Dzirkstele.lv ARHĪVS

Esmu "saindējusies" ar dejām

2008. gada 15. jūnijs 08:00

1470
Esmu "saindējusies" ar dejām

Druvienas pagasta vidējās paaudzes deju kopas "Silmači" dalībnieki jau pavisam drīz būs starp dejotāju tūkstošiem. Kopā ar visiem Dziesmu un deju svētkos otro reizi būs arī druvēniete Jolanta Zirne. Svētki visiem kolektīva dalībniekiem būs kā skaista un neaizmirstama dāvana "Silmaču" septītajā dzimšanas dienā, kas tiks svinēta augustā.

"Būtībā mēs esam jauns kolektīvs. Gadā, kad dibinājās "Silmači", Rīga svinēja 800.gadu jubileju. Dzimšanas diena bija arī Druvienas vecajai skolai - muzejam. Tā vadītāja Ligita Zvaigznekalne, domājot par jubilejas pasākumu, izteica priekšlikumu, ka ir vajadzīgs deju kolektīvs, jo Druvienā vienmēr ir bijuši naski dejotāji. Sākumā ar neticību ieklausījāmies šajā priekšlikumā, tomēr izdevās noorganizēt sešus dejotāju pārus. Lai gan pasākumā pie muzeja nodejojām tikai vienu deju, visiem "āķis bija lūpā". Tā viss sākās," atceras Jolanta.

 

Rudenī uz mēģinājumu kultūras namā sanākuši jau astoņi dejotāju pāri, lielākā daļa - pāri ne tikai uz skatuves, bet arī ģimenē. Neviens īpaši neesot pierunāts. Arī sievas bijušas tik gudras, ka spējušas motivēt vīrus dejot.

 

Jolanta smejas, ka viņai to neesot vajadzējis darīt, jo vīrs Ainārs savulaik dejojis Druvienas jauniešu deju kolektīvā.

 

Vajadzīga uzņēmība

"Visu darām ar prieku un lielu atbildību. Tas nekas, ja dažkārt pietrūkst fiziskās varēšanas. Nenoliedzami, iespēja piedalīties Dziesmu un deju svētkos bija un arī tagad ir liela motivācija, jo mēs gribam iet krāšņajā gājienā pa Rīgas ielām, dejot līdz ar citiem kolektīviem. Ja vienreiz ir būts šajos svētkos un pasmaržota atmosfēra, no tās vairs nav iespējams atteikties," saka dejotāja.

 

Nav viegli savienot mēģinājumus un koncertus ar mācībām un ikdienas darbu īpaši tāpēc, ka ir dejotāji, kuri strādā ārpus pagasta robežām, daudziem ir darbs maiņās.

 

"Ir jābūt ne tikai atbildībai pret citiem kolektīva dalībniekiem, jo tu esi viens no 16, ar tevi pārējie rēķinās, bet arī priekam dejot. Tie dejotāji, kuriem nav bijis šī prieka, no "Silmačiem" ir aizgājuši. Nav jau tikai priecīgi brīži. Gadās, ka deju skatē kāja vai roka nepaceļas tik augstu, kā vajadzētu, pietrūkst arī koncertpieredzes, tāpēc vērtējuma punkti nav tik augsti. Dejotājos, kas ļoti cenšas, tas varbūt rada rūgtumu par kāda neizdarību," prāto Jolanta.

 

(Vairāk lasiet 14.jūnija "Dzirkstelē")