Kā pasargāt bērnus?

2008. gada 12. septembris 08:00

860

Reāla situācija Gulbenes rajonā. Savas mazgadīgās meitas izvarošanas mēģinājumā apsūdzētais, 35 gadus vecais Viktors (vīrieša īstais vārds ir cits) pirms termiņa vēlas atbrīvoties no ieslodzījuma. Likums šādu iespēju pieļauj, jo notiesātā vīrieša uzvedība cietumā ir priekšzīmīga. Ieslodzījuma vieta konsultējas ar Valsts probācijas dienestu, kas savukārt apzina situāciju Viktora deklarētajā dzīvesvietā.

"Ja kāds pirms termiņa tiek atbrīvots no ieslodzījuma, tad sazināmies ar sociālo darbinieku, kādi ir reālie apstākļi uz vietas, vai ir iespēja tur dzīvot, atrast darbu un tā tālāk. Tikai pēc tam mēs dodam tālāk informāciju, vai var cilvēku no ieslodzījuma atbrīvot pirms termiņa vai nevar," "Dzirkstelei" skaidro Valsts probācijas dienesta Gulbenes teritoriālās struktūrvienības vadītājs Jānis Svikša.

Tēvs netiks klāt bērniem

Konkrētajā situācijā sociālais darbinieks vienojās ar bāriņtiesas priekšsēdētāju, ka tētis vēl nedrīkst atgriezties mājās, jo nav nokārtota viņa 6 un 12 gadus veco meitu Ritas un Sandras (meiteņu īstie vārdi ir citi) nākotne.

"Es teicu Valsts probācijas dienesta darbiniekiem: "Dieva dēļ, meitenes vēl dzīvo tepat! Rakstiet, ka nevar tēvu laist ārā no cietuma." Viņam ir māte, kurai šis vīrietis vienīgais bērns. Viņai dēls ir prioritāte. Mazmeitas tobrīd bija vecmātes aizbildniecībā," "Dzirkstelei" stāsta pagasta sociālais darbinieks.

Lai meitenes netiktu pakļautas riska situācijām, bāriņtiesa vienojas ar vecmāmiņu par aizbildniecības tiesību pārtraukšanu. Meiteņu mātei bērnu aprūpes tiesības jau ir atņemtas. Vecāmāte piekrīt atdot bērnus audžuģimenei, jo vēlas būt kopā ar savu dēlu un apzinās, ka vecuma dēļ drīz vairs nevarēs pienācīgi aprūpēt mazmeitas. Meitenītes nonāk audžuģimene citā rajonā, kur vietējā bāriņtiesa kārto viņam adopcijas iespēju.

Kārtojot Ritas un Santas nākotni, ir pagājis gads.

Ne vienmēr visu var iepriekš paredzēt

Taču ne vienmēr valstī atbildīgajiem dienestiem ir izdevies nokārtot samezglotas dzīves tā, lai bērni nebūtu cietēji. Nesen Latviju šokēja gadījums, kad par izvarošanu tiesāts vīrietis, izciešot sodu, atgriezies ģimenē un nogalinājis paša meitu. Bijušo ieslodzīto arī neviens neuzraudzīja, jo, kā izrādās, pilnu sodu izcietušās personas Latvijā netiek uzraudzītas. Saeimā diskutē, ka par dzimumnoziegumiem kā sods būtu piemērojams mūža ieslodzījums vai ķīmiskā kastrācija. Taču par izvarošanu tiesātie atgriežas brīvībā un pierāda no jauna, ka nespēj laboties.

"Nezinu, kā ir citur Latvijā, bet Gulbenes rajonā cenšamies apmainīties ar informāciju atbildīgo dienestu starpā," iebilst J.Svikša.

"Par sodītajiem vecākiem Valsts probācijas dienests prasa no mums informāciju, kā šie vecāki tiek galā ar saviem bērniem," "Dzirkstelei" saka Gulbenes bāriņtiesas priekšsēdētāja Ilona Rubene.

Tomēr tikai pašvaldība, kurā deklarētājā dzīvesvietā pēc nebrīves atgriežas sodu izcietušais, ir vienīgā, kurai likums nosaka zināmu atbildību saistībā ar šo cilvēku. Piemēram, nodrošināt viņam vietu, kur dzīvot. Sociālais darbinieks ir tas, kas seko, kā notiek šā cilvēka iekļaušanās dzīvē. Vēl jo vairāk tas ir aktuāli, ja šim cilvēkam ir bērni.

"Strādājam sadarbībā ar bāriņtiesu, kas iejaucas ļoti augsta riska situācijās. Kad jāpieņem juridisks lēmums nekavējoties," "Dzirkstelei" skaidro Rankas sociālā darbiniece Svetlana Zīlīte.

Viņa klāsta, ka laukos ir ļoti plašs sociālā riska grupu loks.

"Mums ir pilnīgi visu šo grupu pārstāvji, izņemot bezpajumtniekus un cilvēktirdzniecības upurus," klāsta S.Zīlīte.

Viņa arī bilst, ka sociālie darbinieki nevar paredzēt uz priekšu visas draudīgās situācijas.

Pienākums sargāt savus un citu bērnus

"Situācijas dzīvē ir visdažādākās. Vienam sociālajam darbiniekam spēka pietrūkst. Vajag strādāt kopā. Līdzko uzzinām par bērniem draudīgām problēmsituācijām, mums ir jāreaģē momentā, jābrauc, jāpārbauda," saka S.Zīlīte.

Visbiežāk bērni tomēr ciešot tālab, ka vecāki lieto alkoholu, aizmirst par saviem pienākumiem un dzērumā rīko skandālus.

"Mūsdienu problēmas - stress, atkarības. Zemi garīgo vērtību kritēriji. Finansiālās problēmas. Tas viss iet kopsolī. Viens ķēdes posms tiek iekustināts, un viss iet tālāk," realitāti raksturo I.Rubene.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas inspektore Ineta Štokne "Dzirkstelei" atgādina, ka Bērnu tiesību aizsardzības likumā ir formulēts, ka katra Latvijas iedzīvotāja pienākums ir sargāt savu un citu bērnu drošību un ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot bāriņtiesai vai jebkurai citai bērnu tiesību aizsardzības institūcijai par jebkādu vardarbību pret bērnu. Pat ja ir tikai aizdomas! Attiecībā par bērniem pārbaudāma ir arī anonīmā informācija.

I.Štokne stāsta, ka joprojām visbiežāk paši bērni par viņiem nodarītajām pārestībām stāsta, zvanot uz bezmaksas uzticības tālruni 80006008, kur viņus uzklausa psihologi, sniedz atbalstu un gādā par palīdzību.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā pasargāt bērnus?

Kategorijas