Pedagogi diskutē par vardarbību

2008. gada 25. augusts 08:00

722

Apmēram 20 pedagogi no Gulbenes rajona pirmsskolas un vispārējās izglītības iestādēm divas dienas šonedēļ piedalījās seminārā "Kā atpazīt vardarbībā cietušu bērnu?". To vadīja psiholoģe Inga Jurševska no Cēsīm. Semināru finansē Bērnu un ģimenes lietu ministrija, un tas notiek dažādās Latvijas skolās.

Pedagogi labprāt iesaistās un darbojas līdzi I.Jurševska stāsta, ka seminārā tiek aplūkoti visi vardabības veidi un pazīmes, kādas ir pēc bērna pamešanas novārtā, fiziskas un emocionālas vardarbības, kā arī seksuālas izmantošanas.

"Ja šīs pazīmes ir skaidras, tad vieglāk ir ieraudzīt un saprast, kurš bērns ar savu uzvedību un izturēšanos signalizē par to, ka viņam ir nodarīts pāri vai ka vēl joprojām viņam tiek darīts pāri, un ka ir nepieciešama kāda pieaugušā iejaukšanās," skaidro I.Jurševska.

Psiholoģe atzīst, ka Gulbenes rajona pedagogi ne tikai klausās, ko viņa stāsta, bet labprāt iesaistās un mēģina izjūtas atpazīt ar noteiktiem gadījumiem un ar situāciju analizēšanu.

"Mēs strādājam arī pie sabiedrībā izplatīto mītu un stereotipu apspriešanas, piemēram, analizējam mītu, ka vardarbīgi mēdz būt tikai vīrieši," saka I.Jurševska.
Viņa uzsver, ka vardarbība pret bērniem ir bijusi visos laikos, tikai pēdējos gados bērns ir vairāk celts kā vērtība sabiedrībā, līdz ar to lielāka uzmanība pievērsta tam, kā pret viņu izturas.

"Ja agrāk neviens neuztraucās, ka bērnu palaikam pēra ar žagaru, tāpēc ka viņš nebija kaut ko izpildījis no pieaugušo prasībām, tad šobrīd dienesti jau sāk saspringt, ja kāds bērns tiek pērts vai sists, jo tā ir vardarbība un par to pieaugušajam pienākas sods. Protams, par vardabīgu nesauksim mammu vai tēti, kurš rīta steigā asāk sakliedz uz bērna, bet, ja regulāri pazemo bērnu, saucot viņu neķītros vārdos un draudot pamest vai nemīlēt, ja viņš kaut ko nedarīs, tad tā ir vardarbība. Cieš bērna pašvērtējums, un tad ilgstoši ir jāstrādā psihologiem un psihoterapeitiem, lai līdzsvarotu pašvērtējumu un bērns noticētu tam, ka viņš ir kaut ko vērts," saka I.Jurševska.

Vardarbībā cietušajiem bērniem - kauns runāt

Viena no semināra dalībniecēm Gulbenes rajona padomes Izglītības pārvaldes pedagoģiski psiholoģiskās palīdzības centra psiholoģe Inese Stradiņa stāsta, ka seminārs ir interesants un lietderīgs, kurā var atsvaidzināt zināšanas un arī uzzināt kādas jaunas nianses.

"Nācu ar mēķi dzirdēt citu viedokli un uzzināt kaut ko jaunu. Vērtīga ir dalīšanās pieredzē ar kolēģiem, kā arī saprast, ka mēs vienmēr varam reaģēt, saprast un iedziļināties, kā jūtas vardarbībā cietušais, jo nosodīt jau var vienmēr."

I.Stradiņa piebilst, ka viņu satrauc arī vardarbība pret sievieti. Ja vīrietis vardarbīgi izturas pret sievieti ģimenē, tad tas atsaucas arī uz bērniem. "Gadījumu, kad mēs palīdzam pašreiz ir maz, jo vajadzīga sadarbība ar sociālajiem darbiniekiem un skolām. Saprotu ļaudis, kuri cieš no vardarbības, bet negrib to publiskot. Bērni arī negrib neko stāstīt, jo ir kauns par to runāt," stāsta I.Stradiņa.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pedagogi diskutē par vardarbību

Kategorijas