Aija un Agris Miķelsoni: “Dārza iekopšana un uzturēšana ir smags darbs”

2008. gada 13. jūlijs 08:00

3598

Aija un Agris Miķelsoni: “Dārza iekopšana un uzturēšana ir smags darbs”

Starp Gulbenes novada ceļojumu maratonā apskatāmajiem objektiem ir arī gulbeniešu Aijas un Agra Miķelsonu daiļdārzs.

- Kā nolēmāt piedalīties maratonā? Agris: - Organizatori mums piedāvāja šādu iespēju, un mēs piekritām. Diezgan daudz cilvēku piedalās šajā maratonā, viesojas arī mūsu dārzā. Skatīties mūsu dārzu brauc arī Rīgas daiļdārzu firmu rīkoto ekskursiju dalībnieki. Šo firmu gidi jau ir viesojušies pie mums, tādēļ iesaka arī citiem.

Aija: - Šad tad pie mums viesojas arī gulbenieši, kas ir paši nolēmuši ierīkot dārzu un vēlas smelties pieredzi. Cenšamies izstāstīt, cik varam. Iespējams, tas nav daudz, taču jāpiebilst, ka mēs paši arī neko daudz nezinām, jo tikai mācāmies. Dārznieka izglītības nav ne man, ne vīram.

- Vai, veidojot dārzu, lūdzāt speciālistu palīdzību?

Aija: - Jā, dārza projektu uzzīmēja ainavu arhitekte. Viss tika smalki saplānots, katram kokam, katram augam tika iezīmēta sava vieta. Arhitekte arī informēja, kur mēs varam iegādāties konkrētos augus.

Agris: - Kad cēlām māju, apmeklējām arī dažādas ar būvniecību un mājas iekārtošanu saistītas izstādes, tur arī guvām informāciju par daiļdārziem. Ļoti interesanti un skaisti piedāvājumi tobrīd bija firmai "Jaunbērzi". Aija bija pierakstījusi viņu koordinātes, un tā mēs nolēmām ar viņiem konsultēties. Mēs negribējām veidot neko ekskluzīvu, vienkārši gribējās iekopt teritoriju, jo pirms mums šeit bija diezgan liels haoss.

Aija: - Tā pamazām mēs te visu esam stādījuši un veidojuši. Laika gaitā, protams, esam daudz ko mainījuši arhitektes plānojumā. Paši arī daudz ko esam izdomājuši un izveidojuši. Tā, piemēram, ir tapis grāvis ar akmeņiem. Sākumā bija iecerēts norobežot dārza skaisto zonu no darba zonas - sakņu dārza - , taču mēs nolēmām to nedarīt. Ierīkojot daiļdārzu rodas diezgan daudz izmaiņu.

- Jūs šeit, pilsētas centrā, droši vien jūtaties kā laukos.

Aija: - Kad mums piedāvāja izvēlēties vietu mājas celšanai, man iepatikās tieši šī vieta, jo tā ir viena no retajām vietām Gulbenē, kur aug priedes. Man ļoti patīk mežs, koki, tepat netālu ir arī Spārītes parks. Šī ir ļoti jauka vieta.
Tiesa, daudzi mūs nevar atrast, jo nezina, kur atrodas Dzeguzes iela. Šī ir ļoti maza ieliņa, te ir tikai pāris mājas.

- Vai pašiem šobrīd ir gandarījuma sajūta par savu skaisto dārzu?

Aija: - Protams, gandarījuma sajūta ir, pašiem ir patīkami iziet dārzā, arī citiem to parādīt, taču jāatzīst, ka dārza iekopšana un uzturēšana kārtībā ir smags darbs. Te nepārtraukti ir jāravē, turklāt jāravē ne vien puķu dobes, bet arī celiņi. Ja parastā dārzā pa vasaru var iztikt ar trim ravēšanas reizēm, šeit tas jādara nepārtraukti. Par laimi, man vasarā ir atvaļinājums, tad es varu visu laiku darboties dārzā. Mums vairs nav atkāpšanās ceļa. Nevar taču tagad iekoptajam dārzam vienkārši ļaut, lai tas aizaug. Un svešus cilvēkus visu laiku arī nesauksi kopt. Lai gan Rīgā, piemēram, ir daudz tādu dārzu, kur strādā dārznieks, taču mums dārzs ir tapis vairāk pašu priekam.

- Jūs esat piedalījušies arī vairākos konkursos.

Aija: - Pašā sākumā piedalījāmies konkursā Gulbenē, bet tad nolēmām startēt arī lielajā Latvijas skaistāko dārzu konkursā. 2003.gadā pieteicāmies šim konkursam un ieguvām labākā jaunā dārza titulu. Pēc tam arī 2005. un 2007.gadā piedalījāmies un iekļuvām starp laureātiem.

- Minējāt, ka dārzā visu laiku tiek kaut kas uzlabots, pārveidots, kur rodat idejas?

Aija: - Puķu draugu dienās esam viesojušies citos dārzos, tur var smelties dažādas ideju. Bijām aizbraukuši ciemos arī uz Bauskas rajonu pie cilvēkiem, kuru dārzs bija starp laureātiem skaistāko dārzu konkursā. Šad tad pabraukājam pa Gulbeni un paskatāmies. Daudziem cilvēkiem tagad ir skaisti iekopti dārzi.

Agris: - Gribas kaut ko jaunu un jaunu, ideju vēl ir daudz. Ikreiz, kad iegriežamies kādā stādaudzētavā vai zaļajā tirgū, vienmēr nopērkam kaut ko jaunu dārzam. Lai arī viss dārza izveidei tagad maksā ļoti dārgi, mēs nekad tam neesam žēlojuši naudu, drīzāk kaut ko citu nenopirksim.

Aija: - Agris ir tas, kurš parasti izdomā kaut ko jaunu. Viņš ik rītu iznāk pagalmā ar kafijas krūzi rokās, izstaigā dārzu, tad viņam rodas atkal jaunas idejas. Es pēc tam ķeros pie to īstenošanas. Tiesa, bez vīrieša palīdzības sievietei vienai to nepaveikt.

- Vai jūsu dārzā var atrast arī kādus ekskluzīvus augus?

Aija: - Man šķiet, ka šobrīd visi augi ir pieejami visiem, šķiet, ka nevienu ne ar ko vairs nepārsteigsi.

Agris: - Domāju, ka kādus īpaši retus augus, krūmus vai kokus var atrast kolekciju dārzos. Mūsu dārzā vairāk tika domāts par kopainu.

Aija: - Ja man tagad kāds pajautātu, kura ir mīļākā vieta dārzā, es nezinātu, ko atbildēt. Šeit viss ir jāskatās kopā.

Agris: Šeit ir skaisti katrā gadalaikā. Katra vieta ir citādāka. Vienā brīdī zied kaut kas viens, pēc tam atkal uzzied cits stūris.

- Droši vien arī daiļdārzā neiztikt bez kaitēkļiem.

Aija: - Sākumā ļoti cīnījāmies ar gliemežiem. Tos varēja lasīt spaiņiem. Ar kovārņiem cīnāmies, to ir daudz savairojies Gulbenē, un viņi ir ļoti nejauki - rauj ārā un saknābā puķes. Augiem uzbrūk arī slimības.

Agris: - Iepriekšējos gados ļoti slimoja goba un melnais plūškoks, knapi izdevās tos izglābt. Kad redzējām, ka koki iet bojā, bija ļoti skumji.

- Ko jūs ieteiktu tiem, kas vēl tikai gatavojas veidot savu dārzu?

Agris: Es noteikti ieteiktu konsultēties ar speciālistiem dārza izveidē. Viņi ieteiks kā interesantāk, dzīvāk visu izveidot. Pēc tam, protams, var kaut ko pamainīt, pakoriģēt. Kad pats jau esi tajā visā iekšā, rodas arvien jaunas idejas.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Aija un Agris Miķelsoni: “Dārza iekopšana un uzturēšana ir smags darbs”

Kategorijas