Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nikolajs Stepanovs: “Pašvaldības vadītājam ir jācenšas lobēt sava pašvaldība”

Evita Brokāne

2008. gada 26. maijs 13:25

1345
Nikolajs Stepanovs: “Pašvaldības vadītājam ir jācenšas lobēt sava pašvaldība”

Pašvaldībai kā veidojumam ir ļoti daudz un dažādu funkciju, bet galvenokārt tās ir saistītas ar dažādu pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkiem, kas dzīvo šī veidojuma teritorijā. Par darbu Gulbenes pašvaldībā un dažādām problēmām uz sarunu aicinājām Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāju Nikolaju Stepanovu.

- Kādas ir Gulbenes pilsētas pašvaldības prioritātes? - Globālā līmenī tā ir izglītība, jaunatne, tādēļ arī vairāk nekā 50 procenti mūsu budžeta tiek virzīti šīs infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai. Ja runājam par saimniecisko bloku, tad prioritāte ir ūdenssaimniecība un ielas. Cerams, ka sešu gadu ilgais periods, kura laikā mēs cīnījāmies par ūdenssaimniecības sakārtošanas 2.kārtu, kur ir jāapgūst vairāki miljoni latu, tuvākajos gados beidzot tiks realizēts. Otrs liels projekts ir tā sauktā policentriskā attīstība. Mēs esam starp 17 pilsētām, kam tiks piešķirta Eiropas Savienības nauda, mēs to galvenokārt novirzīsim ielām. Varbūt beidzot varēsim daudz straujāk un redzamāk sataustīt mūsu ielu infrastruktūras sakārtošanu, tostarp arī trotuāru un kustības drošības sakārtošana. Reāli šis projekts sāks darboties nākamā gada pirmajā pusgadā.

Mums vēl ir sagatavoti arī daudzi mazāki projekti. Gaidām, kad vērsies vaļā attiecīgie Eiropas Savienības fondi, un startēsim tajos. Dokumentācija ir gatava, vienīgais šie projekti ir jāaizstāv, kas, protams, tik viegli neiet.

- Minējāt, ka jaunieši ir viena no prioritātēm, taču ļoti daudz jauniešu aizplūst prom uz Rīgu darbavietu trūkuma dēļ.

- Pašvaldības funkcijās nav nodrošināt darbavietas. Mēs tikai mēģinām iet pretim uzņēmējiem, lai rastos darbavietas. Uzņēmumus mūsdienās neviens vairs nedotē, paši uzņēmēji izlemj, vai viņiem veiksies konkrētais bizness. Pašvaldībai ir jācenšas darīt visu iespējamo infrastruktūras sakārtošanā, lai pēc iespējas vairāk ieinteresētu uzņēmējus ienākt Gulbenē.

Ja pašvaldībā ceļ jaunus objektus, notiek restaurācijas darbi, šī teritorija dzīvo, tai ir perspektīva. Es domāju, ka mēs nevaram īpaši baidīties, jo mums ir šī virzība. Līdzko atver jaunu uzņēmumu, ir nepieciešami arī jauni darbinieki. Taču nelaime ir tā, ka bieži šo darbinieku nav. Mums sevišķi vajadzīgs vidējais tehniskais personāls, bet visi grib strādāt par priekšniekiem Šķiet, ka mūsu valstī ne līdz galam pareizi strādā profesiju pasūtījums. Protams, arī pašiem jauniešiem ir jādomā, kādu darbu viņš varēs dabūt - vai viņam simtprocentīgi būs nodrošināts jurista darbs vai varbūt viņš var būt augstas klases metinātājs. Gulbenē ir arī sava specifika, profesiju izvēles spektrs šeit nav salīdzināms ar Rīgu, tādēļ arī daudzi izvēlas palikt tur. Taču nevar teikt, ka jaunieši tikai aiziet prom, viņi pamazām sāk arī atgriezties.

- Vai pie mums pietiekami labi attīstās uzņēmējdarbība?

- Vienmēr var gribēties vairāk. Ne par velti, kur vien braucu, vienmēr visus cenšos iepazīstināt ar mūsu pilsētu, cenšos piesaistīt mums. Nupat atgriezos arī no starptautiska semināra Pleskavā, kur ļoti daudz runājām par pierobežas attīstību, par muitas punktiem. Arī tur centos piesaistīt uzmanību Gulbenei. Taču, kā jau teicu, uzņēmēji saka, ka viņiem dažkārt pietrūkst darbinieku. Šķieneros bija Ogres trikotāžas cehs, taču tur tā arī netika nokomplektētas divas maiņas, lai gan viņi piedāvāja veidot pat trīs. Mūsdienu ekonomiskajos apstākļos daži uzņēmumi arī neiztur konkurenci, tā tas notika arī ar maizes kombinātu. Žēl, bet tā tas notiek.

- Vai nedomājat, ka ielu sakārtošanai vajadzēja pievērsties agrāk, jo šobrīd tās ir katastrofālā stāvoklī?

- Es negribu aizstāvēties, taču arī citās pilsētās ir šāda situācija. Mūsu pilsētai nenāk par labu arī mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis.

Šopavasar mēs saņēmām ļoti daudz zvanu ar pārmetumiem par bedrīšu lāpīšanu. Mums ieteica labāk kādu ielu noasfaltēt no jauna, taču ar tiem līdzekļiem, kas mums ir, mēs varētu, piemēram, noasfaltēt vienu ielu, bet ko darīt ar bedrītēm citās ielās? Teorētiski ir pareizi, ka ir jālej jauns asfalts, taču arī pārējās bedres ir jāaizlāpa. Ir dzirdēts arī, ka cilvēki saka, ka bedrītes tiek nemākulīgi lāpītas, taču mums viss ir jārīko likumā noteiktajā kārtībā - jārīko konkurss un jāizvēlas lētākais piedāvājums.

Kā jau minēju, ir apstiprināts ūdenssaimniecības sakārtošanas 2.kārtas projekts. Šobrīd mēs jau zinām, kur pilsētā tiks rakts, griezts asfalts un ielikts no jauna. Ja šogad sāksim asfaltēt un nākamajā gadā asfaltu atkal sāksim jaukt, atkal visi būs neapmierināti. Protams, es saprotu, ka cilvēki visu grib ātrāk un viņu pārmetumi ir vietā, bet es iesaku paciesties. Sakārtosim komunikācijas un tad uzliksim labu, kvalitatīvu melno segumu.

- Vai visā pilsētā būs iespēja pieslēgties ūdensvadam un kanalizācijas sistēmai?

- Iedzīvotājiem, kam ir interese, pa kurām ielām precīzi ies ūdensvadi un kanalizācija, var doties pie izpilddirektora un iepazīties ar šo projektu. Pirms kāda laika šim projektam notika arī publiskā apspriešana, kuras laikā bija iespējams visu apspriest, izteikt savus ierosinājumus, papildinājumus, taču lielākās diskusijas, protams, vienmēr sākas, kad apspriešana ir beigusies un jāsāk darīt.

- Vai pilsētai tiešām vajag tik dārgu strūklaku?

- Vienkārši tāpat netika izlemts, ka ir nepieciešama jauna strūklaka, balstījāmies uz iedzīvotāju daļas viedokļa, kas teica, ka vajag kaut ko kulturālāku Gulbenes centrā. Protams, apzināmies, ka daļa tam nepiekritīs. Šogad mūsu pilsētai ir apaļa jubileja un arī valstij ir apaļa jubileja, vai tad mēs nevaram vienreiz kaut ko atļauties arī sirdij un dvēselei? Protams, ja šī strūklaka būtu būvēta pirms pieciem desmit gadiem, tās cena būtu pavisam citādāka, tagad izmaksas ir krietni pieaugušas, taču, manuprāt, vienreiz ir jāuztaisa normāla strūklaka. Kādreiz jau pilsētas centrā bija strūklaka, taču tā vairs neatbilda nekādiem kritērijiem, turklāt ir jāuztaisa tā, lai ūdens neaizplūst vienkārši zemē, kā tas bija kādreiz. Mēs to tagad vairs nevaram atļauties, jo tā ir iedzīvotāju nauda, taču tas attiecīgi prasa visu izbūvēt no jauna.

- 2009.gadā notiks pašvaldību reforma, vai visi iecerētie projekti nevar izplēnēt gaisā?

- Tie daži projekti, ko es minēju, ir iesākti un ieplānoti. Tā ir Eiropas nauda, tie ir projekti, kas ir apstiprināti valdībā, kuru līdzfinansēšanai mēs ņemam kredītus, reforma nekādā veidā tos nevarēs traucēt.

Kādu projektu, par kuru šobrīd vēl tiek domāts perspektīvā, jaunā novada dome, kas jau skatīsies uz visu rajona teritoriju, gan var arī atvirzīt. Mēs, piemēram, šobrīd uzskatām, ka Gulbenē ir jāuzceļ sporta manēža jauniešiem pie 2.vidusskolas, taču varbūt jaunā dome pateiks, ka to celsim citur. Mums vēl ir padomā arī citi projekti, piemēram, stadiona rekonstrukcija, baseina izbūve, taču to lems jau citi politiķi.

- Vai, jūsuprāt, amatu apvienošanas kārtībā var pilnvērtīgi veikt darbu?

- Strādājot arī reģionā par vadītāju, ko likums neaizliedz, tāpat kā neaizliedz vadīt gan pašvaldību, gan rajonu, man ir kolosāla iespēja tikt klāt pie dažādas informācijas, piedalīties valdības sēdēs, tikties ar ministriem. Es taču no tā visa kaut ko secinu un rodu jaunas idejas, risinot jautājumus ne tikai reģionā, bet arī Gulbenes pilsētā. Manuprāt, tas ir ļoti noderīgi. Lai gulbenieši neuztraucas, viss darbs tiek padarīts, man taču ir arī laba komanda, deputāti, izpildinstitūcijas. Jā, es pats ļoti daudz laika pavadu uz riteņiem, man ir agri jāceļas, vēlu eju gulēt, tas atsaucas uz manu veselību, bet es priecājos, ja redzu, ka Gulbenē atkal notiek kaut kāda kustība, kaut kas attīstās. Protams, es varētu arī tikai sēdēt pie galda, rokas salicis, visus kritizēt, teikt, ka naudas nav, bet es neesmu tāds cilvēks, es skraidu, meklēju, risinu, runāju. Kā izdodas, tā ir cita runa.

Mēs ļoti baidāmies no vārda "lobēšana", taču, manuprāt, tur nav nekā slikta. Pašvaldības vadītājam ir jādara viss, lai uz savu pašvaldību atvilinātu investīcijas.

- Vai uzskatāt, ka esat pelnījis Triju Zvaigžņu ordeni?

- Es nevienam nekad neesmu prasījis, lai man to piešķirtu. Līdz pat pēdējam momentam to arī nezināju, uzzināju par to, būdams atvaļinājumā citā valstī. Es pat nezināju, kas to ierosināja. Esmu vai neesmu pelnījis ordeni, lai vērtē cilvēki. Es tikai apzinos, ka visiem labs nebūšu, jo mēs katrs esam citāds savā būtībā.