Atgriežas dzimtajā pilsētā

2008. gada 17. augusts 08:00

1249

Daudzi jaunieši beidzot augstāko izglītības iestādi nereti izvēlas palikt lielpilsētā, jo tieši tur viņi redz daudz lielākas darba iespējas un savas karjeras attīstību. Daļa izlemj doties darba meklējumos uz ārzemēm, jo savā zemē neredz iespēju realizēt savas ieceres un piepildīt sapņus. Un tikai neliela daļa atgriežas savā dzimtajā pilsētā, lai dzīvotu un meklētu darba iespējas tur, kur viņi ir pavadījuši savu bērnību, skolas gadu, kur dzīvo viņu ģimene un draugi.

Ikvienam jāizmanto iespējas, ko piedāvā dzīve

Gulbeniete Iveta Petrovska atzīst, ka lielās pilsētas un ārzemes viņu nevilina. Viņa uzskata, ka ar visu var sadzīvot un aprast vietā, kura sirdij ir vistuvākā, proti, dzimtajā pilsētā.

"Nenosodu tos, kuri ir devušies peļņā uz ārzemēm, jo tā ir katra brīva izvēle, bet esmu pārliecināta, ka arī tie, kuri ir aizbraukuši, kādreiz atgriezīsies, jo arī pie mums ir daudz amatu un brīvu darba vietu. Nepatīkamākais vienīgi ir tas, ka darbs netiek pienācīgi atalgots. Ikvienam no mums ir jāizmanto iespējas, kuras piedāvā dzīve, tikai tā var tikt uz priekšu. Nenoliedzu, ja kādreiz vajadzētu, arī es varētu doties peļņa uz ārzemēm," spriež Iveta. Pašlaik viņa vēlētos strādāt darbu, kas saistās ar izglītību un sabiedrību, kā arī pamatīgāk iepazīt un izpētīt savu rajonu.

"Gribētu, lai visi gulbenieši apzinās tās vērtības, kas mums ir, jo uz kopējā Latvijas fona Gulbenes rajons var labi izcelties. Tikai pie mums vienīgajiem ir tādas kultūras vērtības kā baronu mantojums un pilis. Cilvēki sava rajona labā var darīt daudz vairāk nekā viņi domā," saka Iveta.

Nauda nav prioritāte

Jauniete sevi raksturo kā ļoti apzinīgu, precīzu, korektu cilvēku, kurš vienmēr izdara to, ko ir iecerējis un iesācis. Viņai nav kompleksu runāt ar dažādiem sabiedrības slāņiem, tajā pašā laikā ieturot toleranci pret visiem.

"Es ļoti ātri mācos, iegūstu jaunas iemaņas un protu ātri iejusties kolektīvā. Tas ir mans lielais pluss. Apkārtējie vien piebilst, ka esmu arī ļoti sabiedriska," stāsta Iveta.

Viņa atzīst, ka skolas laikā īpaši aktīvi skolas dzīvē nepiedalījās, vairāk nodarbinājusi pati sevi.

"Daudz laika veltīju vakaros mācībām, beidzu arī mākslas skolu. Man bija un ir svarīgi mācīties sev. Es apgūstu to, ko es vēlos zināt. Skolā mīļākie priekšmeti man bija matemātika, bioloģija un arī ķīmīja, kurā gan man šķiet bija pārāk maz praktiski veicamo eksperimentu, bet es pēc dabas esmu praktiķe," atzīst Iveta.

Viņa pēc ģimnāzijas beigšanas izvēlējās studēt Vidzemes augstskolā Tūrisma organizācijas un vadības fakultātē. Kaut gan bērnībā vēlējusies kļūt gan par skolotāju, gan par tālbraucēju šoferi. Iveta stāsta, ka par šo augstskolu bija dzirdējusi tikai labas atsauksmes, un par to studiju laikā pārliecinājusies arī pati. Protams, bijuši arī kursi, kuri nešķita tik simpātiski, bet uz kopējā fona tas esot bijis tikai normāli. Katrā ziņā rezultāts attaisnojis ieguldītos līdzekļus.

"Pašlaik mans mērķis ir atrast tādu vietu un darbu, kur es varētu palikt uz mūžu. Neesmu no tiem, kuri varētu visu iesākto vienā dienā pamest un aizskriet uz nākamo vietu. Vēlos drošus pamatus dzīvē, tāpēc domāju, ka ilgu laiku, iespējams, pat visu mūžu varētu nostrādāt vienā darbavietā," neslēpj Iveta.

Daudzi esot brīnījušies, ka pēc augstskolas beigšanas uzzinājuši, ka viņa atgriežas dzimtajā pilsētā.

"Mani tas nesatrauc, jo galvenais ir tas, ko es vēlos, nevis ko par to domā citi. Varoši cilvēki var palikt arī mazpilsētā un darīt ko labu tepat uz vietas. Nauda man nav pirmajā vietā. Es meklēju sirdsdarbu, kuru es varētu darīt neatkarīgi no visa pārējā," pāliecināti saka Iveta.

Viņa nekad neapstājas pie sasniegtā mērķa, jo uzskata, ka vienmēr ir jāiet uz priekšu.

"Es neesmu no tiem cilvēkiem, kurš ilgi var nosēdēt uz vietas. Man vajag darboties un kaut ko darīt," saka Iveta.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atgriežas dzimtajā pilsētā

Kategorijas