"Laipa" vieno pagātni un šodienu

2008. gada 18. maijs 08:00

4458

Līdz maija beigām Gulbenes kultūras centra izstāžu zālē ir apskatāma Lizuma pagasta kultūras nama amatnieku kopas "Laipa" izstāde "Veltījums Dziesmusvētkiem". Izstāde ir Lizumā dzīvojošo rokdarbnieču ieguldījums lielajos svētkos, kā arī vienreizēja iespēja apliecināt, ka talantīgas, izdomā bagātas un prasmīgas tamborētājās, adītājas, izšuvējas un audējas mīt ne tikai pilsētā, bet arī laukos.

Ja izstādes rokdarbi prastu runāt, atklātos desmitiem dzīvesstāstu, jo katrā ir kāda cilvēka izjūtas un domas, sapņi un ieceres, prieks un skumjas. Par to liecina ne tikai izraudzītās krāsas un raksti, bet arī adījuma valdziņu un tamborējumu cilpiņu gludums.

Jau nosaukums "rokdarbniece" norāda, ka viss ir tapis tikai ar prasmīgām un čaklām rokām. Ja gados vecākajām pagasta rokdarbniecēm rokdarbi bija un ir ierasta, ikdienišķa un dzīves diktēta nepieciešamība, tad šodienas paaudzei tie ir apbrīnas vērti darbi. Tikai pamazām tiek apzināta rokdarbu paliekošā un neatkārtojamā vērtība un vienreizība. Tomēr ir dzimtas, kur šī mīlestība pārmantojas no paaudzes. Spilgts piemērs izstādē tam ir Edītes Piņķes 19.gadsimta sākumā izšūtā linu blūze, kā arī viņas meitas Emmas Vilnes izšūt blūze un tamborējumi, kurus viņa darinājusi savā jaunībā, dzīvojot Lejasciemā. Apbrīnas vērts ir lielais baltais galdauts, ko Emma tamborējusi kopā ar dzejnieci Tirzmalieti. Šīs dzimtas rokdarbu darināšanas prasmi pārmantojusi arī Emmas Vilnes meita Ruta Vilne.

Lizumnieši var būt lepni, ka aug jaunā maiņa, jo izstādē ir arī 32 jauno rokdarbnieču darinājumi. Viņām ar rokdarbiem saistītos noslēpumus palīdz atklāt Lizuma vidusskolas mājturības skolotāja Skaidrīte Burkite. Adītas un tamborētas zeķes, cimdi, čības, plecu lakati, galdauti, izstrādājumi no lina, izšūtas sedziņas, cepures - tā ir tikai neliela daļa no visa tā, ko prot Lizuma rokdarbnieces.

Paliekoša un saglabājama vērtība

Amatnieku kopas "Laipa" vadītāja Līga Ozoliņa stāsta, ka lizumnieši neturot sveci zem pūra. Par to liecinot piedalīšanās Amatnieku svētkos Gulbenē un kopīgās izstādēs. To pamanījusi arī Tautas lietišķās mākslas studijas "Sagša" vadītāja Biruta Akmentiņa un izteikusi priekšlikumu "Laipai" iekārtot Gulbenē izstādi.

"Tad nu darīju, ko varēju. Sākotnēji domāju, ka izstādē būs skatāmi tikai darinājumi no lina, bet arvien vairāk pārliecinājos, ka Lizumā ir dažādu rokdarbu lietpratēji, tāpēc domas mainījās," stāsta L.Ozoliņa.

Viņa apzinājusi visus pagasta rokdarbniekus un amatniekus, iedrošinot viņus piedalīties izstādē. Redzot, cik vispusīgs ir izstādes eksponātu klāsts, 29.maijā, kad izstādē būs iespējams tikties ar darbu autoriem, lizumnieši noteikti būs pārsteigti par to, ko viņi prot paši un ko prot it kā labi pazīstamie kaimiņi.

"Ja sākotnēji bijām studija "Laipa", tad tagad esam izlēmuši saukties par amatnieku kopu, jo cilvēki lielākoties darbojas individuāli. Galvenais motīvs ir roku darba prasmes nozīme nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanā. Tiekoties ar cilvēkiem, cenšos viņus pārliecināt, ka viņu darba prasme ir paliekoša vērtība, kas saglabājama no paaudzes paaudzē," uzskata L.Ozoliņa.

Atver pūra lādes

Kā "Laipa" Lizumā izveidojusies? Viss sācies ar pirmsskolas vecuma bērniem, kad kultūras namā darbojusies rotaļu grupa un "Estētikas skola". Ja var darboties bērni, kāpēc pieaugušajiem palikt malā? Šobrīd kopa apvieno vairāk nekā 30 dalībniekus.

Uzteicami, ka rokdarbnieces un amatnieki arvien vairāk vēlas būt tai piederīgi. Visu kopā saturētāja L.Ozoliņa stāsta, ka viņas aizraušanās esot floristika un mezglošana, tomēr arī citi rokdarbi neesot nekas svešs. Viņa lepojas, ka izstādē esot līdzsvars starp skolēnu darinājumiem un vecākās paaudzes veikumu.

"Man ir prieks, ka jaunieši S.Burkites vadībā iemācās daudz ko labu, skaistu un vērtīgu. Arī cilvēki ir dažādi. Ne visi ir drosmīgi, lai atklātu to, ko prot. Tikai tad, kad esmu aizgājusi ciemos un kopīgi pārlūkojam daudzu gadu garumā tapušos rokdarbus, pats to autors ir negaidīti pārsteigts par savu apbrīnojamo talantu. Ir jāpaceļ pūra lādes vāks un jāļauj tajā ieskatīties arī citiem. Ja man tas izdodas, esmu gandarīta," saka L.Ozoliņa.

Mīl to, ko dara

"Laipas" vadītāja smejas, ka esot iekarojusi cilvēku uzticību, tāpēc viņi uzticot pat tādus rokdarbus, kas glabāti gadu desmitiem ilgi.

"Apbrīnojama ir lizumniešu mīlestība pret to, ko viņi prot un dara. Manuprāt, visus "Laipas" dalībniekus vieno sirdsskaidrība un sirdsgudrība. Protams, daudz vieglāk un ātrāk ir visu iegādāties veikalā. Lai ar tamboradatas un diega palīdzību uzburtu krāšņu galdautu, ir vajadzīga liela pacietība. Gadās arī tā, ka, atrodot kļūdu, viss darbs ir jāizārda un jāsāk no jauna, bet ne katrs to spēj. Viss ir atkarīgs no attieksmes pret mūsu tautas radītajām mākslas vērtībām," domā L.Ozoliņa.

Turpmāk esot iecerēts organizēt arī "Laipas" dalībniekiem kopīgus pasākumus, lai rokdarbnieces un amatnieki varētu apmainīties domām, izteikt ierosinājumus, izvērtēt citu veikumu. Jau tagad esot zināms, ka tajos galvenokārt pulcēsies adītājas un tamborētājas, kuru Lizumā esot pārsvars. "Esmu pārliecinājusies, ka tās rokdarbnieces, kuras prot vienu rokdarbu, noteikti prot arī citus, jo šie cilvēki savā būtībā ir radoši," saka vadītāja.

To apliecina arī čaklā cimdu adītāja Silvija Sprudzāne, kura tik tikko paspējot pieadīt zeķes un cimdus saviem 13 mazbērniem. "Adīšana ir mana visa mūža nodarbe. Īpaši neesmu to nekur mācījusies. Jaunībā arī izšuvu, strādāju baltos darbus, bet tagad to neļauj redze un veselība. Vēl jau ir daži darbi saglabājušies," stāsta S.Sprudzāne.

Nosaukums radies nejauši

Izraudzīties kopas nosaukumu, Līgu pamudinājusi piedalīšanās kādā izstādē. "Ilgi prātoju, kāds tas varētu būt. Ienāca prātā latviešu tautas dziesma "Tēvutēvu laipu metu". Kāpēc kopa nevarētu saukties "Laipa"? Laipa, kas mesta no pagātnes uz šodienu, laipa kā ceļš no vienas paaudzes uz otru. Ikviena izstāde vienmēr atklāj kaut ko jaunu, uz ko ir jātiecas turpmāk, kas jāceļ saulītē," saka L.Ozoliņa.

Viņai tas ir izdevies.

"Ikvienam cilvēkam gribas, lai viņu pamana un uzrunā individuāli, jo kopīgs uzaicinājums piedalīties kādā pasākumā bieži vien paliek nepamanīts," piebilst "Laipas" vadītāja.

Fakti

* Amatnieku kopā darbojas 32 dalībnieki.

* Kopas dalībnieki piedalījušies četros Amatnieku svētkos Gulbenē.

*Lizuma pagasta kultūras namā iekārtotas apmēram četras "Laipas" izstādes.

I*zstādē "Veltījums Dziesmusvētkos" apskatāmi vairāk nekā 60 darbi.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

"Laipa" vieno pagātni un šodienu

Kategorijas