Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar astmu jāprot sadzīvot

Malda Ilgaža

2008. gada 8. maijs 15:59

610
Ar astmu jāprot sadzīvot

Šogad, 6.maijā, arī Latvijā pirmo reizi atzīmēja Pasaules astmas dienu. Tās pamatttēma šogad ir "Tu vari savu astmu kontrolēt". Pasaules astmas dienā pasākumi ir vērsti uz sabiedrības veselības uzlabošanu elpceļu slimību jomā. Tās mērķis ir veicināt progresu pacientu aprūpē un izglītošanā, jo saslimšanai ar astmu ir tendence pieaugt. Izņēmums nav arī Gulbenes rajons un pilsēta.

"Īpaši rudeņos un arī tagad pavasarī uz pieņemšanu rindā gaida gan pieaugušie, gan bērni, kuriem ir atklāta bronhiālā astma. Diemžēl vide, kurā dzīvojam, veicina saslimšanu ar astmu. Tā ir hroniska slimība, ko nevar izārstēt, iespējams tikai palīdzēt ar to sadzīvot un atvieglot astmas lēkmes," stāsta pulmonoloģe Jūlija Landsmane.

 

Ārste norāda, ka astma ir arī ģenētiska slimība, ko pārmanto no paaudzes paaudzē. Tā atklājas individuāli - vienam bērnībā, otram vecumā, trešajam pusmūžā.

 

 "Astma var aiziet pagrīdē, liekot cilvēkam par sevi aizmirst, lai tad atkal negaidot parādītos. Liela nozīme ir gaisa maiņai, jo astmas slimnieki labi jūtas, piemēram, ziemā, kad ir auksts un vasarā, kad ir silts, bet lēkmes parādās pavasarī un rudenī, kad laika apstākļi ir ļoti mainīgi," stāsta J.Landsmane.

 

Elpceļu saslimšana

Astma ir elpceļu saslimšana. Tās simptomus izraisa iekaisums, kura rezultātā elpceļi ir pietūkuši, sašaurināti un pārmērīgi jutīgi pret kairinātājiem. Astmai raksturīga klepošana, smaguma sajūta krūtīs, sēkšana, atgriezeniska bronhu sašaurināšanās.

 

Daži astmas cēloņi un izraisītāji ir kopēji visiem slimniekiem, daži - vairāk individuāli. Viss ir atkarīgs no faktoriem, kas izraisa astmu. Slimība nepaliek tāda, kāda bijusi, bet laika gaitā mainās. Tā ir ļoti izplatīta Rietumu sabiedrībā, kur aptuveni viens no desmit iedzīvotājiem kādā savas dzīves posmā saslimst ar astmu.

 

J.Landsmane stāsta, ka Latvijā ar astmu slimo 4 līdz 6 procenti no visiem iedzīvotājiem. Astma var sākties jebkurā vecumā, lai gan apmēram pusei visu astmas slimnieku pirmie simptomi bijuši līdz 10 gadu vecumam. Daudziem ar astmu slimiem bērniem pirmā lēkme ir bijusi līdz 6 gadu vecumam. Ja ar astmu saslimst gados vecāki cilvēki, tā bieži norit smagākā formā.

 

Dažādi izraisītāji

"Astmai ir tendence skart ģimenes. Tas nozīmē, ka lielāka varbūtība saslimt ar astmu ir tad, ja tā jau ir kādam ģimenes loceklim, piemēram, manā praksē ir gadījumi, kad ar astmu slimo mazdēls, kas šo slimību pārmantojis no vecmāmiņas," stāsta J.Landsmane.

 

Bērniem ar ekzēmu vai alerģiju pret pārtiku ir lielāka varbūtība saslimt ar astmu nekā citiem bērniem. Astmas attīstības iespējas palielina alerģija pret ziedputekšņiem, mājas putekļu ērcītēm vai mājdzīvnieku spalvām. Izraisītāji var būt arī tabakas dūmi, piesārņots gaiss, ceļa putekļi vai citi ieelpoti kairinātāji, pelējums, laika pārmaiņas, pārtikas piedevas un alergēni, noteikti medikamenti, piemēram, aspirīns, sadzīves ķīmija.

 

Iemesls astmas lēkmei var būt arī fiziskās aktivitātes, sakāpinātas emocijas, uztraukums, bailes un dusmas. Vieglākas astmas lēkmes var pārvarēt bez ārstēšanas, bet ārstēšana palīdz ar tām tik galā daudz ātrāk. Astmas slimnieku glābšanas līdzeklis ir inhalators, kas ietver sevī ļoti iedarbīgus medikamentus, kas paplašina elpceļus, kā arī efektīvus pretiekaisuma medikamentus, kurus lietojot regulāri var novērst lielāko daļu astmas lēkmju.