau velti gribas būt starp draudzes cilvēkiem arī brīdī, kad dievkalpojums jau beidzies!
- Citādāk nemaz nedrīkstētu būt! Kas es par garīdznieku, ja stāvēšu kalnā un nenākšu pie cilvēkiem? Ganam ir jābūt kopā ar savām avīm. Gadās, ka pēc dievkalpojuma vēl rindā stāv cilvēki ar saviem konkrētajiem jautājumiem, lai runātu par bērēm, par kristībām. Taču, kad vien varu, es izeju pie cilvēkiem pēc dievkalpojuma, lai vienkārši parunātu. Man patīk pilsētā iet kājām. Auto - tas ir ātri un ērti, lai nokļūtu no viena punkta līdz otram. Bet, ejot kājām, ceļā satiec tūkstošiem cilvēku, sasveicinies, parunājies, apliecini sirds siltumu. Tur, ārā, ir dzīve.
- Baznīcā arī ir garīgā dzīve, kur drīkst ienākt ikviens. Ir tādi, kas baidās?
- Baznīcā drīkst nākt katrs, arī mazi bērni. Ja viņus nevedīs uz baznīcu, tad viņu te arī nebūs. Tāpēc jāļauj! Neviens draudzē nedrīkst iebilst pret bērnu klātbūtni baznīcā, zina, ka citādi dabūs aizrādījumu no manis. Ja mazais baznīcā savu balstiņu paceļ, tas ir prieks pat tad, ja reizēm šī balss skan skaļā par garīdznieka teikto.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"