GE Money Bank: Latvijas ekonomikas stabilizēšanas atslēga ir tās pārstrukturēšana - jaunu virzītājspēku atrašana

2008. gada 7. jūlijs 09:51

788

GE Money Bank: Latvijas ekonomikas stabilizēšanas atslēga ir tās pārstrukturēšana - jaunu virzītājspēku atrašana

Šādi uzskata GE Money Bank analītiķi, norādot, ka šobrīd ir svarīgi pārstrukturēt valsts ekonomiku un veicināt to nozaru attīstību ilgtermiņā, kas turpmāk būs tās stūrakmeņi, jo līdzšinējie virzītāji - privātais patēriņš un nekustamais īpašums - pagaidām ir sevi izsmēluši.

"Pārstrukturējot ekonomiku, turpmākā privātā patēriņa samazināšana vairs nebūtu ieteicama, drīzāk būtu stingrāk jāierobežo valsts pārvaldes izdevumi un jāinvestē infrastruktūras projektos, izglītībā, tehnoloģijās, eksporta garantijās u.tml," norāda GE Money Bank analītiķis Jānis Cīrulis.

Turpmākā patēriņa ierobežošana vairs nebūtu vēlama kaut vai tikai tāpēc, ka Latvijā, vismaz pagaidām, nav nozaru, kas varētu kompensēt straujo IKP kritumu.

"Pēkšņā patēriņa samazināšanās un cenu korekcijas atsevišķām precēm un pakalpojumiem norāda, ka iekšējā pieprasījuma diktētais "cenu rallijs" varētu būt tuvu maksimumam. Līdz ar to inflācijas turpmākie līmeņi būs atkarīgi no pasaules cenām un izmaiņām administratīvi regulētajās cenās", domā J.Cīrulis.

Diemžēl gan objektīvie, gan psiholoģiskie faktori privāto patēriņu bremzē tik ātri, ka ir bažas, ka kādā no nākamajiem ceturkšņiem IKP pieaugums attiecībā pret iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni varētu būt arī negatīvs.

Jāatceras, ka rudenī, iespējams, gaidāms vēl viens administratīvi regulējamo cenu kāpums dabasgāzei. Tā ietekmi uz cenu līmeņa paaugstināšanos šobrīd gan ir ļoti grūti prognozēt. Tomēr, ņemot vērā gāzes plašo izmantošanu mājsaimniecību un uzņēmumu vajadzībām, kā arī līdzšinējo pieredzi ar agresīviem dabasgāzes tarifu celšanas plāniem un augsto mazuta cenu, maz ticams, ka enerģijas izmaksu kāpums jaunajā apkures sezonā būs tikai margināls.

"Pievienojot iepriekš minētajam pasaules cenu kāpumu pārtikai un degvielai, līdz gada beigām nodrošināt gada inflāciju, kas būtu mazāka nekā 10%, un 12 mēnešu vidējo inflāciju mazāku nekā 15% drīzāk ir optimistisks, nevis reālistisks mērķis," atzīst J.Cīrulis.

J.Cīrulis arī norāda: "Labā ziņa ir tā, ka par spīti dažādām iekšējām ekonomiskajām problēmām Latvijas eksporta rādītāji saglabājas pozitīvi - eksporta pieaugums martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, ir pieaudzis par aptuveni 10%, savukārt imports samazinājies par 4%, līdz ar to samazinājies arī ārējās tirdzniecības un tekošā konta deficīts."

Eksportam par labu nāk Krievijas tirgus, kas joprojām attīstās pozitīvi (salīdzinot ar 2007. gada martu eksporta apjomi uz NVS valstīm ir palielinājušies par 17%, bet uz Eiropas Savienības valstīm - par 8%), kā arī tas, ka Eiropas Savienības ekonomika, vismaz no Latvijas eksportētāju skatupunkta, salīdzinoši mierīgi pārvar pasaules ekonomisko krīzi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

GE Money Bank: Latvijas ekonomikas stabilizēšanas atslēga ir tās pārstrukturēšana - jaunu virzītājspēku atrašana

Kategorijas