Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pētījums par Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tamāra Ulase

2008. gada 8. oktobris 16:49

269
Pētījums par Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Eirobarometra pētījums par Eiropas Parlamenta (PP) vēlēšanām liecina, ka divdesmit seši procenti Latvijas iedzīvotāju izteikuši gatavību balsot nākamajās EP vēlēšanās. Pētījuma dalībnieki Latvijā inflāciju un pirktspēju izvirza kā primārās tēmas saistībā ar vēlēšanām.

"Eirobarometra pētījums "Pilsoņi un 2009.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas" veikts visās Eiropas Savienības dalībvalstīs no šī gada 25.martam līdz 4.maijam. Kopumā ar tiešo interviju palīdzību aptaujāti gandrīz 27 tūkstoši ES iedzīvotāji. Latvijā intervijās piedalījās 1008 cilvēku. Kā parāda gan Latvijas, gan arī visu ES dalībvalstu rezultāti, nākamā gada EP vēlēšanu galvenie izaicinājumi būs informēt Eiropas pilsoņus par EP lomu un kandidātu iespējām piedāvāt praktiskus Eiropas līmeņa risinājumus ekonomiskajai krīzei," informē EPIB Preses nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe. Rezultāti liecina, ka par 4% palielinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits (salīdzinot ar 2007.gada rudeni), kas zina, ka EP vēlēšanas notiks 2009.gadā - tā atbildējuši 10% aptaujāto.

"Tomēr lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nosauca vai nu citu laiku, vai nespēja atbildēt uz šo jautājumu. Situācija visā ES ir līdzīga - caurmērā 75 procenti aptaujāto nav spējuši atbildēt, kad būs nākamās EP vēlēšanas," secina I.Ķelpe.

Atbildot uz jautājumu, cik liela ir aptaujāto interese par EP vēlēšanām, tikai viena piektdaļa Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem ir ļoti liela vai drīzāk liela interese. Vidējais ES rezultāts ir vairāk nekā divreiz lielāks - gandrīz pusei (46 procentiem) ES iedzīvotāju ir ļoti liela vai drīzāk liela interese par gaidāmajām vēlēšanām.

26 procenti aptaujāto Latvijā ir norādījuši, ka noteikti balsos nākamajās Eiropas vēlēšanas, kas tikai nedaudz atpaliek no vidējā ES rezultāta - 30 procenti. Toties mūsu valstī ir mazāks procents to iedzīvotāju, kas noteikti nebalsos - 12 procenti, salīdzinot ar vidējo ES rādītāju - 14 procenti.

"Latvijas iedzīvotāji kā galvenos EP deputātu kandidātu izvēles kritērijus norādījuši kandidātu pieredzi valsts līmenī (45 procenti), kandidātu personību (44 procenti) un kandidātu reputāciju (42 procenti). Vismazāk uzmanību Latvijas iedzīvotāji pievērš kandidātu partiju viedokļiem Eiropas jautājumos (14 procenti). Situācija ES ir citādāka - visvairāk uzmanība pievērsta kandidātu pieredzei Eiropas jautājumos (40 procenti), kandidātu viedokļiem nacionālajos jautājumos (37 procenti) un Eiropas jautājumos (36 procenti), kandidāta reputācijai piešķirot vismazāko nozīmi (17 procenti)," atklāj I.Ķelpe.

Vislielākā atšķirība starp rezultātiem Latvijā un visā ES novērojamā pēdējā jautājumā par tēmām, ko iedzīvotāji vēlas redzēt nākamo EP vēlēšanu centrā.

"Ja Latvijā pārliecinoši līderos ir inflācija un pirktspēja (65 procenti), ekonomikas izaugsme (61 procents) un pensiju nākotne (53 procenti), tad ES iedzīvotāji par to domā pusotru reizi mazāk, vairāk uztraucoties par bezdarbu (47 procenti), nākamajās vietās atstājot arīdzan ekonomikas izaugsmi (bet tikai 45 procenti) un inflāciju un pirktspēju (41 procents)," norāda preses nodaļas vadītāja.