Dzirkstele.lv ARHĪVS

Lizuma pagasts šogad pārstāvēs rajonu arī zonas konkursā

Malda Ilgaža

2008. gada 18. jūlijs 08:00

1886
Lizuma pagasts šogad pārstāvēs rajonu arī zonas konkursā

Ja Gauja, kas līkumo cauri Lizuma pagasta teritorijai, un Gosupes velns, kas senos laikos gribējis mežā pili uzcelt, bet nekas no tā nav iznācis, jo rīta agrumā iedziedājies gailis, prastu runāt, veidotos stāsts par lepna un stipra rakstura ļaudīm - lizumniešiem. Tas būtu stāsts par pagātni, tagadni un nākotni, par gleznaino apkārtni, senatnīgajām celtnēm un radošiem ļaudīm, kuri veido pagasta seju. Tajā ieskatāmies 27.jūnija pēcpusdienā.

Cauri melleņmētru zaļumam sakoptības konkursa vērtētājiem atvēlētajā rajona padomes busiņā līkumojam uz Latvijā vienīgo Kāzu muzeju, kam šogad piecu gadu pastāvēšanas jubileja jau nosvinēta. Vivita Pozņaka - muzeja izveides patriote - vedina aplūkot kāzu atribūtiku, klētiņu, kur jaunajiem pāriem izzīlē laimi un piedāvā nobaudīt sirsniņmaizītes. Arī mums tiek pa sirsniņkonfektei. Jau pavisam drīz te notiks Vislatvijas Kāzu vedēju salidojums. Uzzinām, ka viesu īpaši iecienīta ir uz ugunskura vārītā "Kāzu muzeja" raibā zupa un mājās ceptās vafeles ar brūkleņu ievārījumu.

 

Uz mirkli piestājam Velgas un Andra Apinīšu mājas "Siltie" pagalmā, lai tālāk dotos uz Velēnas baznīcu. Lepna un stalta, draudzes priekšnieces Inas Strupauses entuziasma aprūpēta, tā noraugās it visā, kas notiek. Draudzes ieņēmumi nav lieli, tāpēc bez pašvaldības atbalsta iztikt nevar. Šogad dievnams svinēs 130 gadu jubileju.Tad tajā skanēs izcilās Zauerfirmas ērģeles.

 

Braucot uz Lizumu, abpus ceļam plešas SIA "Dimdiņi" kāpostu lauki ar "noskūtām" grāvju malām. Tādas tās ir vienmēr, jo saimnieki Iveta un Normunds Audziši ir ne tikai starp lielākajiem dārzeņu audzētājiem Latvijā, bet arī starp tiem cilvēkiem, kam rūp kārtība īpašumā. Arī "Dimdiņi" pelnījuši atsevišķu stāstu.

 

Vispusīgas iespējas izpausties

Lizuma pilī, kurā atrodas vidusskola, senais Tjudoru neogotikas oriģinālais piemērs vislabāk izbaudāms Zilajā zālē, kas savulaik pildījusi medību zāles funkcijas. Vidusskolas direktores Irēnas Ābeltiņas, kas pati ir šīs skolas absolvente, sirds un dvēsele pieder skolai, tāpēc nemitīgi ar dažādu projektu, Eiropas Savienības un pašvaldības finansējumu tiek labiekārtoti mācību kabineti, modernizētas citas telpas. Skolā izveidota un aktīvi darbojas jauniešu projektu grupa.

 

Vidusskolā mācās 272 skolēni, ar viņiem strādā 26 skolotāji, piesaistīti arī speciālisti no Gulbenes. Izglītības iestāde ir starp tām Latvijas pilotskolām, kur tika īstenots projekts, akcentējot dabaszinību mācību priekšmetus.

 

"Izglītībā esam piedzīvojuši daudzas reformas, bet šī reforma ir vienīgā, kas ļāvusi sakārtot materiālo bāzi. Skolā nenotiek skolēnu atlases. Uzskatām, ka bez mācīšanās vidusskolu nav iespējams pabeigt, tāpēc, ja kāds to tomēr nevēlas saprast, draudzīgi šķiramies," stāsta direktore.

 

Vidusskolā 24 procentiem no kopējā skolēnu skaita ir labi sasniegumi mācībās, tāpēc viņi tiek apbalvoti ar Atzinības rakstiem un nelielām balvām. Vēl ir 18 procenti, kas var pretendēt uz šo atzinību. To, ka Lizuma vidusskolas audzēkņiem ir plašas iespējas sevi dažādi izpaust, liecina aktivitāšu uzskaitījums, papildināts ar elektroniski aplūkojamām fotogrāfijām. Pašu spēkiem izveidots rotaļu laukums pirmskolas vecuma bērniem. Lai piecus un sešus gadus vecie bērni labāk iekļautos skolas norisēs, viņi aktīvi tiek iesaistīti dažādos pasākumos. Pirmsskolas vecuma bērni par brīvu ēd tikai brokastis. Par pusdienām jāmaksā. 1. un 2.klases skolēni saņem brīvpusdienas, ko sponsorē pagasta pašvaldība. Pēc skolēnu vēlēšanās gaitenī novietots dzērienu automāts, kur, iemetot noteiktas vērtības monētu, iespējams nobaudīt glāzi karstas šokolādes, kafijas, buljona un cita garšīga un veselīga dzēriena.

 

"Kādreiz galvenokārt pati rakstīju projektus, bet tagad to prot darīt arī mani kolēģi, tāpēc kļuvis vieglāk," piebilst direktore.

 

Lizumā mācās ne tikai bērni un jaunieši, bet arī pieaugušie. Tie, kas jau izstaigājuši augstāko mācību iestāžu gaiteņus, ar interesi apmeklē Tautskolas piedāvātās nodarbības un dažādus kursus. Iecienīti ir kursi, kas dod profesionālu padomu, kā izveidot daiļdārzu, ir iespējas apgūt iemaņas transportlīdzekļu vadīšanā, kā arī izglītoties citos jautājumos.

 

Aktivitātes ir pamanāmas

Tā stāstu par kultūras dzīvi pagastā iesāk Lizuma kultūras nama vadītāja Elita Dūte.

 

"Mēs visi pagastā strādājam kā viena komanda, jo viens neko daudz nevar paveikt. Uzskatu, ka tām aktivitātēm, kas notiek pie mums, jāturpinās arī tad, kad būsim vienā novadā, arī kolektīviem, kas darbojas, jāturpina darboties, citādāk nevar būt," saka E.Dūte.

 

Šogad kultūras namā aktīvi notiek moderno deju apguve, vokālās nodarbības, kā arī iespējams iemācīties spēlēt ģitāru. Te talkā aicināta pasniedzēja no Cēsu rajona Jaunpiebalgas Bērnu un jauniešu studijas. Darbojas arī vecākās paaudzes sieviešu vokālais ansamblis, jauktais koris, amatnieku kopa "Laipa", lauku kapela, vidējās paaudzes deju kolektīvs - kopumā uz nodarbībām pulcējas 15 dažādi kolektīvi. Nevar aizmirst arī Gulbenes mūzikas skolas filiāli, ko apmeklē 18 skolēni.

 

Pašvaldības vadītājs Aldis Strads atklāj, ka šogad bijis iecerēts sagatavot un izdot grāmatu par Lizuma vēsturi. Diemžēl grāmatas atvēršanas svētkus nāksies atlikt uz nākamo gadu, jo vēstures apzināšana nav pa roku galam veicama. Pagastā neaizmirst arī vecākās paaudzes ļaudis. Vismaz reizi gadā viņiem ir iespējams doties ekskursijā, notiek pensionāriem veltīti pasākumi, tiek godināti dižjubilāri, kā arī nepieciešamības gadījumā piešķirti dažādi pabalsti un cita veida palīdzība.

 

"Mums ir aktuāls garantētais iztikas minimums, bet diemžēl to bieži vien izmanto cilvēki, kuriem negribas neko darīt. Atbalstām arī rajona organizācijas, piemēram, "Sāpju bērns" un citas, jo tajās ir iesaistīti arī mūsu pagasta cilvēki," stāsta A.Strads.

 

Dzīvo paši sev

Daudzviet pagastos liela cīņa par sakoptību saistās ar daudzdzīvokļu mājām, kur visu nosaka mājas iedzīvotāju attieksme pret vidi. Vienam tīk krāšņas puķu dobes, bet otrs uz tām pat neskatās. Ir mājas, kurām vienā daļā zāle nopļauta, bet otrā - smilgas divu metru garumā.

 

Lizumā Parka ielas 5. nams ir pozitīvs piemērs tam, ka iedzīvotājiem rūp ēkas sakārtotība. Te nav piemērojams uzskats, ka "kopus cūka nebarojas". Ir jābūt vienam cilvēkam, kas ar savu enerģiju un pozitīvo darbošanos spēj piesaistīt arī citus. Tāda ir šīs mājas vecākā Daina Biteniece.

 

"Mēs visu darām paši. Līzingā iegādājāmies zāles pļāvēju, veidojam naudas uzkrājumu bankā, lai varētu izremontēt kāpņu telpas, sakārtot mājas pamatus, nomainīt durvis un logus, salabot skursteņus un jumtu. Iedzīvotāji, īpaši pensionāri ir atsaucīgi. Tiklīdz pagalmā kaut ko daru, nāk man talkā. Mēs saprotam tos, kuri strādā, ka viņiem nav laika. Māju uzskatām par kopēju, tāpēc visi kopā par to arī rūpējamies. Ja vēl nebūtu to kūtiņu un šķūņu, būtu pavisam glīti. Agrāk arī pati turēju govi, bet, iztiekot no pensijas, to ir grūti uzturēt. Vēl jau ir cilvēkiem pa kādai vistai un cūkai," stāsta mājas vecākā.

 

Skaisti un sakopti prot dzīvot arī "Strautmalu" saimnieki Anna un Dzintars Papes. Te viss pašu roku un izdomas izveidots.