Dzirkstele.lv ARHĪVS

Līvija Annuškāne:“Man vienmēr ir puķes, ko dāvināt radiem svētku reizē”

Inita Savicka

2008. gada 20. jūlijs 08:00

2474
Līvija Annuškāne:“Man vienmēr ir puķes, ko dāvināt radiem svētku reizē”

Vēstures ziņas liecina, ka puķes ir audzētas un koptas jau 3000 gadus pirms mūsu ēras senajā Ēģiptē, Indijā un Ķīnā, kur pazina dažādus krāšņumaugus. Puķes jebkuru vidi padara skaistāku, arī ieejot Līvijas Annuškānes mājas pagalmā, acij paveras tīkams skats.

Te visapkārt zied dažādu krāsu un šķirņu puķes. Pie vienas mājas sienas zied zilas nokrāsas atraitnītas, bet pie otras - rozes, jo bez tām laikam nav iedomājama neviena īsta latviešu sēta. Līvija gan bilst, ka nesen piedzīvotajā spēcīgajā vējā un lietū rozes ir pamatīgi cietušas. Tas sāpina sirdi, tāpēc uz rožu pusi pašlaik nemaz negribas iet. Arī istabas puķes saimniece iznesusi pagalmā pagozēties vasaras saulītē. Līvija aicina "Dzirksteli" līdzi uz siltumnīcu, lai parādītu, ka šogad viena no viņas audzētajām lilijām ir pamatīgi pārsteigusi, jo izaugusi gandrīz pašas augumā. Pagājušajā gadā šī pati lilija ir bijusi uz pusi īsāka. 

 

Vēlējās kļūt par dārznieci

Līvija stāsta, ka ar puķu audzēšanu un kopšanu nodarbojas jau kopš mazām dienām, arī viņas vecmammai savā laikā ir bijis skaists ziedu dārzs. "Puķu dārzi un mīlestība pret ziediem mums pāriet no paaudzes paaudzē," atzīst Līvija.

 

Viņa neslēpj, ka kādreiz bijusi vēlēšanās kļūt par dārznieci, taču laika gaitā citas intereses pārņēma virsroku, un ziedu audzēšana kļuva par viņas vaļasprieku. Tā kā puķu dārzs atrodas blakus mājai, tad Līvija katru dienu var darīt to, kas patīk un sagādā prieku.

 

"Dienā vismaz stundu pavadu dārzā pie puķēm. Audzēju tās, kuras pašai patīk, bet vismīļākie ziedi man ir lilijas un puķuzirnīši, jo tiem ir ļoti patīkama smarža," stāsta Līvija. Draugi un radi jau zina, ka uz svētkiem Līvijai jādāvina puķu sēklas vai stādi.

 

"Ja man uzdāvina rozes stādu, tad pati pēc tam taisu spraudeņus un pavairoju. Protams, gadās arī tā, ka no pieciem stādiņiem izaug tikai viens vai divi, pārējie salnās nosalst, bet tas jau nekas. Daba arī prasa savu."

 

Ir bijušas reizes, kad Līvija puķu sēklas un sīpolus pasūtījusi no katalogiem, bet kādā reizē saņemtais pasūtījums ir bijis tik nekvalitatīvs, proti, no 15 gladiolu sīpoliem tikai 4 ir bijuši labi, kad izlēmusi, ka labāk nopirkt vietējo Latvijas selekcionāru puķu stādus.

 

Aizraujas arī ar eksotiskiem augiem

Līvija neslēpj, ka reizēm aizraujas arī ar eksotisko augu - citronu, apelsīnu un avokado kociņu - audzēšanu. Mērķis nav bijis iegūt augļus, bet gan izmēģināt audzēt kaut ko jaunu un neparastu.

 

"Šie augļu koki izauga lieli, un vienkārši tiem vairs nekur neatradās vieta, tāpēc nācās izmest. Ja izlasu vai ieraugu kādu jaunu augu vai ziedu, kurš man nav bijis, tad noteikti to iegādājos un vairāk uzmanības veltu tam," teic Līvija.

 

Lielākā summa, kuru viņa ir tērējusi par kādas puķes iegādāšanu, ir gandrīz 30 lati, jo tām nauda nekad netiek žēlota.

 

"Nauda man nav domāta tikai pārtikai, bet arī puķēm. Lai arī manā dārzā ir ļoti daudz ziedu, tie nekādā ziņā nav peļņas avots. Uz tirgu neeju un nepārdodu," smej Līvija.

 

Savi paņēmieni, kā kopt dārzu

Puķu dārzs un to audzēšana ir tikai Līvijas pārziņā. Citi mājinieki tur netiek laisti, ja nu vienīgi reizēs, kad vajadzīga palīdzība, lai uzraktu kādu puķu dobi.

 

"Vienmēr man ir puķes, ko dāvināt radiem svētku reizēs. Un tādi ziedi, kādi aug manā dārzā, veikalā nav nopērkami. Protams, savi izaudzētie šķiet arī visskaistākie," atzīst Līvija.


Ar speciālās literatūras lasīšanu par puķu audzēšanu, kopšanu, stādīšanu Līvija neaizraujas, kaut arī nenoliedz, ka reizēm jau šo to arī palasot. Viņai ir savi paņēmieni, kā kopt dārzu.

 

"Parasti salasu nātres un pienenes, iemērcu tās ūdenī, lai rūgst. Pēc tam ar šo uzlējumu, kuram ir ne visai patīkams aromāts, laistu savu dārzu. Otra lieta, ko es daru jau ziemā - krāju pelnus, lai ar tiem pavasarī apbērtu dārzu. Tas arī viss," saka Līvija.