Piemineklis arī “Ratiņa” nopelniem

2008. gada 18. augusts 17:26

1144

Piektdien, 15.augustā, Gulbenes deju kopas "Ratiņš" vadītāji Kārlis un Iva Venti Rīgā bija aicināti piedalīties "Eiropiādei" veltīta pieminekļa atklāšanā un svinīgajā pieņemšanā pie Rīgas pilsētas domes priekšsēdētāja Jāņa Birka par godu šim notikumam.

Piemineklis ir pateicība Latvijai par ikgadējās "Eiropiādes" organizēšanu Rīgā 2004.gadā un par Latvijas deju kopu dalību šajā tradicionālajā tautas mākslas starptautiskajā festivālā kopš 1993.gada. "Ratiņš" regulāri piedalās "Eiropiādē" kopš 1995.gada. Darbojas "Eiropiādes" Latvijas komitejā

"Piemineklis saucas "Deja". Tā autors ir beļģu skulptors Luks Ledēns. Piemineklis izvietots 11.novembra krastmalas skvērā starp Daugavas gāti un Poļu gāti. Rīgā skulptūras atklāšanu ar savu klātbūtni pagodināja gan veidojuma autors, gan "Eiropiādes" komitejas prezidents Bruno Pēters. Skulptūra ir viņa dāvinātais atzinības un pateicības simbols Latvijai par sadarbību," "Dzirkstelei" stāsta I.Venta, kas kopā ar K.Ventu darbojas "Eiropiādes" Latvijas komitejā.

Viņa saka, ka latviešu dejotāji patiesi ir iecienīti "Eirpiādes" ikgadējie dalībnieki, kas šajā festivālā iedibinājuši kopdeju tradīciju, pārstāvot vairākiem kolektīviem savu valsti. Šogad Latvijas dejotāji saņēmuši balvu "Oskars" par nacionālās folkloras popularizēšanu Eiropā. Balva iedibināta šogad un pirmajiem pasniegta latviešiem svinīgā ceremonijā Itālijas San Severo pilsētā. Visu latviešu deju kopu vārdā balvu saņēma Rīgas deju kopas "Bitīte" vadītāja Indra Filipsone, kas kopš 1994.gada darbojas starptautiskajā "Eiropiādes" komitejā, tajā pārstāvot Latviju. Šogad I.Filipsone ir ievēlēta par "Eiropiādes" komitejas viceprezidenti un ir visu Baltijas dejotāju pārstāve.

Notikumam veltīts piemineklis

"Tas ir nebijis gadījums, kad kādam notikumam, kas saistīts ar dejošanu, atklāj pieminekli. Kāpēc Rīgā un kāpēc latviešiem par godu? Tāpēc, ka eiropieši bija pārsteigti par to, cik labi 2004.gadā Rīgā tika organizēta "Eiropiāde", kas katru gadu notiek kādā citā Eiropas valstī. Eiropieši vēl tagad ar sajūsmu atceras to, ka toreiz Rīgā "Eiropiādes" dalībnieku gājiena laikā, kad parādē iet dažādu Eiropas valstu tautas mākslas pārstāvji, rīdzinieki viņiem gāja klāt un dāvāja ziedus," stāsta I.Venta.

"Eiropiādes" komitejas pārstāvji uzsvēra, cik labi Rīgā 2004.gadā festivāla dalībniekiem bija nokārtoti sadzīves apstākļi, kā arī ēdināšana.

Pateicībā par šo ieguldījumu uzdāvināt Rīgai un Latvijai pieminekli nolēmuši 26 Eiropas valstu to pilsētu "galvas", ar kuru piekrišanu šajā pilsētā notikusi "Eiropiāde".

"Tā tapa piemineklis. Raugoties uz to, ir ko padomāt. Māksla nav izprotama ar pirmo acu uzmetienu, vajadzīga vērīgāka ielūkošanās. Tur ir iekodēta filozofiska doma," saka I.Venta.

Deju svētku un "Eiropiādes" gads

I.Venta stāsta, ka deju kopai "Ratiņs" šis ir bijis īpaši ražens darba gads. Vispirms - gatavošanās un dalība lielajos Deju svētkos Rīgā, pēc tam - "Eiropiāde" Šveicē. Emocionāls brīdis lielajos Deju svētkos Rīgā bijis 9.jūlijā, kad K.Vents bija aicināts piedalīties "Uguns rituālā" deju lieluzveduma "Izdejot laiku" kulminācijā. "Uguns rituāla" nozīme bija paust garīgo varu, savienojot bijušo ar tagad notiekošo un to, kas vēl būs.

Un tomēr, salīdzinot abus šos nozīmīgos šāgada pasākumus, I.Ventai sirdī ir sarūgtinājums. "Eiropiāde" ļāvusi atveldzēt sirdi draudzībā un vienkāršībā, kas labestīgās savstarpējās attiecībās valdīja šajā pasākumā. Savukārt Deju svētkos Rīgā skumji bijis tas, ka svētku virsvadītāji nemaz nav komunicējuši ar vienkāršo dejotāju. Taču tieši tas esot vajadzīgs, tas dod spēku un gandarījumu.

"Jutos savādi, jo līdz šim lielajos Deju svētkos Rīgā vienmēr jutu sirsnīgu atmosfēru, taču šoreiz - atsvešinātība. Citādāk bija koru karu laikā. Noskatījos, kā Māris Sirmais sarunājas ar kordziedātājiem, kā uzmundrina viņus arī tad, ja kaut kas nav izdevies tā, kā bija iecerēts. Tāda attieksme notiekošajam piešķir neaizmirstamas pozitīvās emocijas," uzsver I.Venta.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Piemineklis arī “Ratiņa” nopelniem

Kategorijas