Gulbenieši Rīgā ienes “Silmaču” pļavu smaržu un garšu
Gulbenes Tautas teātris trešdien XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkus 9.jūlijā kuplināja ar dalību teātra dziesmu spēlēs, kas notika gadatirgū Rīgā, Vērmanes dārzā, zem ziedošu simtgadīgu liepu cepurēm. Te visu nedēļu savus darinājumus vēdī un pārdod amatnieki un lietišķās mākslas meistari no visas Latvijas. Starp viņiem - arī Tautas lietišķās mākslas studija "Sagša" no Gulbenes ar saviem audumiem, adījumiem, tamjborējumiem, keramikas un koka izstrādājumiem.
Tautas teātrim gadatirgū bija tvēlēta tikai viena diena, kad gulbenieši kopā ar lubāniešiem darbojās tā saucamajā "Teātra tirgū" un "Stipro vārdu saņemšanas vietā", ienesot galvaspilsētā Latvijas lauku pamatīgumu un pašapziņu ar kuplām ķermeņu formām, dabiskiem smaidiem, tautas dziesmām, ziņģēm un siena smaržu (pirms braukšanas uz Rīgu gulbenieši saplūca un sagatavoja pustūkstoti zāļu slotiņu, ko izmantoja svētku gājienā un gadatirgū izkarināja zārdos). Tā vien likās, ka virtuāli smaržo ne tikai pēc ķēķa, jāņuzālēm, dārza zemenēm, bet arī pēc kūts, kas ir lauku dzīves centrālā ass.
Auklējumā Tīna no Lubānas
Gan Gulbenes, gan Lubānas amatierteātri, kurus vada režisores Edīte Siļķēna un Ilze Kraukle, uz Rīgu atveda personāžus no Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienām Silmačos". Pamīšus uz vienas no Vērmanes dārza mazajām skatuvēm dzīvoja, mīlēja un svētkus svinēja pa divi pāri Antoniju un Dūdaru, Kārlēnu un Ieviņu, bet Gulbenes Joskem bija divas Zāras. Nerātni plūcās divi pāri trijotņu: Pindacīša - Tomulīša - Bebene.
Būrās un ar tautas zālītēm ikvienu gribētāju no publikas dziedināja divas Tomuļmātes, divas Bebenes un ar diviem Ābramiem intrigas vērpa divas Pindacīšas. Sapīpēja un misu sadzēra divi pāri Kārlēnu un Rūdu. Diviem Rūdiem kārojās pēc divām Elīnām. Uz šām acis meta divi Alekši. Savukārt divām Aucēm auklējumā bija nevis Pēterītis (kā izrādē pienākas), bet gan Lubānas teātra režisores pavasarī dzimusī meitiņa Tīna.
"Viņa ir ideāls bērns. Raud tikai, tad kad vēders tukšs. Paēd mātes pienu un atkal ir mierīga," saka mamma I.Kraukle.
Divi Ābrami andelējās ar teātra tekvizītiem un arī šo to ietirgoja. Ārzemnieki nopirka mazliet pabalējušu audekla baķi un kožu apskādētu melnu platmali, jo atmiņām un senatnei ir vērtība. Notika arī izsole, kurā abi lūkoja pārdot pat teātra čūsku. Tā kā pircēju nebija, Gulbenes Ābrams solījās vest rāpuli atpakaļ uz mājām, jo tas esot pašiem vajadzīgs.
Grib nopirkt pletīzeru
Divas Antonijas kopā ar izpalīdzēm zīlēja jauniem puišiem un jaunām meitām, šim nolūkam izmantojot latvju nerātno dainu krājumu. Arī Auce par bērniņa ucināšanu šūpolī ziedojumos saņēma dažādu valūtu un arī pa kādam latam. Tā Silmaču saime guva arī simboliskus ienākumus šajā gadatirgū.
Saulē un lietū, kņadā, dziesmās nemanot pagāja visa diena. Kāda Kanādas latviete, apsēdusies blakus Tomuļmātei pie saimes galda, te pavadīja vairākas stundas, sajuzdamās piederīga "Silmačiem". Viņai tāpat kā daudziem citiem kārojās ne tikai vērot izrādi, bet arī runāties ar tās personāžiem, būt blakus, izjust latvisko lauku vidi.
Bija aizkustinoši redzēt, ka kāds sirms kungs pēc runāšanās ar "Silmaču" ļaudīm zvanīja kādam paziņam pa mobilo tālruni un lepni stāstīja: "Esmu Vērmaņa dārzā, te ir sapulcējušies teātri no visas Latvijas, mani arī iesaistīja."
Publika neizklīda pat tad, kad lija tik stipri, ka nevarēja no slapjuma glābties pat liepu paspārnē. Izrādījās, ka mazās skatuves jumts ir tikai rekvizīts. Tam kā marlei cauri bira lietus lāses. Tāpēc aktieri dienas vidū bija izmirkuši līdz vīlītei. Paši aktīvākie dziedātāji un runātāji - Inese Stalidzāne, Anita Birzniece un Druvis Bernčs - bija zaudējuši balsis un meklēja glābiņu pie pārbaudītiem tautas līdzekļiem. Arī sevišķi iecienītās likteņu tulkotājas Ineta Krastiņa un Edīte Siļķēna no runāšanas bija pagurušas.
Stāsts ir par skroderdienām. Tāpēc goda vietā gulbeniešiem un lubāniešiem bija senseni pletīzeri - vesela strīpa! Tie bija izlikti kā izstādē. Dažādu vecumu ļaudis nāca klāt, pētīja, taujāja. Divas kundzes, kas pieredzējušas Latvijas pirmās brīvvalsts laiku, atminējās, ka tieši tāds ar oglēm karsējams gludeklis, kā šeit, bijis viņām bērnībā. Kundzes taujāja, vai ir iespējams pletīzeri nopirkt. Diemžēl nācās atteikt, jo šie dārgumi netiek pārdoti.
Gadatirgus beidzās ar kopuzvedumu uz lielās skatuves, kurā aptuveni 450 Latvijas amatierteātru pārstāvji izspēlēja latvisko, dzīvesprieka pilno teātra mīlēšanu 140 gadu garumā. Izskaņā bija krāsainu balonu un serpentīna lentīšu salūts - raibs kā dzīves deķis, kuru lāpām mēs kā lāpa zeķi. Nu un kas, ja zeķes salāpīta, jo reizēm jaunām piektrūkst naudas? Dziedot, dejojot un spēlējot teātri, ejam tālāk - līdz nākamajiem svētkiem.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"