Bebrus vajadzētu izvilināt no alām

2008. gada 4. novembris 17:00

2419

Uz jautājumu, vai ziema būs barga un kad grāvjus un upītes pārklās ledus, atbildēt nespēj neviens. Tāpēc medniekiem jāizmanto siltais laiks, lai pēc iespējas intensīvāk medītu bebrus.

Bez atļaujas nevar

Vislielākos postījumus bebri rada saimnieciskajai darbībai, kad dzīvnieku nograuztie koki aizdambē upes un rezultātā applūst mežsaimniecību un lauksaimniecības platības.

Lai kādu postījumu dzīvnieks arī būtu izdarījis, viņa likvidēšanai vispirms ir jāsaņem mežniecības atļauja. Medīšana bez atļaujas ir administratīvais pārkāpums, par kuru naudassods ir no 30 līdz 250 latiem.

Barošanās vietās bebrus nomedīt ir visvieglāk. Jāsameklē vietas, kur šie dzīvnieki izkāpj krastā un grauž kokus un krūmus. Jāiekārtojas slēpnī pietiekami lielā attālumā un jāgaida, līdz dzīvnieks pienāks pa šāvienam.

Pie dambja jāiet uzmanīgi

Zem ūdens tuvojošos bebru nodod ne tikai prāvāks vilnis, bet arī sīku burbulīšu virtene. Parasti šādos gadījumos viņu nomedīt neizdodas - dzīvnieks peld pietiekami dziļi, lai lode viņu nesasniegtu. Turklāt, šaujot slīpā leņķī pret ūdeni, iespējams bīstams rikošets.

Tuvojoties dambim, jābūt īpaši uzmanīgam. Vietām var tikai nojaust, kur apakšā ir ala. Zemes virskārta var neizturēt cilvēka svaru, un gājējs var iekrist dziļā, ar ūdeni pilnā bedrē.

Prasmīgs celtnieks

Lai izvilinātu bebrus no alām un kaut nedaudz nosusinātu mežu, var nojaukt aizsprostus. Gadījumos, kad bebri izveidojuši dambju kaskādi, vienmēr jāsāk ar apakšējo. Bebrs ir lielisks celtnieks, tāpēc dambja nojaukšana vienmēr ir grūts un laikietilpīgs darbs. Bebrs grāvja dibenā parasti ierok resnus kokus, starp tiem nostiprina sīkākus zarus un to visu kārtīgi noblīvē ar dubļiem. Jaucot dambi, vislabāk izmantot ūdens spēku. Vispirms izlasa lielākos sprunguļus lejpus dambja, tad pamazām veido iedobi dambja augšmalā. Ūdens straume palīdz, aizskalojot dubļus, smiltis un sīkākus zarus.

Jau pirmajā naktī dzīvnieki var nākt skatīties, kas noticis ar viņu būvi, un mēģināt to salabot. Krastā izsviestos sprunguļus otrreiz vairs neizmantos, vienmēr grauzīs jaunus.

Lai meklē suņi

Taču reizēm šī metode nav pietiekami efektīva. Bebrs ir gana uzmanīgs un, jūtot svešinieku, var arī neparādīties. Tāpēc, izmantojot suņus, bebrus var meklēt alās, kuras kļūst redzamas, pazeminoties ūdenslīmenim.

Pēc ūdenslīmeņa pazemināšanas parasti skatienam paveras arī zaru blāķi, ko bebri paspējuši sagatavot ziemai. Barība parasti novietota netālu no ieejas alā. Tas tādēļ, lai nebūtu jāmēro tāls ceļš un pietiktu vienas ieelpas, līdz ar barību var atgriezties alā. Ja pie alas ūdens ir nevis tumši brūns kā citviet grāvī, bet duļķains, tā ir droša zīme, ka alā tikko paslēpies bebrs. Saduļķotais ūdens viņu nodod.

Jāmēģina ar rāmju slazdiem

Bebrus sekmīgi var medīt, izmantojot rāmjveida slazdus. Tās ir vienīgās lamatas, ko atļauj lietot medību noteikumi. Dzīvnieka medīšana ar kāju ķeramajām lamatām ir aizliegta, jo tajās satvertais dzīvnieks ilgstoši cieš sāpes.

Kad atsperes uzvilktas, slazdus ievieto ūdenī. Slazdi dzīvnieku, kurš tajos iekļuvis, nonāvē vienā mirklī. Slazdi vienīgi regulāri jāpārbauda un jāizņem medījums. Nedrīkst aizmirst slazdus rūpīgi nostiprināt uz grāvja gultnes, kā arī norobežot pārējo ūdens platību, lai dzīvnieks iepeldētu tieši slazdā, nevis aizpeldētu tam garām. Norobežošanai parasti izmanto kociņus, ko iesprauž blakus slazdam, izveidojot koridoru.

Fakts

Agrāk bebri bija ierakstīti Sarkanajā grāmatā, jo viņu populācija bija apdraudēta. Ap 1880. gadu bebri visā Latvijas teritorijā bija likvidēti, tāpēc 1935. gadā šos dzīvniekus sāka ievest no Norvēģijas, bet 1952. gadā - no Baltkrievijas. Pagājušā gadsimta 60. gados bebri paši no Baltkrievijas pa Daugavu emigrēja uz Latviju. Pēc 1979. gada sākās straujš bebru populācijas pieaugums.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bebrus vajadzētu izvilināt no alām

Kategorijas