Patmalnieku ģimene kopā gan atpūšas, gan arī strādā

2008. gada 19. maijs 08:00

1696

Patmalnieku ģimene kopā gan atpūšas, gan arī strādā

Patmalnieku dzimtas saknes rodamas Druvienas pagastā, taču tur šobrīd vairs saimnieko tikai tēvs un māte. Dēli ir izveidojuši savas ģimenes un viņi dzīvo Gulbenē, bet tēva un mātes mājas nekad netiek aizmirstas, Patmalnieku ģimene var lepoties arī ar jaukām tradīcijām.

Maija un Artūrs Patmalnieki ir izaudzinājuši trīs dēlus - Andri, Modri un Jāni. Vidējais dēls Modris šobrīd strādā zemessardzē, savukārt Andris un Jānis - ģimenes uzņēmumā - SIA "Audzes 2004", kas galvenokārt nodarbojas ar mežistrādi. Arī viņu ģimenēs šobrīd jau aug bērni. Maija un Artūrs var lepoties ar deviņiem mazbērniem.

"Mūsu ģimene bieži vien sanāk kopā. Šādas kopā būšanas daudz vairāk vieno ģimeni. Visa ģimene kopā sanāk Ziemassvētkos, Jāņos, arī dzimšanas dienās. Mūsu ģimene ir liela, vēl ir arī tantes un onkuļi. Pat vienkārši uz vārdadienas svinībām sabrauc vismaz 30 cilvēki, tāpat ir arī ar brīvdienām," stāsta Andris.

"Druvienā mēs nomājam dīķi, kas ir izveidojies par mūsu ģimenes sanākšanas vietu. Tur var jauki atpūsties var pamakšķerēt. Arī bērni izdomā dažādas izklaides - braukājas ar velosipēdiem vai kvadricikliem, peldas. Droši vien tas tā ir tāpēc, ka tas ir laukos. Pieļauju, ka pilsētā visiem ir grūtāk atrast vietu, kur kopīgi satikties. Mums laukos pietiek visiem vietas," spriež Jānis.

Rīko lielas talkas

Patmalnieku dzimtai ir iesakņojušās arī dažādas tradīcijas. Regulārs pasākums ir meža stādīšana un tajā tiek iesaistīti visi, arī bērni. Patmalnieki uzskata - ja reiz mežs ir nocirsts, vietā ir jāstāda jauni kociņi, lai aug nākamajām paaudzēm.

"Mēs saviem bērniem gribam iemācīt, ka mēs mežu ne tikai cērtam, bet dodam arī kaut ko atpakaļ," saka Jānis.

"Meža stādīšana nav sevišķi grūts un sarežģīts pasākums, turklāt, ja to dara kopā visa ģimene, ir ļoti patīkami. Pēc tam pašiem ir liels gandarījums, ka ir paveikts kas labs," saka Maija.

Visa Patmalnieku ģimene ikreiz rudenī sabrauc arī uz lielo kartupeļu talku.

"Vecāki sastāda kartupeļus, bet pēc tam visi kopā tos novācam. Rūpīgi vērojam, lai visi ģimenes locekļi piedalās talkā. Šajā pasākumā apmeklētības procents ir vislielākais, pat vēl lielāks nekā dzimšanas dienās," smej Jānis.

"Uz talku tiešām gaidām visus. Vai tad mums, vecīšiem, vieniem jārok? Nav jau arī vairs tik daudz spēka, un jaunajiem arī ir jāpastrādā," saka Maija.

Apciemo radus Latgalē

"Kopīga tradīcija mums ir arī došanās uz kapusvētkiem uz Latgali. Mūsu tēvs nāk no Latgales. Vectēvam, kamēr viņš netika izsūtīts uz Sibīriju, savulaik tur bija liela saimniecība. Latgalē dzīvo arī tēva brālis un citi radi," stāsta Andris.

"Kādreiz aizbraucam vienkārši tāpat turp sakopt kapus, taču lielākā bariņā dodamies uz kapusvētkiem. Tad var apciemot un satikt arī Latgales radus. Kapusvētki ir tā reize, kad lielākoties visi sabrauc kopā," spriež Maija.

Jānis jau vairākus gadus startē rallijā, šim pasākumam aizrautīgi seko līdzi arī visa ģimene.

"Ģimenes locekļi, protams, baidās par mani, jo mēs esam pierādījuši, ka labi mākam kūleņot, taču viņi visi, protams, vienmēr jūt man līdzi. Mamma kādreiz nekad dzīvē nebrauca uz rallijiem, tagad viņa to dara regulāri. Arī brāļi ir iesaistīti," stāsta Jānis.

"Es saprotu, ka es nevarēšu Jānim aizliegt piedalīties rallijā, jo viņam tas patīk. Cik varu, tik vienmēr dodos līdzi skatīties. Man šķiet, ka tad, kad es būšu tur tuvumā, tad ar viņu nekas slikts nevarēs notikt," saka Maija.

Bērniem māca darba tikumu

Šķiet, Patmalnieku ģimenes ļaudis ir ļoti darbīgi.

"Mēs pa pusei esam latgaļi, tās puses ļaudis ir tādi enerģiski un darbīgi cilvēki, varbūt arī mums ir kaut kas no vectēva iedzimis. Tagad darba tikumu cenšamies arī saviem bērniem mācīt. Nekad jau neko nevar uz priekšdienām paredzēt, taču bērniem cenšamies mācīt, ka ir jāstrādā, jāmācās," saka Andris.

"Visi bērni mums ir tiešām ļoti centīgi. Viņi vienmēr arī visi turas kopā, atbalsta cits citu, ir savstarpēji izpalīdzīgi," saka Maija.

Jānim un Andrim spilgtā atmiņā ir palikusi bērnība.

"Mēs pieskatījām cits citu. Kopības sajūta ģimenē mums droši vien iet līdz jau kopš bērnības un tā ir arī joprojām," spriež abi brāļi.

"Vecāki no rīta līdz vakaram strādāja kolhoza darbos. Kamēr bijām mazi, tikmēr mūs kāds pieskatīja, bet pēc tam arī paši sākām strādāt," stāsta Jānis.

"Manuprāt, tas bija ļoti pareizi. Jau no mazām dienām viņi iemācījās dažādus darbus, kas pēc tam noderēja dzīvē. Domāju, ka nākotnē gan ar darba tikumu būs problēmas, bērni neko nemācēs darīt. Mani mazbērni tagad vēl atbrauc un kaut ko padarbojas, taču nekādi lieli darbi jau viņiem vairs nav jāveic," vērtē Maija.

(Vairāk lasiet 17.maija "Dzirkstelē")

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Patmalnieku ģimene kopā gan atpūšas, gan arī strādā

Kategorijas