Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzerkaļi: “Esam pazīstami jau no smilšu kastes”

Inita Savicka

2008. gada 25. maijs 14:00

2440
Dzerkaļi: “Esam pazīstami jau no smilšu kastes”

Dzerkaļu ģimene jau devīto gadu dzīvo Gulbenē un ir apmierināta, kā norit viņu ikdienas dzīve mazpilsētā. Arī nākotnē viņi domā dzīvot un darboties tikai Gulbenē. Iespējams, daudziem no jums viņu sejas šķitīs kaut kur redzētas, jo Dina Dzerkale strādā Gulbenes slimnīcā par neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsti, savukārt Arnis Dzerkaļs ir akciju sabiedrības "Latvijas Krājbanka" Gulbenes klientu apkalpošanas centra vadītājs.

Draudzēties bija ekonomiski izdevīgi Bērnību Dina un Arnis pavadīja Balvu rajona Briežuciema pagastā. Viņu mājas atradās vien kādu 200 metru attālumā viena no otras, tāpēc abi smej, ka draudzēties esot bijis ekonomiski izdevīgi. Tādas īstas iepazīšanās nemaz nav bijis, jo abi esot draugos jau no smilšu kastes. Arī skolas gaitās abi devās uz vienu un to pašu skolu - Briežuciema pamatskolu. Arnis atceras, ka laikā, kad viņš gājis skolā, vecākās klases uzņēmās šefību pār mazākajām.

 

"Tā nu sanāca, ka uzņēmos šefību pār Dinu. Vēlāk sākām draudzēties nopietnāk, tad arī sapratām, ka kaut kādam punktam uz i ir jābūt, tāpēc 1999.gadā apprecējāmies," stāsta Arnis.

 

Dina teic, ka draudzībai un kopdzīvei nemaz netraucē fakts, ka pēc dabas viņi ir atšķirīgi.

 

"Es esmu klusa, mierīga, vairāk mēdzu visu paturēt sevī, savukārt Arnis - impulsīvs, straujš, ātras dabas. Visticamāk, ka pretējie poli pievelkas, jo domāju, ka cilvēkiem ar vienādiem raksturiem ir grūti sadzīvot, jo, ja vīrs, piemēram, ir dusmīgs, aizkaitināts, tad es varu paklusēt," atzīst Dina.

 

Arnis teic, ka arī viņa pieredze un prakse rāda, ka vislabāk kopā sadzīvo cilvēki ar pretējiem raksturiem.

 

Bērnības sapņi

Noteikti katrs no mums atceras, ka bērnībā sapņoja kļūt par lidotāju, skolotāju vai ugunsdzēsēju. Arī Arnis tāpat kā citi skolas puikas domāja, ka izaudzis liels būs lidotājs vai šoferis, bet dzīve visu nolikusi savās vietās.

 

"Bērnībā nemaz nezināju, ka ir tāda profesija kā baņķieris. Sākotnēji strādāju Valsts ieņēmumu dienestā Balvos, bet pēc tam sākās mans darbs bankās. Strādāju "Parex bankas" Gulbenes filiālē par pārvaldnieku. Vēlāk tika piedāvāta iespēja vadīt Krājbankas kolektīvu. Šo izaicinājumu es arī pieņēmu," stāsta Arnis.

 

Atšķirībā no Arņa Dina jau bērnībā zinājusi, ka būšot ārste. Bērnības sapnis laika gaitā pārtapis realitātē.

 

Patīk dzīve Gulbenē

2000.gadā, Arnim mainot darbavietu, ģimene sāka dzīvi Gulbenē. Abi atzīst, ka dzīvesvietas maiņa nekādas problēmas nav radījusi. Arnis tikai piebilst, ka jebkuras izmaiņas dzīvē ir saistītas ar zināmām neērtībām un diskomfortu.

 

"Bet, ja mums tagad teiktu mainīt Gulbeni pret citu pilsētu, tad gan diez vai to darītu. Šeit ir aprasts, parādījušies draugi, ir darbs, kolēģi. Protams, ka katrs cilvēks savā dzīvē gribētu kaut ko arī pamainīt. Piemēram, lai būtu mazāk intensīvs darbs, tad arī atliektu vairāk laika ģimenei," spriež Dina.

 

Savukārt Arnis domā, ka to nemaz tā nevar izdarīt un panākt, un viņš savā dzīvē neko negribētu mainīt.

 

(Vairāk lasiet 24.maija "Dzirkstelē")