Pēdējais laiks posties uz zosīm

2008. gada 22. oktobris 12:00

3591

Debesīs jau vairākas nedēļas skan zosu klaigas. Lielākoties medītas tiek zosis, kuras Latvijas purvos un ezeros nolaižas tikai īsu brīdi migrācijas laikā uz dienvidiem. Arī Gulbenes rajona mednieki izmanto šo laiku, lai dotos nomedīt pa kādai zosij. Gulbenietis Vilnis Zvirgzdiņš kopā ar citiem medniekiem ir iecienījis doties zosu medībās uz Ušuru purvu un ezeru. Mednieki ir pateicīgi Valdim Biseniekam par doto iespēju medīt savās medību platībās.

Nomedījis apmēram 30 zosis V.Zvirgzdiņš atklāj, ka viņam patīk visas medības, taču putnu medībās mednieks var vairāk izžaut, savukārt dzinēju medībās reizēm pat veselu mēnesi un ilgāk var netikt pie šāviena.

"Mūsu rajons it kā nav īstā pārlidojumu vieta, zinu, ka cilvēki brauc uz Igauniju un tur ļoti daudz medī zosis, taču pirms kāda laika arī man kopā ar pāris citiem medniekiem bija ļoti veiksmīgas zosu medības," stāsta mednieks.

Todien Ušuru ezerā un purvā četratā viņi nomedījuši 18 zosis. V.Zvirgzdiņš stāsta, ka citkārt tik labi nav veicies. Šajās brīvdienās pat viņš kopā ar vēl trim medniekiem bijis medībās, taču šoreiz izdevies nomedīt tikai vienu zosi.

Lai nokļūtu purvā, medniekiem ir jābrien apmēram pusotrs kilometrs pa slapjumu, slīkšņu, reizēm kājas ejot iegrimst pat līdz ceļgaliem, taču medniekus tas nebiedē.

"Zoss patiesībā jau nav nemaz tik vērtīgs medījums, taču mani saista pats piedzīvojums un azarts," atzīst V.Zvirgzdiņš.

Kopumā savā mūžā Vilnis ir nomedījis apmēram 30 zosis. "Medīju jau vairāk nekā 20 gadus, taču zosis medīt sāku ne pārāk sen. Zosu medībās parasti dodos kompānijā, tiesa, esmu devies arī viens pats," stāsta mednieks.

Uzmanīgi vēro apkārtni

Vislabāk zosu medībās doties vakaros, kad viņas no barošanās vietām laukos atgriežas uz naktsguļu purva akačos. Dienā pielavīties kādam baram uz tīruma šāviena attālumā ir sarežģīti. Barā vienmēr ir vairākas zosis, kuras nebarojas, bet uzmanīgi vēro apkārtni. Šiem putniem ir lieliska redze, un, tiklīdz viņas pamanīs ko aizdomīgu, bars nekavējoties celsies spārnos.

Savukārt purvā no līdzi atnestām eglītēm iespējams veidot slēpni, kurā nogaidīt, līdz zosis pielidos šāviena attālumā. Medību procesā iespējams izmantot arī īpašas medību piederumu veikalos nopērkamas svilpītes, ar kurām atdarināt zosu klaigas. Tās var izmantot, kad bars jau parādās vai ir dzirdams tuvumā un ir aizdomas, ka šī vieta zosis ir ieinteresējusi. Ar pārāk aizrautīgu svilpšanu gan nevajadzētu aizrauties. Īpaši tad, kad zosis jau pielidojušas tuvāk. Pamanot ko aizdomīgu, zosis nekavējoties mainīs virzienu.

Medījot zosis, jāatceras, ka nekad nevajag šaut tālu un augstu lidojošus putnus. Bieži gadās, ka bars pārlido medniekam pāri, apgriežas un lido atpakaļ, lai nosēstos. Tad jau var šaut no droša attāluma. Turklāt pieredzējušie mednieki iesaka tēmēt vienam konkrētam putnam. Šaujot "uz dullo" barā, iespēja trāpīt ievērojami samazinās. Pie tam slikts trāpījums putnu tikai savainos. Jāizvēlas arī pietiekami rupjas skrotis, vismaz 4,5 milimetru diametrā, jo zosīm ir cietas spalvas, no kurām sīkākas skrotis atlec.

Ne visas var medīt

Dodoties medībās, jāatceras, ka ne visas zosis atļauts medīt. Šobrīd spēkā esošie likumi nosaka, ka atļauts medīt sējas, baltpieres un Kanādas zosis.

Sējas zoss ligzdo Eiropas un Āzijas ziemeļos, tundras un taigas joslā. Latvijā neligzdo, taču bieži sastopama caurceļošanas laikā. Sējas zoss svarā sasniedz 3 līdz 3,5 kilogramus. Kāju un knābja gaišās daļas - dzelteni oranžas. Šī ir lielākā no Latvijā sastopamajām zosīm. Parasti sējas zosis pirmās sāk migrāciju, un lielākā daļa šo punu jau devušies projām no Latvijas uz ziemošanas vietām.

Baltpieres zoss no pārējām atšķiras ar platu un baltu apspalvojuma joslu knābja sānos un uz pieres. Kājas - oranžas, knābja gaišās daļas - iesārtas. Ligzdo ziemeļos -- tundrā, bet Latvijai caurceļojošās baltpieres zosis - Ziemeļjūras dienvidu piekrastes zemēs, Britu salās.

Ceļošanas laikā viņas apmetas sūnu purvos, lielos aizaugušos ezeros, plašos zivju dīķos, pļavās un laukos.

Kanādas zoss ir aklimatizējusies Ziemeļamerikas suga. Latvijā pagaidām sastopama samērā reti. Šī zoss ir lielāka par meža zosi, viņai ir melns kakls un galva, kuras sānos aiz acs ir balts plankums.

Latvijā aizliegts medīt mazo zosi, kura iekļauta globāli apdraudēto sugu sarakstā, meža zosi (no medījamo putnu saraksta svītrota, lai veicinātu vietējās populācijas palielināšanos), kā arī baltvaigu, melngalvas un sarkankakla zosi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pēdējais laiks posties uz zosīm

Kategorijas