Pēteris Smoļskis: “Tas bija laiks, kad modās mūsu tautas sirdsapziņa.”
Gulbenietis Pēteris Smoļskis šajās dienās kavējas atmiņās par laiku pirms 20 gadiem, kad 1988.gadā dibinājās Latvijas Tautas fronte. Tolaik P.Smoļskis bija Tautas frontes Gulbenes rajona nodaļas valdes priekšsēdētājs, piedalījies visos Tautas frontes kongresos un divos sasaukumos ievēlēts Latvijas Tautas frontes domē.
- Kā viss notika pirms 20 gadiem? Viss sākās ar to, ka, manuprāt, laikrakstā "Padomju Jaunatne" tika publicēts paziņojums par Latvijas Tautas frontes dibināšanu. Arī mūsu rajonā sākas aktivitātes.
Pirmā grupa jau augustā izveidojās gāzes saimniecības kantorī, savu grupu nodibināja kultūras darbinieki, precīzāk būtu teikt, ka grupa vispirms izveidojās Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā, kur ļoti aktīvi bija Irīna un Juris Zeibārti. Šajā grupā bija 41 biedrs, grupa izveidojās arī Gulbenes mežrūpniecības saimniecībā, kur strādāju par juriskonsultu un citur.
Grupas cita pēc citas pamazām veidojās arī pagastos. Starp pirmajām bija Lizuma Tautas frontes grupa. Tautas frontes dibināšanas 1.kongress notika 8. un 9.oktobrī. Atceros, ka 4.oktobra vakarā Gulbenes kultūras namā notika mūsu atbalsta grupu sanāksme, kas sākās ar kopīgi dziedātu dziesmu "Nevis slinkojot un pūstot". Tolaik jau biedru skaits sniedzās pāri simtam. Sanāksmē izveidojām Gulbenes rajona nodaļu un izvirzījām delegātus uz dibināšanas 1.kongresu.
Uz kongresu izvirzīja mani un Irīnu Zeibārti, kuru ievēlēja arī pirmā sasaukuma domē. Kongress bija emocionāli ārkārtīgi bagāts, saistīts ar nākotnes cerībām, ar pārliecību, ka latviešu tautas liktenis ir mūsu pašu rokās. Visi domājām par vienu, būdami gatavi iet līdz galam - par brīvu un neatkarīgu Latviju ārpus Padomju Savienības.
Pēc kongresa Gulbenē strauji palielinājās grupu un biedru skaits. 1989.gadā rajonā bija vairāk nekā 40 Tautas frontes atbalsta grupas, kas apvienoja vairāk nekā 1800 biedru. Piedalījāmies visās manifestācijās un mītiņos, stāvējām uz barikādēm.
- Ko šie 20 gadi ir izmainījuši?
-Domāju, ka principā tos mērķus, ko tolaik izvirzījām, esam sasnieguši. Esam brīva un neatkarīga valsts, kurā noteicošā ir latviešu valoda. Gulbenē tik ļoti to toreiz neizjutām, bet Rīgā bija aktuāls jautājums arī par latviešu valodas kā valsts valodas statusu. Latviešu valoda Latvijā bija nopietni apdraudēta. Ja nekas nebūtu mainījies, kas zina, varbūt šodien neviens nerunātu latviski, bet Latvija būtu kļuvusi par autonomo republiku vai Krievijas guberņu, jo Latvijā krievvalodīgo procents bija ārkārtīgi liels.
Protams, ekonomiskā situācija šodien varētu būt labāka. Uzskatu, ka savulaik Augstākā padome pārsteidzīgi pieņēma lēmumu par kolhozu likvidāciju, kura sekas izjūtam vēl šodien. Ja šis process būtu bijis pakāpenisks, nevis līdzinātos šoka terapijai, tad situācija būtu cita. Arī jaunatne tik ļoti neaizplūstu projām no laukiem uz pilsētām un ārzemēm. Ir nepieciešams radīt darbavietas, jo cilvēki visos laikos materiālās intereses ir stādījuši augstāk par visu pārējo. Viņi ir gatavi ierobežot savu brīvību labklājības dēļ. Ja cilvēkam materiāli ir labi, viņam zūd stimuls dzīvē sasniegt kaut ko vairāk. Mainās politiskā situācija, cilvēka būtība nemainās.
- Cik droši varam būt šodien?
- Šodien situācija salīdzinoši ir mainījusies. Latvija ir iestājusies NATO, tas nozīmē, ka mums ir uz ko nepieciešamības gadījumā paļauties. Arī ASV Valsts prezidents attiecībā uz Lietuvu vismaz divas reizes ir pateicis, ka "jūsu problēmas būs arī mūsu problēmas". Arī Krievijā politiskā situācija šodien ir mainījusies. Tās militāristiem vairs nav tik liela teikšana kā agrāk. Krievija tomēr rēķinās ar pasaules valstu nostāju dažādos starptautiskajos jautājumos, lai nenonāktu izolācijā.
- Bet uzticēties politiķiem nevaram?
- Protams, ka ne, izņēmums varbūt ir atsevišķi deputāti. Visu laiku mēs cīnāmies ar korupciju, bet cik tālu esam tikuši? Padomju gados cilvēkam ar hronometru stāvēja klāt, lai redzētu, cik daudz viņš darba laikā var paveikt, bet šodien var strādāt četrās piecās darbavietās. Pasakiet, ko viņš var izdarīt?
Izskanēja jau doma, ka ir jālikvidē partiju "barotavas", bet nekas jau nav izdarīts. Es arī divas reizes balsoju par "Jauno laiku", bet arī tas sevi nespēja pierādīt, laikam nebija īstie cilvēki. Diezin vai vispār piedalīšos vēlēšanās, jo neredzu par ko balsot. Vieni un tie paši politiķi, tikai mainās vietām, bet, kāda tauta, tāda valdība.
- Piederat tiem, kuri kritizē Ivara Godmaņa valdību?
- I.Godmani pazīstu kopš Latvijas Tautas frontes laikiem. Manuprāt, viņš salīdzinoši ir paveicis vairāk nekā Aigars Kalvītis. Kalvīša valdīšanas laikā runājām par "treknajiem" gadiem, bet ko izdarījām, naudu vienkārši noēdām. Saprotu, ka daudziem Godmanis palicis atmiņā kopš tā laika, kad pēc neatkarības atgūšanas viņš strādāja Augstākajā padomē un runāja par tā sauktajām taupības krāsniņām, uzskata, ka viņš iznīcinājis lauksaimniecību un tamlīdzīgi, bet ne jau viņš viens visu izlēma.
(Vairāk lasiet 11.oktobra "Dzirkstelē")
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"