Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zemniekus joprojām satrauc situācija piena lopkopības nozarē

Evita Brokāne

2008. gada 10. jūlijs 08:00

1467
Zemniekus joprojām satrauc situācija piena lopkopības nozarē

Laika apstākļi mūsu valstī nav diez ko labi, te uznāk sausums, kad izkalst viss tik ļoti, ka pat zāle neaug, pēc tam atkal sāk līt lietus, un visvairāk no tā cieš zemnieki, kam jārūpējas par siena sagādi. Arī Beļavas pagasta zemnieku saimniecības "Jaunsētas" saimnieku Silvijas un Sergeja Trifanu prātus šobrīd nodarbina siena un skābbarības sagāde, viņus uztrauc arī kritiskā situācija piena lopkopības nozarē.

"Jaunsētu" saimniece Silvija Trifane stāsta, ka viņu saimniecībā skābsiena sagatavošana sākusies jau pirms kāda laika.

 

"Šobrīd jau esam sagatavojuši apmēram pusi skābbarības - ir satīti apmēram 100 skābbarības ruļļi, tikpat daudz skābsiena ir salikts arī kaudzē. Esam iesākuši pļaut arī sienu. Četras gubiņas vakar atvedām mājās, bet kādi seši septiņi hektāri nopļautās zāles guļ zemē. Tagad viss atkarīgs no laika apstākļiem," stāsta S.Trifane.

 

"Galvenā būs skābbarība. Ja nevarēs vākt sienu, būs jāturpina gatavot skābbarība. Siens paliks kā luksuslieta, un galvenā barība būs skābbarība."

 

Nav vēlamā rezultāta

Zemniece piebilst, ka, gatavojot skābbarību, šogad nav vēlamā rezultāta, jo zāle nav tik bieza kā citus gadus.

 

"Skābbarību mēs tinam ruļļos tādēļ, ka tad zāle ir daudz kvalitatīvāka. To gatavojam no dažādiem maisījumiem. Tiesa, viena ruļļa sagatavošana izmaksā diezgan dārgi, toties, liekot skābsienu kaudzē, iznāk daudz lētāk. Ceram, ka skābbarību būs vēl iespējams sagatavot arī no atāliem," saka S.Trifane.

 

Viņa spriež, ka arī sienu vajadzējis gatavot jau ātrāk. Tiesa, šogad pirms Jāņiem vēl īsti nebijis ko vākt, bet tagad atkal laika apstākļi parūpējušies, lai zemnieki nevarētu pastrādāt.

 

Streikot nav laika

Papildus raizēm par siena un lopbarības sagatavošanu zemniekus, arī "Jaunsētu" saimniekus, joprojām nomoka neatrisinātā krīze piena lopkopībā.

 

"Vienu brīdi jau šķita, ka kaut ko var atlicināt, taču tad atkal skābeklis tika piegriezts, cenas atkal sāka krist uz leju. Sivēnu, piemēram, šobrīd var nopirkt par 50 latiem, bet pienu - lētāk nekā ūdeni," saka S.Trifane.

 

"Sezonas laikā nav kad streikot. Man nav kam atstāt lopus, jo es visus darbus daru pati, negribu laist kūtī svešus cilvēkus. Situācija piena lopkopējiem ir ļoti slikta, taču es uzskatu, ka mums droši vien neizdosies neko panākt. Tāda ir mūsu valsts politika. Pirms kāda laika bijām Igaunijā, redzēju, kā tur dzīvo. Pie mums viss ir otrādi. Tur lielākoties ir lielās saimniecības un mazo nav, mums ir pretēji. Mazās saimniecības jau šobrīd var pārvilkt krustu pāri saimniekošanai, mēs, vidējās, vēl kādu laiku varēsim turpināt, bet, kā būs pēc tam, nav zināms," saka zemniece.

 

Nikna uz valsti

Viņa uztraucas arī par aizņēmuma atmaksu.

 

"Pērn uz kredīta paņēmām traktoru, cerējām uz valsts subsīdijām. Tās tika solītas visiem, bet saņēma tikai daži. Mēs nebūtu tobrīd to traktoru iegādājušies, jo šogad atkal varēja startēt uz citām subsīdijām tehnikai, taču paļāvāmies uz solījumiem. Tādēļ arī Ziemassvētkos palikām bez naudas, jo vajadzēja bankai maksāt kredītu. Vēl nācās krietnu summu papildus samaksāt bankai par līzinga noteikumu pārskatīšanu - tas viss tikai pateicoties valstij. Esmu tiešām ļoti nikna," atzīst S.Trifane.