No biznesa viedokļa gāze ir efektīvs kurināmais
SIA "Vidzemes enerģija" gaidāmajā apkures sezonā Gulbenē 15 procentus no visa siltuma plāno saražot, izmantojot sašķidrināto gāzi. Tas ir neliels daudzums un reizē arī garantija, ka iedzīvotāji necietīs lielā aukstumā vai brīdī, kad no ierindas var iziet Nākotnes ielas katlumāja.
Arguments, ka tagad ziemas Latvijā ir siltas, nav pietiekams. "Es nevaru riskēt. Nedod Dievs, jau pie -15 grādiem kaut kas salūzt vecajā katlumājā. Kas notiks?" "Dzirkstelei" saka SIA "Vidzemes enerģijas" valdes loceklis Mindaugs Nevardausks.
Plānots līdzās Nākotnes ielas katlumājai uzstādīt nelielu (6x6 metri) konteinera tipa katlu, kurā par kurināmo izmantos sašķidrināto gāzi no Krievijas. Tas būtu efektīvs risinājums, kurā jāinvestē 100 000 lati. Tas atspoguļosies siltuma tarifā trīs gadus.
Vēlas sapratni ar deputātiem
Tieši par to ceturtdien M.Nevardausks runās ar Gulbenes deputātiem. Viņš informē, ka ar Gulbenes pilsētas domi ir panākts saskaņojums - pilsētā kā kurināmais varētu tikt izmantota arī sašķidrinātā gāze. Deputātu balsojums šādam saskaņojumam nebija vajadzīgs, pietika ar pašvaldības vadības akceptu. Taču pēc Latvijas likumiem būvatļauju SIA "Vidzemes enerģija" var saņemt, ja uz desmit gadiem tiek iznomāta pašvaldība zeme, uz kuras plānots izvietot katlu apkurei ar gāzi. Tā kā uzņēmumam šī zeme iznomāta līdz 2014.gadam, ir nepieciešams nomas pagarinājums vēl vismaz par četriem gadiem. Pagaidām Gulbenes deputāti par to nav nobalsojuši. Kas notiks, ja nenobalsos?
Sarunā ar deputātiem M.Nevardausks ceturtdien izklāstīs SIA "Vidzemes enerģija" skatījumu par pilsētas pietiekamu nodrošināšanu ar siltumu. Ja šis skatījums deputātus neapmierinās, viņš vēloties sagaidīt priekšlikumus citam adekvātam risinājumam.
"Manuprāt, vienīgais rezerves kurināmais šajā situācijā Gulbenē var būt sašķidrinātā gāze. Ja deputāti tam nepiekrīt, varam celt jaunu katlumāju, bet tad tas kā minimums izmaksās pusotru miljonu latu. Piecu gadu laikā (jo pašvaldības zeme iznomāta līdz 2014.gadam) tai sevi jāatpērk. Tas nozīmē, ka tarifa lēciens būs straujš un daudz daudz lielāks nekā šobrīd plānotie 44,83 lati par megavatstundu siltuma. Ja zemes noma tiks paildzināta vēl par gadiem desmit, tad varam celt jauno katlumāju un tās izmaksas iekļaut tarifā ilgākā laika periodā, tādējādi ļoti liels palielinājums nebūs jūtams," saka viņš.
Vajadzīga 18 megavatu jauda
Kopumā centrālapkures nodrošināšanai Gulbenē arī visbargākajā salā vajadzīga siltuma ražosana ar 18 megavatu jaudu. Tādi ir M.Nevardauska aprēķini.
"Ar sašķidrināto gāzi sildāmais katls nodrošināt 4,5 megavatu jaudu. Nākotnes ielas ar šķeldu kurināmā katlumāja nodrošina 9 megavatu jaudu, R.Blaumaņa ielas katlumāja - 1,5 megavatus, SIA "Konto" katlumāja - 3 megavatus," skaidro viņš.
M.Nevardausks atgādina priekšvēsturi. Bija laiks, kad Gulbenē siltuma centralizētā padeve notika no diviem galvenajiem punktiem - Nākotnes ielas katlumājas, kuru kurina ar šķeldu, un koģenerācijas stacijas, kuru darbināja ar mazutu.
"Taču koģenerācijas stacija savu darbību ir pārtraukusi. Klāt nākusi SIA "Konto" katlumāja, kas var pārdot pilsētai nelielu siltuma daudzumu. Ziemā, lielā aukstumā, ar to vienalga nepietiek. Kādi ir varianti? Mūsu koncepcija ir tāda, ka vēlamies ražot pietiekami siltuma ar kvalitatīvām iekārtām. Tāpēc esam ar mieru iegādāties tikai tādas apkures iekārtas, ja ir garantijas, ka nebūs tehnoloģisku problēmu. Bija doma nopirkt koģenerācijas staciju. Taču tās darbības atjaunošanai ir vajadzīgi lieli finanšu ieguldījumi. Vasarā koģenerācijas stacijas darbība rada zaudējumus, jo siltuma pārpalikumus nav kam pārdot. Izturējāmies piesardzīgi pret šādu ideju. Nepirkām," stāsta M.Nevardausks.
Vispirms septiņreiz jānomēra
SIA "Vidzemes enerģija" nevēlas pārsteigties, realizējot idejas, kas var izrādīties nerentablas. Uz jautājumu, kādos termiņos plānots uzcelt jauno ar šķeldu kurināmo katlumāju Gulbenē, Nākotnes ielā, M.Nevardausks tiešu atbildi nesniedz.
Viņš saka: "Mēs varam uzcelt jaunu katlumāju. Taču vajadzīga pārliecība, ka šī katlumāja atpirks sevi. Investīcijas ir milzīgas. Mūsu firma ir godīga. Es pārstāvu privāto kompāniju "E-enerģija", viens no mūsu akcionāriem ir "Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka"."
Firma "E-enerģija", saskaņā ar uzņēmuma mājas lapā "www.e-energija.lt" publicēto informāciju, nodarbojas ar siltuma ražošanu Lietuvā četrās pilsētās, Latvijā - Rēzeknē un Gulbenē un Ukrainā vienā pilsētā. M.Nevardausks norāda, ka Rēzeknē un citur uzņēmums siltuma ražošanā izmanto lielākoties dabas gāzi. Rēzekni silda tikai ar dabas gāzi.
"Ja Gulbenē būtu pieejama dabasgāze, nebūtu pat runas par sašķidrinātās gāzes izmantošanu papildu siltuma nodrošināšanai," saka M.Nevardausks.
Siltums visur vienādi dārgs
Par Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram iesniegto Gulbenes siltuma tarifa palielinājumu par 59 procentiem, M.Nevardausks saka tā: "Jaunais tarifs Gulbenē, salīdzinot ar kaimiņu pilsētām, nav atšķirīgs. Taču straujš ir tieši palielinājums. Līdz šim Gulbenē siltuma tarifs bija vismazākais Latvijā. Tas novedis līdz situācijai, ka siltuma ražotājam radušies zaudējumi, pērn tas bija visai jūtami. Mums tas tagad ir jākompensē. SIA "Vidzemes enerģija" vienīgie ienākumi ir no maksas, ko saņemam par sniegto pakalpojumu - piegādāto siltumu. Likums nosaka, ka nedrīkstam strādāt ar zaudējumiem. Tātad jāsaprot, ka līdzšinējais siltuma tarifs Gulbenē bija politisks lēmums, kas nebija atkarīgs no "Vidzemes enerģijas" gribas un patiesajām ražošanas izmaksām."
Elektrības cena ir palielinājusies un tas nav iekļauts tarifā. Tāpat arī šķeldas jaunās cenas, kas ir arī ir kļuvušas lielākas. Tāpat līdz ar inflāciju ir jāpalielina darbinieku algas. Uzņēmumā strādā 15 cilvēki - četri katlumājas strādnieki, kas nodrošina maiņu darbu, četri traktoristi, elektriķis, trīs siltumtehniķi, grāmatvedis, sekretāre lietvede un vadītājs.
M.Nevardausks skaidro, ka pensionāri joprojām varēs norēķināties par siltumu ne tikai apkures sezonā, bet ilgākā laika periodā. Tomēr M.Nevardausks uzsver: "Zemā maksātspēja ir sociāla problēma. Par to jādomā valstij, pašvaldībai. Arī iedzīvotājiem pašiem jādomā kā taupīt siltumu. Jāsiltina mājas. Jāmaina logi. Jāmaina ēku iekšējie siltumtīkli. Tās ir investīcijas, par kurām jādomā iedzīvotājiem pašiem. Jānoņem liekie radiatori, kas izjauc siltuma balansu ēkā."
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"