Dzirkstele.lv ARHĪVS

Draudze pulcējas dievkalpojumā un dārza svētkos

Diāna Odumiņa

2008. gada 21. jūlijs 18:17

1140
Draudze pulcējas dievkalpojumā un dārza svētkos

No pašu dārziem nestu ziedošu liliju smaržās svētdien rotājās Gulbenes luterāņu baznīca, kura iesvētīta pirms 165 gadiem. Par apliecinājumu tam, ka draudze atjaunojas, dievkalpojuma klausītāju vidū varēja redzēt pat zīdaiņus. Baznīcā radītas visas iespējas, lai te varētu brīvi iebraukt ar ratiņiem. Tā kā mācītājs Māris Sarma runā pie mikrofona, mazuļu čalošana ir tikai mīlīgs dievkalpojuma fons. Draudze ir kā ģimene, kur kopā gan veci, gan jauni, gan tie, kam vēl mātes piens uz lūpām.

Baznīca pasargā no infekcijas Dievkalpojuma gaitā notika Bībeles lasījumi, lai izprastu baznīcas jēdzienu. Sprediķī mācītājs M.Sarma uzsvēra, ka, pēc Mārtiņa Lutera sacītā, baznīca pastāvēja jau Ēdenes dārzā kā ļauna un laba atzīšanas koks, pie kura pieejot, cilvēks mācās izprast dzīvi.

 

"Baznīca pastāvēs līdz pat pasaules galam un pastāvēs jaunajā pasaulē, par kuru mums Bībele stāsta," teica viņš.

 

Mācītājs līdzās atziņai, ka mūsdienu pasaulē sabiedrība bieži vien nezina, ko iesākt ar baznīcu, aktualizēja vēl vienu domu: "Mūsdienās cilvēki nezina, ko iesākt ar savu dzīvi."

 

Kāpēc, piemēram, tādā pārtikušā valstī kā Zviedrija, ir tik daudz jaunu cilvēku pašnāvību? Ne tikai padomju gados, arī šodien baznīcu pielāgo visam kam. Tur mēdz ierīkot kafejnīcas, muzejus, deju plačus, bibliotēkas, kinozāles, minerālmēslu noliktavas, lietotu apģērbu veikalu. Tā notiek arī pārtikušajās valstīs. Tādā vidē izaug cilvēku paaudzes, kas ir garīgi dezorientētas.

 

"Kā Kristus teicis, baznīca ir sāls šajā pasaulē. Sāls ir kaut kas tāds, kas pasargā no infekcijas. Lai pārtikas produkti nesabojātos, mēs tos iesālām. Tāpat šajā inficētajā pasaulē baznīca ir sāls, kas pasargā šo pasauli, vismaz attur no satrūdēšanas, no sabojāšanās. Un tas šajā pasaulē notiek caur Dieva vēsti," sacīja M.Sarma.

 

Viņš pauda, ka baznīca palīdz cilvēkam saprast ne tikai Dievu, bet arī pašam sevi.

 

Pēc Dieva līdzības, nevis mērkaķa!

"Man liekas, ka šā gadsimta krīze - vēzis - ir tas, ka cilvēki nesaprot paši sevi. Miljoniem un miljoniem cilvēku ieņem rindu pie psihoterapeitiem, mēģina kaut kā analizēt sevi, saprast, sakārtot. Baznīca visaugstākajā līmenī palīdz cilvēkam saprast sevi: kas tu tāds esi, kāds tu esi, kas ar tevi notiek vai tieši otrādi - kāpēc ar tevi kaut kas nenotiek. Cilvēks ir radīts pēc Dieva tēla un līdzības. Pēc Dieva līdzības, nevis mērkaķa! Šī ir ļoti brīnišķīga vēsts, kas cilvēkam palīdz izprast savas saknes, būtību. Cilvēks ierauga sevi trīs dimensijās, savu dzīvi kā dārgakmeni, kurā katra šķautne atmirdz. Tikai tad, kad cilvēks sāk sevi izprast, viņš var sevi sakārtot, savu dzīvi, savas domas, miers ienāk viņā, jo Dievs cilvēku ir radījis mieram," uzsvēra mācītājs.

 

Viņš pauda, ka tajā pašā laikā baznīca palīdz saprast, ka cilvēks ir tikai cilvēks, lai cik lielu amatu viņš ieņemtu, lai cik naudas būtu makā. Arī mācītājs ir tikai cilvēks, kas nevar pārvērst pasauli.

 

"Mūsu iespējas ir ierobežotas. Izteiciens par to, ka katrs ir savas laimes kalējs... Bez Dieva mēs nespējam pilnīgi neko. Taču cilvēks nereti atgriežas pie Dieva tikai tad, kad ir tuvu sabrukumam. Baznīca ir īpaša vieta, kur Dievs aprūpē savu radību," sacīja M.Sarma.

 

Mācītājs atgādināja, ka baznīcai ir reāla vara atraisīt cilvēku no nāves, no grēka. Tā ir garīga vara ar sekām mūžībā.