Lejasciemiete Janeta Bačinska: Man patīk tas, ko daru
Lejasciemiete Janeta Bačinska jau desmit gadus dzied Lejasciema kultūras nama jauktajā korī „Kaprīze", kā arī vokālajā ansamblī „Akcents". „Manuprāt, kolektīvam ir izraudzīts piemērots nosaukums, jo tajā darbojas salīdzinoši daudz jauniešu ar dažādām kaprīzēm, tomēr tām pāri stāv atbildība par dziedājuma kvalitāti," saka Janeta.
To, ka dienās janet noteikti būs saistīta ar dziesmu, vēl šodien apliecina dziesmas ieraksts magnetofona lentē, kas tapis vairāk nekā pirms 30 gadiem.
„Neatceros, vai es jau tolaik mācēju skaidri runāt, bet dziedāt gan dziedāju. Dziesmas nosaukumu neatceros, bet tā noteikti bija tautasdziesma. Septiņu vai desmit gadu vecumā tapa arī otrs ieraksts,. Tad sekoja skolas vokālie ansambļi, koris un tamlīdzīgi," stāsta Janeta.
Dziedāšana esot pārmantota, jo ģimenē tētis un vecmāmiņa esot labas balss īpašnieki. Neilgu laiku viņa ar tēti dziedājusi kopā vokālajā ansamblī - viens basa, otrs soprāna partiju.
„Man ir divas jaunākas māsas, kuras arī labi dzied, tāpēc tad, kad izdzirdam kādu tīkamu melodiju, dziedam līdzi. Māsu trio veidot negrasāmies. Dziedam tikai pašas sev. Tie ir brīži, kad ir noticis kaut kas jauks un patīkams, vai tad, kad vienkārši ir labi."
Mēdz būt paškritiska
Janeta smejas, ka labprāt būtu dziedājusi „Kaprīzē" kopš kolektīva pirmā mēģinājuma, bet visa sākums bijis Sinoles tautas nama vokālais ansamblis. Pēc kāda Ziemassvētku koncerta toreizējā kora vadītāja Rita Vēverbrante izteikusi piedāvājumu dziedāt „Kaprīzē".
„Sākumā nevarēju izlemt, ko darīt, bet vecmāmiņa teica: „Kad tad tu vēl iesi, ja ne tagad? Gaidīsi laiku, kad vīrs nelaidīs?" Pirms tam uz kamerkora dziedātājiem biju raudzījusies tikai ar apbrīnu: ak, kaut es arī kādreiz varētu tā dziedāt! Man šis kolektīvs šķita nesasniedzam augstiene, jo tas uzstājās Rīgas lielajās koncertzālēs un dažādos vērienīgos pasākumos.
Klusībā iespēju dziedāt „Kaprīzē" sev izvirzīju par tālu mērķi, kas jāsasniedz. Arī tad, kad kļuvu par kora dalībnieci, vēl ilgi nespēju iejusties. Man šķita, ka neko neprotu, ka nekas nesanāk. Arī tagad, kad ir pagājuši desmit gadi, man ir tikai apjausma , kā vajag dziedāt."
Nošu raksts Janetai problēmas nesagādā, jo vienu gadu viņa mācījusies spēlēt kokli, bet tad šo nodarbi dažādu apstākļu dēļ pārtraukusi. Pašmācībā viņa apguvusi akordeonu. Šīs iemaņas noder tad, ja kādas dziesmas melodija padodas grūtāk.
"Uzkačā" pārāk augstu līmeni
Pirmās ugunskristības Janetai kā kora dalībniecei bijušas rajona koru skatē, bet īpašu uztraukumu viņa neizjutusi, jo skatuviskais rūdījums gūts jau skolas gados.
"Atceros, ka toreiz tāpat kā tagad klausītāju un vērtētāju priekšā stājos ar ārkārtīgi lielu atbildības un pienākuma apziņu. Uzskatu, ka paškritikai un pārliecībai, ka viss ir izdarīts pēc labākās sirdsapziņas, jābūt līdzsvarā. Ceru, ka man tas ir izdevies. Būtībā ir tā, ja dziesma ir grūta, tad šajā melodijas uz dziedātāja divkaujā vienmēr gribas uzvarēt, īpaši tad, ja redzi, ka rezultāts būs uzvaras vērts. Bieži vien ir tā, ka sākumā dziesma nepatīk, šķiet pārāk sarežģīta, bet tad, kad tā ir apgūta un skan, pārņem uzvaras prieks un lepnums," saka Janeta.
Diemžēl šo Dziesmu svētku repertuāru dziedātāja vērtē kā pārāk sarežģītu. Dažkārt esot tā, ka griboties mest notis pret sienu un piecirst kāju.
"Manuprāt, tie vairs nav svētki to dalībniekiem, klausītājiem un dziesmai, bet gan sacensība, kurš komponists ar savu kompozīciju "uzkačās" augstāko līmeni. Svētki vairāk līdzinās konkursam, nevis ir domāti klausītāju un dziedātāju sirdīm. Mums nav tiesību nomocīt klausītājus līdz tādam līmenim, ka viņi pieceļas un dodas projām! Iedomājieties, vecāki pirmo reizi uz Dziesmu svētku koncertu atnāk kopā ar saviem bērniem. Izdzirdot šādas sarežģītas un pat garlaicīgas dziesmas, bērns nekad vairs negribēs būt šo svētku dalībnieks. Protams, to nevar teikt absolūti par visām kompozīcijām," uzskata Janeta.
Kā sev tuvās melodijas viņa min komponista Imanta Kalniņa "Jau ziediem rotātas pļavas" , tīkami esot arī latviskie "Pūt, vējiņi!" mūsdienu apdarē, Mocarta, Hendeļa, Bēthovena kompozīcijas.
Sagaida sirds atvēršanos
Kora dalībniecei nav viegli pateikt, ko viņa sagaida no lielajiem Dziesmu svētkiem. Iespējams, tas ir gandarījums par gadiem ilgu darbu, kopības sajūta, spēja savās izjūtās pacelties pāri ikdienai, kad šķiet, ka sirds atveras visai pasaulei un cilvēkiem. Pat tad, ja sākumā esot grūti rast šo svētku atmosfēru, to noteikti palīdzot radīt dažādi blakus faktori, piemēram, solodziedājums, režija, mākslinieciskais noformējums un tamlīdzīgi.
(Vairāk lasiet 24.maija "Dzirkstelē")
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"