Karu piesaka maijvaboles

2008. gada 10. jūnijs 13:00

2896

Arī šogad jau savairojušās maijvaboles, radot satraukumu lauksaimniekiem, jo kāpuri apdraud gan koku jaunaudzes, gan citu augu apakšzemes daļas. Dažviet izdevies pie dārza zemeņu cera saknēm atrast deviņus maijvaboļu kāpurus.

Valsts augu aizsardzības dienesta Vidusdaugavas augu aizsardzības vecākais inspektors Imants Kārkliņš stāsta, ka lauka maijvaboļu paaudze attīstās četros gados. Augsnē ziemo dažāda vecuma kāpuri un vaboles. Tās izlido maijā un jūnijā, lai barotos ar dažādu augu lapām, īpaši tām garšojot ozolu un augļu koku lapas. Vaboles lido lielākoties vakaros, bet dienā uzturas koku lapotnēs.

Reizē izdēj 80 olas

"Pāris nedēļas pēc izlidošanas mātītes irdenā augsnē 10 līdz 20 centimetru dziļumā dēj olas vienkopus pa 20 līdz 30 olām. Pēc 30 līdz 40 dienām izšķiļas 7 līdz 8 milimetrus gari kāpuri, kas pārtiek no nedzīvām augu daļām, mazliet vēlāk - no sīkām augu saknītēm. Pēc pāris nedēļām olu dēšana atkārtojas," stāsta I.Kārkliņš.

Pārziemojušiem kāpuriem zem augsnes sasaluma kārtas nākamajā pavasarī galvenā barība ir augu saknes un citas augu apakšzemes daļas. Lielāko daļu augu maijvaboles bojājot otrajā, trešajā un ceturtajā vasarā.

"Ceturtajā gadā tās barojas līdz jūnija beigām, sasniedzot līdz 60 milimetru garumu, tad tās iekūņojas 25 līdz 30 centimetru dziļumā. Apmēram pēc 30 dienām izkūņojas vaboles, kas paliek augsnē līdz pavasarim," stāsta inspektors.

Pievilina ar kartupeli

Maijvaboles lido vakaros, kad sāk krēslot. I.Kārkliņš novērojis, ka tās labprāt lido uz ultravioleto gaismu, tad tās varot pievilināt un savākt.

"Divdesmitā gadsimta sākumā plaši izplatīta metode maijvaboļu savākšanā bija to kratīšana no kokiem uz paklājiem. To darīja agri no rīta. Piemēram, 1936.gadā Latvijā savāca 12 tonnas jeb apmēram 15 miljonus maijvaboļu, kuras izbaroja cūkām," stāsta I.Kārkliņš.

Kāpurus augsnē var iznīcināt tikai mehāniski - ar augsnes apstrādes tehniku, piemēram, šķīvjiem, frēzi un citiem.

"Ja maijvaboļu kāpuru augsnē ir daudz, tad lauku vēlams atstāt melnā papuvē. To regulāri visu vasaru apstrādā - reizi divās trīs nedēļās. Nelielās platībās, piemēram, pamanot zemeņu stādus, kam sāk vīst lapas, stāds ir jāizrok un jāsalasa uz tā saknēm esošie kāpuri. Kāpurus var pievilināt, 7 līdz 10 centimetrus dziļā vagā ieliekot kartupeļu šķēlītes un pēc pāris dienām vagu atraušot, lai savāktu mielojošos kāpurus," iesaka I.Kārkliņš. Dabiskie ienaidnieki maijvabolēm esot vārnas, krauķi, kovārņi, mājas strazdi, kaijas, skrejvaboles un kurmji.

Lieto darbīgas vielas

Pieaugušu maijvaboļu ierobežošanai golfa laukuma zālienos Latvijas augu aizsardzības reģistrā ir iekļauti darbīgo vielu "Alfa - cipermetrīns" saturoši augu aizsardzības līdzekļi.

"Ja ozolu apsmidzināšanai maijvaboļu papildbarošanās laikā lietosiet darbīgo vielu "Azadiraktīns - A" saturošu insekticīdu, vaboles pārtrauks baroties, tās izdēs mazāk olu, no tām izšķilsies arī mazāks kāpuru skaits. Kaitēklim parādoties mežos, var lietot darbīgo vielu "Deltametrīns" saturošu augu aizsardzības līdzekli," iesaka I.Kārkliņš.

Kartupeļos kāpuru bojājumus ierobežo, ja lieto stādāmo materiālu, kas kodināts ar kodnēm, kas satur, piemēram, "Tiametoksamu". Šo vielu saturošu augu aizsardzības līdzekli var lietot arī jaunaudzēs un kokaudzētavās.

Fakti

* Maijvabole ir 22 līdz 31,5 milimetrus gara, melna. Taustekļi vāles veida, brūni, kājas brūnas. Segspārni ar gareniskām šķautnēm, klāti baltiem matiņiem.

* Kāpurs ir balts, saliekts C veidā, līdz 60 milimetrus garš, ar 3 pāriem krūšu kāju. Galva un kājas dzeltenbrūnas.

* Viena maijvabole izdēj 60 līdz 80 olas.

* Pēc izkata līdzīgas maijvabolēm ir meža maijvabole un jūnijvabole. Tās galvenokārt kaitē meža kultūrām.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Karu piesaka maijvaboles

Kategorijas