Ziema kokiem nav bijusi labvēlīga

2008. gada 24. maijs 08:00

700

Gulbenes pilsētā daudzviet ir redzami koki, kuri pēc siltās ziemas diemžēl pavasarī nav atdzīvojušies. To apliecina arī Gulbenes pilsētas labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte.

"Šopavasar pilsētā vairākās vietās esam atjaunojuši koku stādījumus, piemēram, Viestura ielā nokaltušo ošu vietā iestādījām pīlādžus, ir stādītas arī liepas. Grūti pateikt, kāpēc pagājusī ziema atsevišķām koku sugām nebija labvēlīga," saka L.Miezīte.

Speciāliste pieļauj, ka koki savulaik ir stādīti vietās, kur ir āderes. "Diemžēl mēs nevaram visā pilsētā noteikt, kur stiepjas āderes," saka viņa.

Uztraucas par liepām

Par koku likteni satraukumu pauž arī gulbeniete Gaida Limmane, kuras privātmāja atrodas Skolas ielā blakām alejai, kas ved uz Brāļu kapiem.

"Pirms vairākiem gadiem stāstīju par alejas tūjām, kas cita pēc citas nokalta. Iespējams, ka ap tā sauktajiem dzīvības kokiem tika izsmidzināts kaut kāds šķidrums, lai neaugtu nezāles. Šogad pilsēta gatavojās Uzvaras svētkiem 9.maijā. Atkal tika kopta aleja, bet pēc šīs kopšanas sāka kalst liepas. Uzskatu, ka nezāles ir jāravē, nevis ar tām jācīnās citādākā veidā," stāsta G.Limmane.

Par kalstošajām liepām viņa ziņojusi arī pilsētas labiekārtošanas iestādes vadītājai. L.Miezīte, apskatot alejā augošās liepas, pārliecinājusies, ka dažas patiešām ir nokaltušas. "Liepas nekādā gadījumā iestādes darbinieki nav bendējuši apzināti. Iespējams, ka tuvējā apkārtnē ir skarta ādere, kas var iespaidot kokus, nokalšanai var būt arī citi iemesli," prāto l.Miezīte.

Alejā nav jāravē un jāstāda

Iestādes vadītāja norāda, ka alejā arī nekas nav speciāli jāravē, jo zāli regulāri nopļauj. G.Limmane stāsta, ka esot saņēmusi aizrādījumu, ka viņa apzināti paplašinot sava dārza teritoriju.

"Lai tajā alejas daļā, kas atrodas gar manu īpašumu, nebūtu tukšumi, vietā, kur kādreiz auga nu jau nokaltušās tūjas, iestādīju trīs Usūrijas ķiršus, kas šajā pavasarī skaisti ziedēja. Manuprāt, tie tur neizskatās slikti, bet, ja pilsētai trīs Usūrijas ķirši ir liels negods, es tos izrakšu," saka G.Limmane.

Savukārt L.Miezīte norāda, ka gar Brāļu kapu alejas malu neko pašiem nevajadzētu stādīt. Ja būs vajadzīgs, mēs paši šo aleju atjaunosim un pārveidosim," saka iestādes vadītāja.

Uztraucas par pīļu likteni

Diemžēl Spārītes parks, kas ir pilsētas pašvaldības īpašums, ir ne tikai iedzīvotāju, bet arī suņu pastaigas vieta. Cilvēki jau ievērojuši, ka parka dīķos labprāt ligzdo meža pīles. G.Limmane stāsta, ka 13.maijā ar satraukumu vērojusi, kā Skolas ielu šķērso pīle ar pīlēniem, lai dotos uz dīķi.

"Diemžēl pēc dažām dienām dzirdēju, ka parkā izmisīgi kliedz pīļu māte. Devos skatīties, kas noticis. Dīķī peldēja tikai apklususī pīļu māte, bet pīlēnus nekur nemanīju. Nezinu, kas ar viņiem noticis. Iespējams, ka bija kaut kur paslēpušies. Esmu novērojusi, ka pastaigās uz parku tiek vesti suņi, kuri labprāt peldas dīķos, bet uzskatu, ka dzīvnieku saimniekiem to nevajadzētu atļaut. Kāpēc citur meža pīles nejūtas apdraudētas, bet mēs pret viņām izturamies, kā ienāk prātā?" saka G.Limmane.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ziema kokiem nav bijusi labvēlīga

Kategorijas