Pēdējais laiks tīrīt skursteni

2008. gada 5. novembris 08:00

1808

Ugunsgrēki bieži vien izceļas netīrītu dūmvadu un bojātu apkures ierīču dēļ
Cilvēki par dūmvadu tīrīšanu parasti atceras tikai tad, kad jāsāk intensīvi kurināt, bet krāsns negrib vilkt. Gan ugunsdrošības un glābšanas dienesta speciālisti, gan arī skursteņslauķi atgādina, ka daudz ugunsgrēku apkures sezonā izceļas tieši tādēļ, ka cilvēki aizmirst par dūmvadu un apkures iekārtu pārbaudi, kā arī neievēro ugunsdrošības noteikumus.

Gulbenes rajona un pilsētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības sertificēts skursteņslaucītājs Atis Klesmanis skaidro, ka, ievērojot drošības noteikumus, dūmvads būtu jātīra divas reizes gadā - rudenī un pavasarī, taču neesot nekāds noslēpums, ka tā nenotiek.

"Lielākoties cilvēki skursteņus tīra vienu reizi gadā, un tas parasti notiek rudenī, pirms sākas apkures sezona. Tīrīt, protams, var arī jebkurā citā laikā, arī ziemā, galvenais, lai skursteņslauķis var uzkāpt uz jumta, lai tas nav slidens. Ko tad cilvēks ziemā darīs, ja krāsns pēkšņi vairs nevilks? Būs vien jātīra," stāsta A.Klesmanis.

Viņš par dūmvadu tīrītāju sācis strādāt tikai nupat, taču šķiet, ka darba būs daudz.

Pārņem tēva amatu

Biedrības priekšnieks Imants Spenners stāsta, ka rudenī skursteņslaucītājiem darba ir vairāk, jo apkures sezonai tiek gatavotas dažādas pašvaldības iestādes, taču pietiekami daudz darba ir arī pārējos gadalaikos.

"Ir cilvēki, kas dūmvadus tīra tikai vecā mēnesī, ir tādi, kas tīra tikai vasarā. Citi savukārt tīra katru mēnesi, jo kurināmais nav tik labs vai arī apkures sistēmas ir nepareizi izbūvētas," stāsta I.Spenners.

A.Klesmanis stāsta, ka skursteņslauķa pieredzi viņš apguvis jau laikā, kad par skursteņslauķi strādāja viņa tēvs. Savulaik viņš beidzis arī Aizkraukles arodvidusskolu, iegūstot autoatslēdznieka un ugunsdzēsēja specialitāti.

"Kādreiz braucu strādāt kopā ar tēvu, tagad varēšu likt lietā visas kādreiz apgūtās zināšanas. Man ir palikuši arī visi tēva instrumenti," stāsta Atis.

Vasaras beigās viņš izgājis divu mēnešu kursus un ieguvis arī skursteņslaucītāja sertifikātu.

"No augstuma man nav bail. Kad vēl palīdzēju tētim, tad gan baidījos. Taču viņš man iemācīja, ka krītot nekad nedrīkst ķerties aiz skursteņa augšmalas, jo skurstenis var sākt drupt, jāķeras ir apkārt skurstenim. Lai arī šis nav diez cik tīrs darbs, man tas patīk," saka Atis.

Cilvēkiem rūp savi īpašumi

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigādes komandieris Vijārs Griķis stāsta, ka gadā vidēji 10 līdz 15 ugunsgrēki notiek netīrītu dūmvadu un bojātu apkures ierīču dēļ. "

Tiklīdz piesals un cilvēki sāks intensīvāk kurināt, tā varēsim redzēt, kāda ir situācija. Taču kopumā cilvēki ir diezgan apzinīgi. Viņiem rūp savi īpašumi - neviens taču nevēlas piedzīvot ugunsgrēku," stāsta V.Griķis.

"Mūsu darbinieki veic arī pārbaudes. Pārbaudīti tiek gan sabiedriskie objekti, gan arī dzīvojamais sektors pilsētā. Šī pārbaudēm gan vairāk ir izglītojošs raksturs. Cilvēkiem tiek paskaidrots, kas un kā viņiem ir jādara, tiek iedoti arī informatīvi materiāli."

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pēdējais laiks tīrīt skursteni

Kategorijas