Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lai aļņu medības būtu veiksmīgas, vajag arī daudz uzmanības un pacietības

Indulis Burka

2008. gada 1. oktobris 11:25

3026
Lai aļņu medības būtu veiksmīgas, vajag arī daudz uzmanības un pacietības

Nu jau mēnesi medniekiem ir iespēja ieraudzīt un nomedīt lielāko Latvijā dzīvojošo dzīvnieku - alni. Lai medības būtu veiksmīgas, ar uzmanību un pacietību vien nepietiek, vajag arī mazliet veiksmes.

Par dzīvesvietu alnis visbiežāk izvēlas aizaugušus izcirtumus, lauces un pļavas, zāļu purvus un sūnu purvu malas, ūdenstilpju piekrastes, priežu un lapukoku jaunaudzes ar bagātīgu paaugu un pamežu. Ziemā biežāk sastopams lielākos meža masīvos. Alnis ir nometnieks, taču zināmi gadījumi, kad alnis pārvietojas ļoti lielos attālumos. Parasti vasarā diennaktī mēdz noiet piecus, sešus kilometrus. Ziemā ievērojami mazāk.

 

Dzīvo mātes ģimenē, jaunie aļņi var apvienoties nelielās grupās. Vienīgi vecākie buļļi un ālavas govis dzīvo atsevišķi. Jaukta bara priekšgalā iet vecā govs, ja barā ir tikai buļļi - spēcīgākais no viņiem.

 

Alnis aktīvs ir visu gadu. Vasarā pieci seši barošanās brīži mijas ar atpūtu, bet karstā laikā, kad daudz asinssūcēju kukaiņu, aktīvāks ir vakaros, naktīs un agrās rīta stundās. Arī ziemā aktīvs visu diennakti. Atpūšoties vienmēr guļ ar galvu pret vietu, no kuras atnācis, lai izvairītos no pēkšņa uzbrukuma. Dabisko ienaidnieku alnim gan ir maz. Parasti tikai vilks, reizēm arī lācis.

 

Šobrīd aļņus var medīt ar gaidi. Tas nozīmē, ka medniekiem jau laikus vietās, kur šie dzīvnieki uzturas, bija jāizveido medību tornīši. Alnim ar labi attīstīta oža, tāpēc, izvēloties vietu medību tornītim, jāņem vērā valdošais vēja virziens. Pretējā gadījumā izcirtums ātri vien piepildīsies ar cilvēka smaržu, un dzīvnieks no biezokņa nemaz neiznāks. Alnis cilvēku spēj saost pat 500 metru attālumā. Arī sēdot tornītī, augstu no zemes, jāievēro klusums, jo šiem dzīvniekiem lieliski attīstīta ne tikai oža, bet arī dzirde.

 

Šobrīd pieaugušajiem buļļiem ir riesta laiks. Riestam izvēlas lielus meža masīvu daļēji aizaugušās pļavas, mitrus klajumus. Tajos atrodami aplauzīti nelieli kociņi, izkārpītas lēzenas divus metrus garas, metru platas un 50 līdz 80 centimetru dziļas bedres, kurās notiek pārošanās. Jūtama buļļu smaka. Riesta sākumā un beigās buļļi bauro pēc saules rieta un agrā rītausmā. Kulminācijas laikā baurošana sākas jau pusdienlaikā. Baurošana - paklusa, stenēšanai līdzīga īdēšana - bezvēja laikā dzirdama tikai 300 līdz 400 metru attālumā.

 

Ja medī baura laikā, medniekam līdzi tornītī ieteicams ņemt līdzi sausu zaru saišķīti. Ja dzīvnieks ir tuvumā, bet nevēlas iznākt no paslēptuves, šo saišķīti vajag palauzīt. Alnis noteikti nāks meklēt "pretinieku".

 

UZZIŅAI

* Pieauguša aļņa ķermeņa garums var būt pat trīs metri, skausta augstums - divi metri, bet svars var pārsniegt pat 600 kilogramu. Buļļu galvas rota - ragi - var svērt pat 20 kilogramu.

 

* Briedumu alnis sasniedz piecu līdz 10 gadu vecumam. Maksimālais dzīves ilgums -- 18 -- 20 gadu.

 

* Pirmajā dzīves rudenī teļam ragu vietā izveidojas 2 -- 3 centimetrus augsti izciļņi, no kuriem pavasarī izaug stieņveida ragi bez žuburiem. Sākot ar trešo dzīves gadu, ragu augšana sākas aprīlī un beidzas jūlijā -- augusta sākumā, kad alnis no ragiem notīra ādu, berzdams tos pret kokiem un celmiem. Četrgadīgam bullim var sākt veidoties lāpstveida ragi. Tomēr dažādu iemeslu dēļ piektdaļai aļņu buļļu veidojas žuburoti stieņveida ragi, kuru dēļ viņus sauc par apaļradžiem. Vislielākās "lāpstas" izaug septiņu līdz 12 gadu vecumā.

 

FAKTS

Alnis ir tipisks augēdājs. Viņa "ēdienkartē" ir ap 60 zālaugu un sīkkrūmu, kā arī 30 koku sugu. Pavasarī pamatbarība ir lapukoku un krūmu lapas, jaunie dzinumi, zālaugi. Rudenī -- lapukoku un krūmu zari un miza. Savukārt ziemā, kad izveidojusies pastāvīga sniega sega, alnis ēd arī mellenājus un brūklenājus, kārklus, pīlādžus, krūkļus, apses, priežu un egļu dzinumus. Pieaudzis alnis ziemā diennaktī patērē 10 -- 13 kilogramu barības, vasarā -- 30 -- 40 kilogramu zālaugu. Sienu neēd. Gadā apēd ap septiņām tonnām barības, no kurām četras tonnas ir lapas un skujukoku dzinumi, pusotras tonnas -- koku un krūmu lapas, 700 kilogramu - mizas. Pārējais -- zālaugi un sīkkrūmi.