Neskauž, ja kādam veicas labāk

2008. gada 18. septembris 17:00

863

Gulbenietis Juris Slaucītājs ir dzimis un audzis Alūksnes rajona Apes pusē pie Kalekaura ezera, tādēļ jau kopš bērna kājas aizraujas arī ar makšķerēšanu. Tiesa, viņš atzīst, ka makšķerēšana tolaik un tagad krietni atšķiras.

J.Slaucītājs atzīst, ka tādus zvejas rīkus, kādi bija tolaik, pat muzejā neatrast.

"Nogriezām lazdu un uztaisījām makšķeres kātu, no zirga astriem taisījām auklas. Tagad jau ir pavisam citas tehnoloģijas, veikali ir pilni ar dažādiem moderniem rīkiem. Taču arī zivis ir kļuvušas daudz gudrākas, laikam arī iegājušas Eiropā, tādēļ arī makšķerniekiem ir jābūt gudriem, cītīgi jāseko līdzi visiem jauninājumiem," saka makšķernieks.

Nemākam uzturēt ūdenskrātuves

Juris saka, ka zivju, viņaprāt, tagad ir kļuvis daudz mazāk.

"Šeit vairs nav ko darīt. Man ir diezgan daudz draugu - makšķernieku, mēs braucam gan uz Peipusa ezeru, gan uz Emajegi upi Igaunijā. Šķiet, ka mēs, latvieši, nemākam uzturēt ūdenskrātuves. Piemēram, Igaunijā tur, kur mēs braucam uz brekšiem, uz upes nav nevienas spēkstacijas, zivis brīvi migrē, igauņi sakopj krastmalas - tāpēc zivis tur ir. Mēs turpretī aizsprostojam pat vismazākās upītes. Tikai tagad, kad zivju gandrīz vairs nav, sākam atmosties, ka kaut kas ir jādara," vērtē J.Slaucītājs.

Patīk pats process

Gulbenietis atzīst, ka viņam ļoti patīk doties kopā ar domubiedriem makšķerēt uz Igauniju.

"Kopā ir gan izdevīgāk, gan arī interesantāk. Sēžam pie upes un zvanām cits citam, lai apjautātos, kā iet. Ja kādam jau ir izdevies kaut ko noķert, tad dodamies tuvāk viņam. Taču mēs neskaužam, ja kādam veicas labāk. Vienreiz paveiksies kādam citam, citā reizē - tev pašam," saka J.Slaucītājs, piebilstot, ka sevi viņš gan nevar dēvēt par izcilu makšķernieku.

"Es nevaru lepoties ar izciliem lomiem, mani vienkārši aizrauj pati makšķerēšana. Ir arī cilvēki, kas makšķerēšanu uztver kā ienākumu avotu - tirgojas ar saķertajām zivīm, man tā ir vienkārši atpūta. Noķerto zivju daudzums mani īpaši neinteresē, man daudz vairāk patīk pats process, tā ir kā slimība," atzīst vīrietis.

Atkal velk uz Igauniju

Tiesa, gadoties arī tā, ka, aizbraucot uz zelta bedri Igauniju meklēt laimi, šad tad jābrauc mājās ar pavisam niecīgu lomu.

"Sēžam tad autobusiņā, dusmu pārņemti, un domājam, ka vairs nekad nebrauksim, taču paiet dažas dienas un atkal velk uz to pusi, tā ir kā vājība," saka makšķernieks.

Gatavojoties braucienam uz Igauniju, svarīga ir arī sagatavošanās.

"Lai arī zinu, ka visi rīki ir kārtībā, viss vienmēr ir vēlreiz jāpārbauda. Arī pirms tam jau izpētām visus kalendārus, interneta mājaslapas, tiesa, ziņas visur ir pretrunīgas. Ja kāds jau ir aizbraucis uz turieni, zvanām un prasām, kā tad veicas."

J.Slaucītājam patīk makšķerēt gan ziemā, gan vasarā. Tagad viņš gaida brīdi, kad varēs doties spiningot.

"Arī mājiniekiem līdakas garšo vairāk, citas zivis jau ir apnikušas, tās parasti izdalu draugiem un paziņām."

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Neskauž, ja kādam veicas labāk

Kategorijas