Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pie Brīvības pieminekļa pulcējas tūkstoš gulbeniešu

Diāna Odumiņa

2008. gada 12. novembris 09:24

786
Pie Brīvības pieminekļa pulcējas tūkstoš gulbeniešu

Otrdienas vakarā lāpu gājiens cauri pilsētai veda pie pieminekļa par Latvijas brīvību kritušajiem draudzes varoņiem. Valsts vēsturi kopā ar saviem pilsētniekiem atcerējās domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs. Latvijas Zemessardzes komandieris pulkvedis Juris Zeibārts atgādināja, ka Lāčplēša diena - tas ir atgādinājums par dzīviem cilvēkiem, tādiem pašiem kā mēs, kas mīlēja, baidījās un kuriem piemita drosme aizstāvēt savu dzimteni. Visi kopā - vairāk nekā 1000 cilvēku koris skandēja Latvijas Valsts himnu „Dievs, svētī Latviju!".

„Tiklīdz kā norībēs pēdējais šāviens Latvija brīva tad būs!" dziedāja folkloras kopa „Grodi" no Rīgas. Un pie pieminekļa iemirdzējās simtiem sveču liesmiņu - kā gulbeniešu cieņas un mīlestības apliecinājums karavīriem, kas atdevuši dzīvības par brīvo Latviju.

Tālāk gulbeniešu ceļš veda pie Vecgulbenes muižas, kur tika atklāta piemiņas plāksne Valmieras 1.kājnieku pulka karavīriem, kas 1919.gadā atbrīvoja Gulbeni no lielinieku varas.

Iepretim Brīvības piemineklim un turpat otrā ceļa pusē, raugoties no Vecgulbenes muižas, mirdzēja spoža gaisma luterāņu baznīcas logos. Ceļš uz dievnama atvērtajām durvīm bija spožs no maziem gaismas lukturīšiem. Taču pilsētas tēvi neaicināja gulbeniešus tālāk doties uz dievnamu un arī paši turp negāja. Arī zemessargi ar lāpām un karogu rokās stingrā solī aizsoļoja garām baltajai baznīcai. Tomēr aizlūgums īpaši svētkiem izrotātajā baznīcā notika, kaut kopā pulcējušies bija tikai 25 cilvēki - sievas un meitas vien, izņemot trīs vīriešus - mācītāju un divus mazus zēnus.

Mācītājs Māris Sarma svētrunā atgādināja, ka bez šīs draudzes nebūtu pieminekļa par Latvijas brīvību kritušajiem draudzes varoņiem. Viņš pauda, ka Latvijas karavīru spēks ir bijis un būs nevis skaitā un ieročos, bet brīnumā - ticībā Dievam. Mācītājs aicināja aizlūgt par dzimto zemi, kas ir maza, bet dārga katram latvietim, par Dieva mierā dusošajiem karavīriem, kas krituši par Latvijas brīvību, par šodienas Latvijas armijas kareivjiem, kas pilda miera misiju pasaulē. Baznīcā gulbenieši jau otrreiz šajā vakarā kopā dziedāja „Dievs, svētī Latviju!". Kad dievkalpojums bija beidzies, mācītājs atvēra baznīcas durvis un, kā jau namatēvam pieklājas, atsveicinājās no katra cilvēka, kas šajā dienā bija kopā pulcējušies baznīcā.

„Dzirkstelei" M.Sarma atzina, ka šajā vakarā sākotnēji bija plānots speciāls dievkalpojums zemessargiem, taču vēlāk šī ideja atlikta. Tomēr mācītājs nolēmis svētbrīdi noturēt, jo, kā uzsvēra viņš, „baznīca netiek vērta vaļā uz pasūtījumu".

Lāčplēša dienu Latvijā atzīmē par godu neatkarīgās Latvijas valsts armijas uzvarai pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī. Pieminot šo notikumu, tiek godināti Latvijas brīvības cīnītāji.