Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kaņepju laukos - ar jaunu tehniku

Malda Ilgaža

2008. gada 11. septembris 08:00

5969
Kaņepju laukos - ar jaunu tehniku

Rankas pagasta zemnieku saimniecība "Kalnakaļvi" ir starp zemnieku saimniecībām, kur audzē kaņepes, tāpēc šoruden tur tiks izmēģināta jauna kaņepju novācamā un šķiedru atdalošā iekārta. Izmēģinājuma datums vēl tiks precizēts. Tas notiks arī Cēsīs un Pāvilostā.

Piedalās eksperimentā "Kalnakaļvu" saimnieks Jānis Kļaviņš šogad kaņepes audzē 10 hektāru platībā. Viņš pats iesaistījies arī jaunās kaņepju novācamās iekārtas konstruēšanā un patentēšanā.

 

"Ideju par to, ka ir nepieciešams izveidot iekārtu kaņepju stiebru novākšanai tīrumā, izteica kāds Austrālijā dzīvojošs latvietis. Arī es tiku uzaicināts piedalīties tās īstenojumā. Iekārta jau ir testēta manos laukos un apliecinājusi, ka tā sekmīgi tiek galā ar kaņepju stiebru novākšanu jau tīrumā," stāsta J.Kļaviņš.

 

Iekārtas zīmējumi un specifikācijas ir iesniegtas Latvijas Patentu valdē. Valdei ir pieprasīts arī patents mašīnai kaņepju šķiedras atdalīšanai. Iekārtas prototips ir uzbūvēts un pārbaudīts, lietojot pagājušajā gadā Latvijā izaudzēto kaņepju augu stiebrus. Kaņepju šķiedra ir pārbaudīta uzņēmuma "Lins" vērptuvē un atzīta kā vērtīgs materiāls diegu vērpšanai un audumu gatavošanai. Sekmīgs rezultāts iegūts, kaņepju šķiedru izmantojot papīra gatavošanai laboratorijas apstākļos.

 

Nevienādi gatavojas

J.Kļaviņš eksperimenta veidā kaņepes dažu hektāru platībā sāka audzēt pirms dažiem gadiem, pamazām palielinot platību, bet šogad zemnieks apsver, vai kaņepes audzēt arī nākamgad.

 

"Esmu pārliecinājies, ka Rankas pusē augsne tomēr nav īsti piemērota šai kultūrai. Arī bioloģisko audzēšanas metožu pielietojums nedod cerēto rezultātu, jo tomēr ir vajadzīgs papildu mēslojums. Šogad būs problēmas arī kaņepju novākšanā, jo tās nevienmērīgi gatavojas. Arī stiebru garums ir atšķirīgs. Tiesa, kaņepju laukā iespējams viegli apmaldīties, jo dažviet kaņepāji ir četrus metrus gari," stāsta J.Kļaviņš.

 

Izrādās, ka vislabākā kaņepju šķiedra ir trīs metrus gariem kaņepājiem. Arī "Kalnakaļvu" saimnieks nolēmis narkotiskās vielas nesaturošās kaņepes izmantot tikai šķiedras, nevis sēklu ieguvei.

 

Cer samazināt izmaksas

SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts" speciālists Voldemārs Cīrulis, kurš arī ir iesaistījies konkrētajā projektā un iekārtas tapšanā, uzskata, ka Latvijas klimats ir piemērots kaņepju audzēšanai. Institūta darbinieki izstrādā arī kaņepju šķiedras pielietošanas izpētes būvniecības materiālus. Patents šim procesam ir piešķirts Austrālijā un Latvijā.

 

"Lai sekmīgi turpinātu šo pasākumu, Latvijā nepieciešams apsēt ar kaņepēm apmēram 300 hektārus, bet, lai apmierinātu šķiedras pieprasījumu auduma izgatavošanai, diegiem un papīram, vajadzīgi vēl papildu 100 hektāri. Realizācijas iespējas, lai iegūtos izstrādājumus un materiālus varētu pārdot Latvijā, kā arī ārzemēs, jau ir atrastas," stāsta V.Cīrulis.

 

Šobrīd sēklu kaņepju audzēšanai šķiedras un sēklu iegūšanai Latvija ieved no Ungārijas, tāpēc kaņepju audzēšana Latvijā ievērojami samazinātu līdzšinējās izmaksas. Lauksaimnieku pienākums ir tikai sagatavot zemi, nopirkt un iesēt kaņepes.