Mīl dzīvi un volejbolu

2008. gada 11. jūlijs 18:39

946

Dzintars un Aija savu dzīvi nemaz nevar iedomāties bez volejbola. Dzintars ir gan volejbola tiesnesis, gan spēlētājs, gan arī volejbola turnīru organizētājs, savukārt Aija volejbola spēlei pievērsusies jau no trešās klases. Abi ir šī sporta veida cienītāji.

Vieno kopējs vaļasprieks Dzintars stāsta, ka aizraušanās un mīlestība pret sportu ir radusies tik sen, ka pat grūti ir nosaukt konkrētu laiku, kad tas bijis.

"Mācoties sākumskolas klasēs spēlēju basketbolu, tad, tehnikuma laikā, iesaistījos visās iespējamajās sporta komandās, kādas vien skolā bija - volejbola, basketbola, vieglatlētikas, futbola, kā arī piecus gadus nodarbojos ar sambo. Pēc armijas sāku strādāt policijā, un mums trešdienu vakaros bija sporta treniņi. Tur nāca arī entuziasti trenēties volejbolā. Paliku arī uz viņu treniņiem un vairāk sāku pievērsties tieši volejbolam. Esmu to apguvis pašmācības ceļā," atceras Dzintars.

Viņš atzīst, ka volejbols tagad ir kļuvis par primāro sporta veidu, kaut gan pēdējā laikā ir pievērsies arī hokejam. "Tas man arī patīk, un, ja kaut kas patīk, tad tas arī sanāk," teic Dzintars.

Dzīvesbiedre Aija piebilst, ka volejbols ir kļuvis par kopēju aizraušanos. Kopā viņi brauc uz dažādiem turnīriem un spēlēm. Arī dēli Linards un Valters jau izrāda interesi par volejbolu. Puikas ar prieku dodas līdzi vecākiem uz sporta zāli vai stadionu. Aijai pārtraukumi volejbola spēlē ir bijuši vien tad, kad dzimuši puikas, bet tā katru dienu regulāri viņi apmeklē treniņus un brauc uz sacensībām.

Dzintars stāsta, ka sporta grafiks ir noslogots. "Gads mums ir sadalīts. Ziemas mēneši paiet treniņos sporta zālē. No aprīļa līdz jūnijam ir tāds neliels pārtraukums un atpūta no sporta. Tad atkal sākas pludmales volejbols, kurš parasti ilgst līdz augusta beigām, un tad līdz oktobra sākumam mums atkal ir maza pīppauzīte," stāsta Dzintars.

Piemēram, šodien notiek Dzintara organizētā Gulbenes rajona spartakiāde pludmales volejbolā, uz kuru šoreiz Aija kopā ar dēliem dodas kā līdzjutēji.

Visam laika nepietiek

Darbdienas abiem aizrit strādājot sev tīkamu darbu. Aija ir sporta skolotāja 3.pirmskolas izglītības iestādē. Viņa atzīst, ka divtik lielu prieku rada brīži, kad redz, ka mazie sportisti ar prieku nāk uz viņas sporta nodarbībām. Dzintara darbdiena, kā viņš pats saka, "paiet uz riteņiem". Viņš ir SIA "Vidzemes būvnieks" ēku uzturēšanas un apsaimniekošanas Gulbenes nodaļas vadītājs.

"Bieži sanāk tā, ka mājās ierodos vēlu vakarā un uzreiz prom uz kārtējo treniņu," smej Dzintars.

Viņš neslēpj to, ka kolēģi un priekšniecība ir ļoti atsaucīgi un saprotoši. "Bieži svinam kopā dažādus pasākumus vai arī vienkārši tāpat atpūšamies. Ja ir labs kolektīvs, tad arī uz darbu patīk iet," teic Dzintars.

Abi ir vienisprātis par to, ka 24 stundu diennaktī ir par maz. "Dažreiz ir tā, ka starp svarīgiem darbiem tiek atlasīti vēl svarīgāki, un tas viss tikai laika trūkuma dēļ," saka Dzintars. Savukārt Aija piebilst, ka ļoti gribas saspringtajā darbdienas ritmā atrast kādas pāris brīvas dienas un visiem kaut kur aizbraukt atpūsties. Pagājušajā vasarā izdevies aizbraukt uz vienu no skaistākajām un sakoptākajām Latvijas pilsētām - Ventspili.

(Vairāk lasiet 12.jūlijaq "Dzirkstelē")

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mīl dzīvi un volejbolu

Kategorijas