Dzirkstele.lv ARHĪVS

Konferences dalībnieki: Gulbenes rajona bedrainie autoceļi nav mīts

Diāna Odumiņa

2008. gada 25. aprīlis 17:59

1101
Konferences dalībnieki: Gulbenes rajona bedrainie autoceļi nav mīts

Inflācija un sliktais autoceļu stāvoklis. Tie bija paši degošākie ikduienas jautājumi, ko piektdien pārrunāja Gulbenē, Vidzemes reģiona biznesa konferencē, kas notika Vecgulbenes muižas manēžā. Dalībnieki bija no visas Vidzemes, plaši pārstāvēti bija arī Gulbenes rajona uzņēmēji un pašvaldību vadītāji.

Rajona ceļi - morālas ciešanas Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards mierināja, ka "inflācija uz gada beigām ies mazumā". Bet valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Tālis Straume savu uzstāšanos konferencē sāka ar grēksūdzi.

Viņš atzina, ka Gulbenes rajona iedzīvotājiem, diendienā braucot pa vietējiem autoceļiem, noteikti sagādājot "fiziskas ciešanas", savukārt T.Straumem tās esot "morālas ciešanas".

Savukārt Gulbenes pilsētas domes un Vidzemes plānošanas reģiona priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs nežēlojās. Viņš klātesošajiem izklāstīja skaidru redzējumu uz reģiona nākotni un vēlmēm tā infrastruktūras sakārtošanā.

T.Straume atzina, ka Latvijā nav pietiekami labi sakārtoti 44 procenti valsts autoceļu. Tas traucējot valsts ekonomisko attīstību, tautsaimniecības norisi un pilsoņu sociālo dzīvi.

Cilvēki vēlas brībvi lietot auto

"Brīvi cilvēki brīvā sabiedrībā brīvi grib lietot savu automobili," uzsvēra T.Straume.

Viņš pauda, ka ceļu sliktais stāvoklis, sevišķi problēmas ar grants seguma ceļiem (kas aizņem 65 procentus visu Latvijas autoceļu) joprojām esot pagātnes mantojums un nepietiekamā finansējuma sekas. Ir palielinājusies satiksmes intensitāte, sevišķi smago transportlīdzekļu īpatsvars.

"Ceļu likteni izšķir divas lietas - ūdens un finansējums," teica T.Straume.

Par pirmo faktoru viņš pauda, ka nenormālo dabas apstākļu dēļ Latvijā autoceļi vairs gada laikā "neiziet savu normālo dzīves ciklu".

Runājot par finansējumu, T.Straume salīdzinājuma teica, ka lietuviešiem finansējums ceļu uzturēšanai no valsts budžeta programmas šogad ir 1,5 reizes lielāks nekā Latvijā, kaut abās kaimiņvalstīs autoceļu kopgarums ir gandrīz vienāds. Tajā pašā laikā Latvijā, kā uzsvēra T.Straume, ceļinieki finansējuma dēļ šogad ir "svētlaimes sajūtā", jo tik liela finansējuma vēl nekad nav bijis.

Gulbenes rajonā izmēģinās eksperimentu

Galvenais uzdevums šogad esot autoceļu seguma un tiltu atjaunošana reģionos. Taču esot jāizsver katrā konkrētajā gadījumā, "cik dziļi jāiet iekšā, lai iegūtu ilgtermiņa rezultātu".

Viņš uzsvēra, ka jāsakārto ne tikai ekonomiski, bet arī sociāli svarīgie ceļi. Gulbenes rajonā notiks valsts nozīmes eksperiments, dažviet autoceļiem klājot tikai 4,5 meturs platu melno segumu. To apstiprināja T.Straume.

"Būtu jāpārbauda, vai cilvēki, kas lieto šādus šaurus ceļus, to atbalsta," teica T.Straume. Tas būšot eksperimentāli šaurs segums. Ja Gulbenes variants gūšot atbalstu, šo pieredzi varētu ieviest arī citur Latvijā.

Nākotnē esot plānots noasfaltēt visus Latvijas autoceļus.Taču sākumā esot jānošķit īstās prioritātes no samākslotajām, kā uzsvēra T.Straume. Te sava loma būs valsts un privātajai partnerībai. Latvijas galvenais ceļinieks T.Straume konferencē audotirijai pauda, ka, cerams, klātesošie vismaz 50 procentu apmērā ir noticējuši stāstītajam.