Inspekcija vēlas aizsargāt vēsturisko Litenes nometni

2008. gada 27. jūnijs 18:38

3811

Inspekcija vēlas aizsargāt vēsturisko Litenes nometni

Vēsturiskā Latvijas armijas vasaras nometnes vieta Litenē būtu jāiekļauj aizsargājamo vēstures pieminekļu sarakstā, lai pasargātu to no "melnajiem arheologiem", kuriem izrakumi ir bizness. Šādu viedokli "Dzirkstelei" pauž Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas galvenā inspektore Gulbenes rajonā Sarmīte Dundure.

"Jābrīnās, kāpēc tas līdz šim vēl nav noticis. Šis taču ir valstij nozīmīgs objekts," saka S.Dundure. Viņa uzskata, ka šā objekta izpēti varētu rosināt veikt Kara muzeju.

Nesen S.Dundure policijai ziņojusi par nesaskaņotiem arheoloģiskiem izrakumiem Litenes nometnes vietā, ko veica sabiedrībā ar Latvijas televīzijas palīdzību plaši savu darbību izdaudzinājusī Vēstures pētnieku biedrība. Policijas iecirkņa inspektors solījies meklēt rokā biedrības cilvēkus, lai rakstītu administratīvo protokolu.

Bija jāsaskaņo izrakumu veikšana

Racējiem savas darbības bija jāsaskaņo ar zemes īpašnieku - "Latvijas valsts mežiem". Turklāt likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" teikts, ka par objektiem, kuri atrasti un kuriem varētu būt vēsturiska vai citāda kultūras vērtība, desmit dienu laikā jāpaziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai. Atklājot arheoloģiskus vai citus objektus ar kultūrvēsturisku vērtību, par to nekavējoties jāziņo inspekcijai un turpmākie darbi jāpartrauc.

Biedrības pārstāvis Roberts Kļimovičs "Dzirkstelei" saka: "Mēs esam kļūdījušies tādā ziņā, ka neesam pilnībā izpildījuši visu to, ko prasa likums. Daudz ko mēs vienkārši vēl nezinām. Taču visu, ko mēs darījām Litenē, darījām ar labām domām. Mūsu biedrības statūti nosaka, ka meklējam Latvijas armijas karavīru apbedījumus. Gribam atrast virsnieku apbedījumus, kas, mūsuprāt, vēl nav atrasti."

Joprojām aizliegtā tēma?

Biedrības vadītājs Arvīds Turlais "Dzirkstelei" bilst, ka līdz šim "20 gadu laikā nevienam nekādas daļas nav bijis par karavīru nometni Litenē", jo pētījumi šeit nav veikti. Bijusi sajūta, ka šī joprojām vēsturniekiem ir "aizliegta tēma". Biedrību nacionāli noskaņoti Latvijas patrioti izveidojuši ar mērķi aizpildīt šo robu.

R.Kļimovičs bilst, ka Litenes nometnes vietā izrakumus veikuši vairāki desmiti cilvēku. Atradumus esot centušies uzskaitīt. Viņš uzsver, ka arī bez viņa pārstāvētās biedrības citi veic izrakumus Litenes nometnes vietā. Par to viņš esot pārliecinājies, pastaigājot pa mežu un apskatot šo vietu. Savukārt biedrība savu darbu esot veikusi atbildīgi. "Atradumus nodevām Litenes muzejam. Vienu šauteni nodošu Kara muzejam," saka R.Kļimovičs.

"Televīzijā redzēju kā šīs biedrības vīri ar detektoriem staigā pa mežu un meklē visu metālisko, kas pīkst, un rauj laukā. Ja tā ir kompānija, kas sevi propagandē kā cīnītājus pret "melnajiem arheologiem", tad nevar saprast, ar ko viņi atšķiras. Parasti arheologs pēc sava paveiktā darba visu nokopj un vietu sakārto. Taču te, Litenes mežā, virs zemes ir pamesti tie atradumi, kas nav bijuši vajadzīgi," sacīja Dundure.
Viņa klāstīja, ka to, kas mētājas virszemē pēc šiem izrakumiem, sadarbībā ar policiju inspekcija savāks un nogādās Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā.

1941.gadā padomju okupācijas laikā uz Latvijas armijas bāzes saformētais 24. teritoriālais strēlnieku korpuss tika nosūtīts uz vasaras treniņu nometni bijušajā armijas bāzē Litenē. 14. jūnijā tika sarīkotas viltus mācības, kuru laikā karavīrus izklīdināja, atbruņoja un apcietināja, lai izsūtītu uz Sibīriju, bet tos kuri pretojās nošāva. Kopumā apcietināja aptuveni 550 sarkanās armijas aktīvajā dienestā esošo virsnieku, bet daļa atvaļināto bijušo Latvijas armijas virsnieku tika apcietināti masu deportāciju laikā. Daļai apcietināto pēc deportācijas Krievijā izpildīja nāvessodu, bet citiem piesprieda ilgtermiņa cietumsodu.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Inspekcija vēlas aizsargāt vēsturisko Litenes nometni

Kategorijas