Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vēlas apliecināt savu piederību Gruzijai, iegūstot šīs valsts pilsonību

Diāna Odumiņa

2008. gada 30. augusts 08:00

1015
Vēlas apliecināt savu piederību Gruzijai, iegūstot šīs valsts pilsonību

Ir agrs rīts, brokastu laiks. Mājās ieslēgts televizors. Saimnieks pārslēdz kanālus, viņš grib uzzināt jaunāko informāciju par dzimto Gruziju. Kas tur notiek, viņam ir ļoti svarīgi. Gruzijā taču dzīvo mamma, radi, draugi. Ar viņiem, paldies Dievam, viss labi. Taču daudzi citi ir cietuši, Gruzija pārcieš netaisnu un grūtu laiku. Tās ekonomika šobrīd ir burtiski sagrauta. Soso Mikautadzem tas sāp, kaut viņš ir tālu projām - Latvijā.

Viņš jau kopš deviņdesmitajiem gadiem dzīvo Gulbenē. Šobrīd Soso ir uzņēmējs, kura privātfirma nodarbojas ar starptautiskajiem kravu pārvadājumiem. Viņš ir visīstākais gruzīns. Izrādās - šobrīd Soso un viņa bērni ir vienīgie šīs tautības pārstāvji Gulbenē. Pa vienam gruzīnam tuvumā dzīvojot Balvos un Madonā. Ar balvenieti Soso draudzējas. Par Madonas gruzīnu zina teikt tikai to, ka viņš esot pilsētas domes deputāts. "Dzirksteles" saruna ar Soso par viņa skatījumu uz dzīvi Latvijā un notikumiem Gruzijā.

 

Ģimene pretendē uz Gruzijas pilsonību

"Gruzīniem vienmēr latvieši ir simpatizējuši. Arī Gruzijā dzīvo latvieši, tur pat ir latviešu skola. No savas bērnības Gruzijā atceros, ka kaimiņos mums dzīvoja Jānis un viņa sieva Māra. Draudzīgi sadzīvojām," saka Soso.

 

Par to, vai kādreiz Soso ģimene varētu pārcelties uz dzīvi Gruzijā, viņš saka: "Nekad nesaku - nekad. Gruzijā, Tbilisi, manai mammai ir sava māja. Tā ir liela. Tur ir savs vīnogu dārzs. Tur ir labi. Un šeit, Gulbenē, mums arī ir ļoti labi. Galvenais, lai mana ģimene dzīvotu miera apstākļos, lai bērniem būtu iespējas iegūt labu izglītību, lai viņi redzētu perspektīvu."

 

Soso vēlas, lai viņa bērni pārvaldītu latviešu valodu, jo viņi taču dzimuši un aug šajā valstī. Vienlaikus Soso ģimene sirsnīgi dzīvo līdzi Gruzijai un tās tautai šajā grūtajā laikā. Viņš ir pateicīgs Latvijai, ka tā politiski ir nostājusies Gruzijas pusē.

"Šogad Gruzijā esmu bijis jau divas reizes, pērn - vienu reizi kopā ar ģimeni," saka viņš.

 

Soso mamma gadumijā vienmēr atbrauc pie sava vienīgā dēla un viņa ģimenes Gulbenē. Viņai te ļoti patīkot, māmuļa sakot, ka šeit ir mierīga un solīda dzīve. Te ir viņas mīļie mazbērni - Nastija mācīsies jau 9.klasē, Dāvidam ir pieci gadi.

 

Kā Soso nonācis Latvijā? Padomju Armijā viņš dienējis Pleskavā. Pēc tam tur mācījās augstskolā, iegūstot diplomu kā ģeogrāfijas un bioloģijas skolotājs. Tika strādājis profesijā. Taču laiki mainījās. Mainījās arī Soso dzīve. Darba gaitas viņu atveda uz Latviju. Viņam te iepatikās. Te Soso nodibināja ģimeni. Dzīvesbiedre Ruslana ir Latvijas pilsone, bērni arī, bet Soso mērķis ir iegūt Latvijas nepilsoņa statusu. Tālab viņš mācās latviešu valodu, lasa latviski, lai varētu nokārtot pārbaudījumus un lai apliecinātu cieņu valstij, kurā dzīvo. Pagaidām viņam ir tikai pagarināta uzturēšanās atļauja Latvijā. Soso ir Krievijas pilsonis. "Sarežģīti," viņš saka.

 

Lai aizbrauktu uz savu dzimto Gruziju, Soso ir nepieciešama vīza. Savukārt sievai un bērniem kā Latvijas pilsoņiem to nevajag. Viņš ir pieteicies uz Gruzijas pilsonību. Pieteicis arī sievu un bērnus. Trīs mēnešu laikā tas tikšot nokārtots. Gruzijā šajā ziņā neesot problēmu. Līdz ar to Soso ģimenē drīzumā visiem būs dubultā pilsonība.

 

Dienviosetijā un Abhāzijā krievu maz

Par to, ka Krievija atzinusi Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, Soso saka: "Kas tur īsti ir noticis, nezinām. Tās patiesi ir Gruzijas teritorijas. Salīdzinājumam teikšu - tāpat kā Latvijai, piemēram, Latgale. Vai Abrene, kas kādreiz bija Latvijas teritorija. Kā sveša valsts var iejaukties un nogriezt Gruzijai tās teritorijas daļas? Krieviem Dienvidosetijā un Abhāzijā ir savas intereses. Faktiski Krievija šīs teritorijas ir sev pievienojusi. Taču skaidrs, ka karš nevienam nav vajadzīgs."

 

Ģeogrāfiski Dienvidosetija un Abhāzija ir Krievijai izdevīgas teritorijas. Soso uzsver, ka līdzās ir Ukraina. Ja Gruzijā kādreiz būs NATO kara bāzes, tad Krievija atradīsies burtiski blakus. Tomēr Soso nav vienisprāt ir ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili, ka Krievija ar Ukrainu un Baltijas valstīm var izrīkoties līdzīgi kā ar Gruziju. "Baltijas valstis jau pievienojušās NATO. Savukārt Ukraina ir liela valsts. Krievija neriskēs konfliktēt ar to, jo tad var sākties Trešais pasaules karš," uzskata Soso.

 

Taču viņš uzsver, ka Gruzijā situācija joprojām ir saspringta un nekas vēl nav atrisinājies. Viņš tic, ka pasaules lielvalstis nepametīs Gruziju nelaimē," saka Soso.

 

Neesot taisnība, ka strīdīgajās Gruzijas teritorijās dzīvotu daudz krievu.

 

"Tur vispār krievu tautības iedzīvotāju gandrīz nav. Krievija ir devusi turieniešiem savas valsts pilsoņu pases. Rīgā, Krievijas vēstniecībā, notiek tas pats. Tur Latvijas iedzīvotāji var aiziet lūgt Krievijas pilsonību. Dod pases bez problēmām. Tā ir tāda politika. Arī abhāziešiem un osetīniem ir Krievijas pilsoņu pases. Tad nu saka - krievi, bet faktiski tur ir jaukto tautību ģimenes, tur ir gruzīni, osetīni. Osetīni ir gruzīniem radniecīgā tauta. Mēs esam pat ļoti līdzīgi. Es personiski osetīnus kā tautu mīlu. Ja patiesi gruzīniem ar osetīniem bija konflikts, to varēja atrisināt paši savā starpā mierīgi, bez neviena šāviena. Bet te notika interešu sadursme, iesaistoties trešajai pusei, kas saduļķoja visu. Krievija Dienvidosetijas iedzīvotājiem iestāstījusi, ka kopā viņiem būs labāk. Redzēs. Taču Krievijā daudzos reģionos iedzīvotāji cieš badu," saka Soso.

 

Viņš stāsta, ka Abhāzijā, Suhumi, kādreiz puse iedzīvotāju bijuši gruzīni. Karadarbības dēļ viņi kļuvuši par bēgļiem. Un tagad nevar atgriezties savās mājās.

 

"Viņu mājas, dzīvokļi tiek pārdoti. Tas notiek?! Kā var tā būt?!" saka Soso.

 

Soso uzskata, ka Krievijas puse izplata nepamatotas baumas par tautību nesaskaņām Gruzijā.

 

Kāpēc un kā sākās karš?

Viņš arī uzsver: "Kāpēc sākās karš? Kas to izprovocēja? Lai pasaka vispirms to! Neviens nestāsta patiesību. Skaidrs, ka karu nevajag. Tam nav jābūt. Slikti, ka cieš mierīgie iedzīvotāji. Ļoti slikti." Soso kabeļtelevīzijā skatās Krievijas televīzijas kanālu raidījumus un secina, ka tur visa informācija tiek pasniegta vienpusēji. Radinieki un draugi, kas no Gruzijas zvana Soso, viņam stāsta pavisam ko citu.

 

"Zvanīja radi un teic... Mūsu pilsētas ir aplaupītas. Komunikācijas noņemtas. Vadi. Osta ir saspridzināta. Kuģi nevar piebraukt. Brauc uz Batumi. Taču Krievijas televīzija to nerāda," saka Soso.

 

Radinieki arī stāstījuši viņam, ka Krievijas armija joprojām ir Gruzijā. Stāv karavīru posteņi. Iedzīvotājiem esot savāda sajūta.

 

(Vairāk lasiet 30.augusta "Dzirkstelē")