Piļu spožums un posts

2008. gada 17. oktobris 14:57

706

Sarmīte Dundure: "Liela nozīme ir cilvēku domāšanai. Kur cilvēkiem bija vairāk prāta, vēsturiskās celtnes tika atjaunotas."
Kamēr Kurzemes pusē pilis un muižas pēc to atjaunošanas ir atguvušas otro elpu, tajās iekārtotas konferenču zāles, viesnīcas, atpūtas kompleksi un tamlīdzīgi. Gulbenes rajonā lielākoties uzturētas ir tikai tās pilis un muižas, kurās šobrīd atrodas izglītības iestādes.

"Liela nozīme ir cilvēku domāšanai. Padomju laikā esmu ne vienu reizi vien dzirdējusi sakām, ka "šo riebīgo kapitālistu" pilis un muižas vajag nojaukt līdz pamatiem. Vietās, kur cilvēkiem bija vairāk prāta, lai šīs celtnes atjaunotu un saglabātu, reāli tas arī notika. Mūsu pusi savulaik sauca par "sarkano Malienu". Tas izsaka visu," saka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā inspektore Gulbenes rajonā Sarmīte Dundure.

Labi un slikti piemēri

S.Dundure starp sāpju objektiem min Jaungulbenes pili, kur nekas diemžēl neesot mainījies, lai gan pils īpašnieks Māris Dreijers solot, ka kaut kas tikšot darīts. Šobrīd neesot skaidra arī Stāmerienas pils nākotne, jo pašvaldība joprojām tiesājoties ar pils īpašnieku.

Stāmerienas pagasta padome uzrakstījusi vēstuli būvvaldei, norādot, ka nedrīkst izsniegt būvatļauju, tāpēc šobrīd pilī lielākus remontdarbus veikt nedrīkstot.

"Tur rūpējas tikai par to, lai pašreizējā situācija nekļūtu sliktāka un nenovestu pie objekta sabrukšanas," piebilst S.Dundure.

Inspektore uzskata, ka arī Augulienas pils ir slikts piemērs tam, kā tiek atjaunots kultūras piemineklis, jo līdz pamatiem tikušas nojauktas un no jauna uzceltas abas kalpu mājas.

"Īpašnieki uzskata, ka vēsturiskais objekts ir saglabāts, lai gan no vēsturiskā tur nav nekā," uzskata S.Dundure.

Kā ļoti labu piemēru inspektore min Rankas pili, kuras mūri pēc savulaik notikušā ugunsgrēka ir iztīrīti un iekonservēti. Īpašnieki ir sakopuši pils parku un pārējās kompleksa vēsturiskās ēkas. Pozitīvs piemērs esot arī Vecgulbenes muižas komplekss.

"Daļā sabiedrības izveidojies stereotips, ka privātīpašums - tas ir ļoti slikti, bet mums ir arī pozitīvi piemēri," pārliecināta S.Dundure.

Ja pašvaldība, kuras teritorijā atrodas kultūras piemineklis, izšķiroties par tā pārdošanu, tad esot jātiecas nevis pēc maksimāli lielas peļņas ieguves, bet jāizvērtējot, kam šo objektu pārdod.

Nemākam apgūt Eiropas naudu

"Pils teritoriju un ēkas uzturam kārtībā. Pilij apkārt ir skaists parks, ko ļaujam cilvēkiem apmeklēt. Ir saimnieks, kurš tur strādā, bet diemžēl no valsts puses nekādas atbalsta programmas nav. Katram ir skaidrs, ka pie šīs Latvijas ekonomiskās situācijas bez atbalsta būtu neprātīgi kaut ko darīt, tas līdzinātos "lēkšanai akā". Par spīti tam, paši saviem spēkiem, cik iespējams, tagad rudenī nedaudz remontējam kompleksa saimniecības ēkas, lai tās nesabruktu. Lai varētu uzcelt pili bez valsts atbalsta, tam ir vajadzīgi vairāki miljoni," situāciju raksturo Rankas pils īpašniece Gunita Ābola.

Savulaik vēsturiskā īpašuma saimnieki iesnieguši projektu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas organizētajā konkursā, bet diemžēl no iesniegtajiem 130 projektiem atbalstīti tikai nedaudzi. Rankas pils starp atbalstāmajiem objektiem nav iekļauta.

"Domāju, ka tuvākajā laikā nekas arī nemainīsies, jo nemākam apgūt Eiropas naudu un projektus. Savulaik atbalstīja lauku sētas, par ko man ir dusmas, kur zemnieks savā privātajā mājā veica eiroremontu, lai gan tajā pašā laikā neuzņēma nevienu viesi. Viņam pat nebija nekāda vadmotīva, lai izliktu norādi, ka tā ir viesu māja. Uzskatu, ka tādējādi daļa naudas tika izsaimniekota, bet valsts neatbalstīja lielo objektu sakārtošanu. Tos viens cilvēks neapdzīvotu, ieguvēja būtu sabiedrība," uzskata G.Ābola.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Piļu spožums un posts

Kategorijas