Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

EP Lūgumrakstu komiteja uzstāj uz 'Nord Stream" vides risku izvērtējumu

Tamāra Ulase
Latvijas ziņas

2008. gada 30. maijs 18:19

344
EP Lūgumrakstu komiteja uzstāj uz 'Nord Stream" vides risku izvērtējumu

"Nord Stream" gāzes vads, ko plānots izbūvēt Baltijas jūrā, ir tikai viens no projektiem, kas nepieciešamas, lai apmierinātu ES augošo pieprasījumu pēc gāzes. Ja skaidri pierādīsies, ka projekts rada ekoloģiskas katastrofas draudus, dalībvalstīm un Eiropas Komisijai jāizmanto visi tiesiskie līdzekļi, lai būvniecību novērstu. Tāds viedoklis pausts ziņojumā, ko 27. maijā pieņēma Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja.

"Lūgumrakstu komitejas ziņojums ir atbilde uz divām sūdzībām, ko iesniedza Polijas un Lietuvas vides aizsardzības organizācija, paužot bažas par vērienīgā projekta apdraudējumu Baltijas jūras ekosistēmai. Parlaments pilnā sastāvā par ziņojumu balsos 9. jūlija plenārsēdē," informē Eiropas Parlamenta Informācijas biroja speciālisti.

 

"Nord Stream", kas savienos Krieviju un Vāciju pa Baltijas jūru, ir viens no daudzajiem infrastruktūru projektiem, kam jau paredzēts ES atbalsts Eiropas Enerģētikas tīklu (TEN-E) iniciatīvas ietvaros. Tomēr deputāti aicina ES Padomi un Komisiju "izmantot visus tiesiskos līdzekļus, kas ir to rīcībā, lai novērstu Ziemeļeiropas gāzes vada būvniecību, ja kļūs acīmredzams, kas pastāv vides katastrofas risks Baltijas jūras reģionā".

 

Deputāti nožēlo, ka Eiropas Savienībai lēmumos par "Nord Stream" projektu ES bijusi gluži nenozīmīga loma. Komiteja tādēļ iebilst pret projekta īstenošanu plānotajā mērogā, pirms saņemts visu piekrastes valstu atbalsts.

 

"Ar šādu nosacījumu visas dalībvalsts, kas iebildušas pret "Nord Stream" projektu, būs bruņotas ar nopietnu politisku ieroci," paskaidroja Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājs un ziņojuma autors Marcin LIBICKI (UEN, PL).

Atzīstot, ka "Nord Stream" projekts atbilst prasībai dažādot ES enerģijas avotus un piegādes ceļus, deputāti tomēr uzstāj uz to, ka projekta īstenošana nav pieļaujama bez novērtējuma par ietekmi uz vidi ilgtermiņā.

 

Tādēļ komiteja prasa "patiesi neatkarīgu ietekmes uz vidi novērtējumu, kas jāpasūta, gūstot visu piekrastes valstu atbalstu". Pašlaik top pētījums, ko pasūtījusi Nord Stream AG - to plānots apstiprināt Krievijai, Dānijai, Somijai, Vācijai un Zviedrijai kā sākotnēji iesaistītajām pusēm saskaņā ar Espo Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu. Taču Lūgumrakstu uzstāj, ka apstiprināšana jāveic visām Baltijas jūras valstīm.

 

Jāizpēta alternatīvas

Komiteja arī uzstāj, lai tiktu izpētītas visas alternatīvas: pirmkārt, tas nozīmē virszemes ceļus, kas neapdraud jūras vides līdzsvaru. Deputāti atgādina, ka šādu vadu līdz Krievijas robežai ir iespējams izbūvēt arī tikai caur Eiropas Savienības valstu teritorijām, nešķērsojot trešās valstis.

 

Kā alternatīvas minēti arī citi gāzes vadu projekti, šķidrinātā gāzes alternatīva, vēja ģeneratori, projekts gāzes vadam, kas savieno Somiju un Zviedriju, šķidrinātās gāzes krātuve Polijā.

 

Apdraudējums videi

Komiteja atgādina, ka "Nord Stream" gāzes vads būs pasaulē garākais un vienlaikus seklākais, kāds izbūvēts jūras gultnē, turklāt tas būs nopietni pakļauts bojājumiem. Darbs 2400 km2 lielā platībā ilgs vairākus gadus. Kuģi un tehnika, kas projektā jāizmanto, nopietni apdraudēs bioloģisko daudzveidību. ""Nord Stream" AG jābūt gatavai maksāt kompensācijas par jebkuru kaitējumu videi," teikts ziņojumā.

 

Nopietnus draudus rada 80 000 t munīcija, kas Baltijas jūra nogremdēta II Pasaules kara beigās. Tā satur vairākas indīgas vielas, un apdraud gan jūras vidi, gan cilvēku dzīvību un veselību. 80 % munīcijas konteineru ir sarūsējuši, un daudzos gadījumos nav iespējams noteikt to vietu.

 

Komiteja ziņojumu pieņēma ar 26 balsīm par, 3 pret, un 1 atturoties, noraidot vairumu grozījumu, kas tiecās mazināt kritisko toni.

Kategorijas

Kategorijas