Zemnieki cieš zaudējumus

2008. gada 2. septembris 08:00

1107

Gulbenes rajona zemnieki ir nobažījušies, ka šoruden viņiem radīs ievērojamus zaudējumus sliktā graudu kvalitāte. Biežās lietavas viņiem traucē novākt izaudzēto ražu, tāpēc daudzviet graudi jau sadīguši vārpās. Tas nozīmē, ka tos būs iespējams izmantot tikai lopbarībai. "Smagi sokas ar ražas novākšanu," atzīst Līgo pagasta bioloģiskās zemnieku saimniecības "Vanagi" saimnieks Vladimirs Mavrins.

"Situācija zemnieku saimniecībās šobrīd ir kritiska, jo lietus traucē lauksaimniekiem novākt izaudzēto ražu. Graudi izbirst no vārpām zemē un sāk dīgt. Ja lietus būs arī šonedēļ, tad situācija kļūs vēl kritiskāka, jo kombaini nevarēs uzbraukt uz lauka," saka Gulbenes lauksaimnieku biedrības konsultante Mudīte Motivāne.

Riska fonds nav garants

Cieš ne tikai graudaugu, bet arī kartupeļu audzētāji, jo pārliekais mitrums ievērojami veicina lakstu puves attīstību. Zemnieki ir nobažījušies arī par to, ka nav cerību saņemt kompensācijas.

"Lai gan ir izveidots lauksaimniecības riska apdrošināšanas fonds, tomēr apdrošinātāji nemaz tik ļoti nevēlas apdrošināt sējumus. Tas viss ir nosacīti," piebilst M.Motivāne.

Arī Galgauskas pagasta zemnieku saimniecības "Torņkalns" saimnieks Andris Gargurnis uzskata, ka sējumu apdrošināšana tiks veikta tikai tad, ja zemnieki to piespiedīs veikt. "Vienmēr tiks rastas dažādas atrunas, meklēta vaina zemniekos," saka zemnieks.

Lai gan lauksaimniecības riska apdrošināšanas fonds ir izveidots, tomēr zemnieki pieteikumus par ziemāju platību apdrošināšanu varēs iesniegt tikai rudenī. Fondā daļu līdzekļu veidos valsts finansējums, daļu - zemnieku saimniecību iemaksas. Fonds reāli darbību uzsāks nākamajā gadā, jo apdrošināšanas maksājumi ir saistīti ar tiešajiem maksājumiem. Ir paredzēts segt tikai 30 procentus no zaudējumiem.

Atstāt uz lauka vai novākt?

Daudzviet zemnieki prāto, kā rīkoties - novākt ziemājus, kam graudi jau sadīguši, vai atstāt tos uz lauka.

"Lai gan graudaugu raža šoruden padevusies ļoti laba, bet lietus dēļ novākšana norit ārkārtīgi gausi. Ja pērn labos laika apstākļos dienā novācu labību apmēram 24 hektāru platībā, tad šoruden labākajā gadījumā tie ir 17 hektāri. Labības pļauju parasti sāku ap 10. vai 15.augustu, jo manos laukos tā agrāk nav gatava," stāsta A.Gargurnis.

Viņš pagaidām vēl nav nokūlis 60 hektārus rudzu, kam vārpās graudi jau sadīguši.

"Tagad ir jādomā, vai vispār tos kult, lai gan apzinos, ka nedrīkst atļauties arī nenovākt. Vārpās sadīguši arī ziemas kvieši un mieži. Mieži jau ir zaudējuši savu vērtību, jo sadīgušos graudus būs iespējams nodot tikai lopbarībai, bet arī tad par zemu cenu," secina A.Gargurnis.

Lopbarības graudu cena ir tikai 7 līdz 8 santīmi par kilogramu. Šobrīd saimniecībā no 530 hektāru graudaugiem atvēlētās platības nokulti tikai 210 hektāri.

Tagad jāķer moments

Lizuma pagasta lauku attīstības speciāliste Inta Serģe uzskata, ka zemniekiem nekas cits neatliek, kā ķert saulainās stundas, lai ar kombainu varētu izbraukt uz lauka un novākt labākās graudaugu platības.

"Diemžēl par labu ražu un milzīgu bagātību šoruden zemnieki var necerēt. Var gadīties arī tā, ka mitros graudus no kombaina bunkura vajadzēs izsmelt ar spaiņiem. Tāda situācija ir savulaik piedzīvota. Manuprāt, daļa zemnieku gadu no gada šobrīd rīkojas kā sliktā kolhozā, gaidot, kamēr graudi vārpās izkaltīs uz lauka, bet sagaida tikai lietu un dubļus," saka I.Serģe.

Speciāliste stāsta, ka Marijas Tūnas izveidotajā kalendārā norādīts, ka šoruden labību vajadzējis novākt līdz 12.augustam. Arī ziema soloties būt silta, bet pavasarīgas noskaņas būšot jaušamas jau oktobrī.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zemnieki cieš zaudējumus

Kategorijas